LSHL Pasaules čempionāta rakstiskais TPU

Tavs uzdevums
Uzrakstīt par to kādus rituālus vai tradīcijas piekopj tava pārstāvētā izlase šajā LSHL pasaules čempionātā lai uzlabotu savu sniegumu uz ledus. Ja tu netiki izsaukts vai nezini vai tiki izsaukts uz savu izlasi tad vienalga raksti tā kā būtu izsaukts.

Vērtēšana

100 vārdi - 180 vārdi: 1 TP
180 vārdi - 300 vārdi: 2 TP
300+ vārdi: 3 TP

1-2 TP par raksta kvalitāti

Kopā līdz pat 5 TP.

Un tad ieradās Emīls Skapis. Jā, tas pats LSHL komandas Rīgas Trieciens pirmais numurs vārtos. LSHL aizvadījis jau 8 sezonas, bet ne reizi vēl nav ticis pie šī goda. Proti, cīnīties par medaļām pasaulē, Latvijas izlases sastāvā! Var redzēt, ka ģērbtuvē viņš iesoļo ar pārliecību un drošumu. Ar vairākiem hokejistiem sasveicinās, jo ļoti daudzi ir bijuši gan viņa komandas biedri, gan pretinieki savulaik. Bet šoreiz visiem mērķis viens. Izcīnīt pasaules zeltu un to atvest uz Latviju!
Bet protams, zelta izlasē neiztikt arī bez saviem jociņiem un dīvainībām. Tādas ir arī šajā komandā. Kā lielākais izbrīns visiem bija tas, ka viņu slidas nomālētas ar benzīnu. Acīmredzami kādam tas likās smieklīgi, jo benzīns tak ar labi slīd. Tā nu pirmo treniņu visi aizvadīja radot melnas strīpas uz laukuma visur, kur slidoja. Labi, ka neviens neizdomāju uzpīpēt, mūsu zelta izlase būtu uzliesmojusi!
Bet jau nākamajā rītā, kad visi spēlētāji vēl gulēja. Ap 6:00 no rīta Skapim palika garlaicīgi un viņš ar apakšbiksēm kājās skrēja cauri visam gaitenim, aktīvi dauzot divas pannas, kuras bija nozadzis no virtuves. Nu vismaz visi pamodās un pirmais treniņš tika aizvadīts godam! No malas skatoties, varēja redzēt, ka šie puiši paveiks lielas lietas. Šie puiši liks mums lepoties!..
Bet pēc treniņa visi nostājas aplī un treneris veic savu runu. Viņš liek viņiem iztēloties ne tikai uzvaru, bet arī cīņu. Varat to saukt par metodi vai muļķīgu tradīciju, bet trenerim ir šāda pieeja. Pēc treniņa izskatās, ka puiši ir bez maz vai gatavi spēlei. Tā, ka viņi būtu gatavi tūlīt atkal kāpt uz laukuma un cīnīties maksimāli labi!
Šāda izlase ir savākta kopā tikai pirmo reizi un šai izlasei savas tradīcijas vēl tikai radīsies. Šiem puikām viss vēl tikai priekšā. Bet mums, mīļie skatītāji, atliek tikai cerēt, ka LSHL čaļi ne tikai cels Latvijas godu, bet arī iedibinās jaunu, uzvaras tradīciju.

301 words

Aizvadīta pirmā spēle LSHL Latvijas izlases formās un izcīnīta skaista uzvara ar 2-1 pagarinājumā pret Kanādu, pēc lieliska Rūda Siliņa meistarstiķa. Nākamā spēle jau rīt pret Zviedriju.

Pirms spēles LSHL Latvijas izlase vieca visinteresantāko rituālu, ko hokeja pasaule jelkad ir redzējusi! Visi kopā sapulcinātie spēlētāji aizgāja uz vietējo Prāgas viesnīcu, kur atradās noīrētais numuriņš un notika, kas tiešām negaidīts! Spēlētāji jau bija nodomājuši, ka treneris Chubijz kopā ar Skineru vēlās dot kādus padomus, kā tad īsti spēlēt pret šīm tiešām lielajām pasaules superzvaigznēm. Bet uz Siliņa jautājumu kā darboties pret tehniskajiem spēlētājiem, Čūbijz atbildēja :"Nekā, sēdēsim malā, dzersim, ļausim Kanādiešiem nomētāt vārtus, lai Pumpurs nedaudz iesildās un tad dosimies pēc uzvaras." Protams, ka šo vēsti neviens neuztvēra nopietni. Bet tad sekoja interesantākā šī "rituāla" daļa. Čūbijz sāka visus vilināt uz citu numuriņu :"Man jūs citā numuriņā gaida neliels pārsteigums," ar smaidu sejā viņš noteica. Puiši aizejot uz noteikto numuriņu ieraudzīja 20 puskailas meitenes. Tad ienāca Snikers un paziņojat, šovakar dariet ko gribiet, par rītdienu nedomājiet. Visi saskatījāmies un domājām, ka treneri joko, bet tad redzējām, ka Skapis jau ķēries pie "lietas", tad nu visi saprata, ja reiz viens tad tas jādara visiem, jo viens par visiem, visi par vienu.

Protams, ka iepriekšējo vakaru neviens no spēlētājiem neatcerās, bet šķiet, ka šis pārsteigums nostrādāja, jo visi sitās par katru centimetru, jo vēlējās uzvarēt un pierādīt, ka metode strādā. Spēli vērojot treneri saprata, jā, šis savdabīgais rituāls ir jāatkārto pirms katras spēles, tikai jācer, ka neviens no spēlētājiem neiegūs kādu seksuāli transmisīvu slimību, jo šīs meitenes skaitījās vienas no sliktākajām visā Čehijā...

Ir sācies kārtējais pasaules čempionāts hokejā. Tā kā mūsu rezultāti katru gadu nebija izcili, precīzāk sakot, katru gadu mēs cīnījāmies nevis par godalgotajām vietām, bet par palikšanu elites grupā, tāpēc mūsu komandas kapteinis nolēma piesaistīties melnajai vū-dū maģijai. Vinš nav nenormāls vai ļauns cilvēks, vienkārši dzīve un apstākļi viņu noveda līdz tādam lēmumam. Jo katru gadu komandai saspēle bija lieliska, fiziskā forma nevainojama, bet pietrūka viena – uzvaru. Katru reizi mēs mēģinājām kaut kādu jaunu rituālu. Pirmajā gadā, kad mani izsauca uz izlasi nebija nekā neparasta. Bja parasta uzmundrinoša trenera un kapteiņa runa pie komandas vakariņu galda. Bet katru gadu, tā kā rezultāta nebija, mainijās arī pirmsturnīra rituāli. Bija čempionāts, kad komandas rituāls bija visiem draudzīgi vakarā pirms pirmās spēles pielieties līdz malām. Bija arī tādi rituāli kā kailais skrējiens ap tuvāko hokeja halli, draudzīga čurāšana uz arēnas ledus utt. Bet kā jau minēju iepriekš nekas no tā nepalīdzēja mūsu komandai plūkt uzvaras laurus. Un atgriežoties pie šī čempionāta - šogad mums bija paredzēts patiešām negaidīts un neparasts, es pat teiktu biedējošs rituāls, jo, atkal, kā jau teicu neveiksmju dēļ mūsu kapteinis iesaistījās kaut kādā vū-dū sektā. Iesākumā viss bija neierasti mierīgi salīdzinoši ar pēdējiem gadiem. Vakaru iesākām Prāgas labākajā restorānā, kur ļoti garšīgi paēdām un pēc tam devāmies atpakaļ uz mūsu viesnīcu. Visi izklīda pa saviem numuriņiem un likās, ka komandas motivātori būs metuši plinti krūmos un vairs netic māņticībām un rituāliem, kas varētu palīdzēt turnīrā, taču es kļūdījos. Pēc neilga laika izlases kapteinis mūs visus sasauca pie sevis numuriņā un pēc brīža numuriņā ieveda arī kazu. Jā, kazu! Un teica, ka uzvarēt mēs varam vienīgi smeļoties spēku no šīs neparastās kazas, kuru viņš ir nopircis kaut kur Himalaju kalnos un audzējis speciāli čempionātam. Tad lūk, kamēr pāris cilvēki turēja kazu viņš paņēma nazi un iegreza tai un sāka tecināt asinis. Kad asiņu jau bija diezgan daudz, viņš sabintēja kazas brūci un palaida viņu vaļā, bet mums lika katram izdzert asinis. Tas bija patiešām biedējoši, bet man šķiet, ka tas mums beidzot palīdzēs. Šodien jūtos enerģijas pilns un gatavs iznīcināt jebkuru, kas stāsies mums ceļā! Čempioni būsim mēs!

348 vārdi

Pirms čempionāta daudzi hokeja eksperti uz Latvijas izlasi neliek daudz cerību...gan jau atkal cīnisies par palikšanu elitē..kā arī fani ir diezgan negatīvi noskaņoti. Bet šis gads atšķirsies no iepriekšējiem pasaules čempionātiem.
Centīsimies pierādīt, ka esam spējīgi cīnīties par augstām vietām.
Katra izlase kaut kādā veidā piekopj savas tradīcijas.
Lidojot uz Prāgu, mēs nebūt nesēdējām katrs ieurbušies savās planšetēs, vai klausoties mūziku, bet gan atcerējāmies bērnības laikus, kā braucot ekskursijās ar klasi,autobusā spēlējām kārtis. Šoreiz mēs piekopjam interesantu tradīciju, un to turpināsim darīt visa čempionāta gaitā. Piemēram, tikko izkāpjot no lidmašīnas, visi uzvilkām savus formas kreklus,un ceļu no lidmašīnas līdz viesnīcai veicām ar tiem. Daži no spēlētājiem nekad nav spēlējuši kopā, tādēļ tas nāca par labu komandas saliedēšanai. Pirmajai spēlei, pret Kanādu esam arī īpaši gatavojušies - ejot uz ledus, mūsu nūjas rotāja īpaši latvju raksti. Latvijas karogu uzzīmējām viens otram sev uz vaigiem. Kā arī esam paņēmuši līdzi mūsu pašu ūdeni no Rīgas jūras līča, un pirms katras spēles iemērksim nūjas lāpstiņas ūdenī. Ceram, ka tas palīdzēs veiksmīgiem rikošetiem, un vārtsarga neticamajiem ķērieniem. Lai iegūtu vairāk pozitīvo lādiņu, Latvijas izlase pilnā sastāvā tikās arī ar valsts prezidentu,kurš mums novēlēja veiksmi un izturību visā čempionāta garumā. Mēģināsim piekopt šīs tradīcijas arī turpmāk, protams ja tas nesīs labumu!

Vārdi : 206

Man reiz sanāca uzspēlēt tādā pasākumā, kā Pasaules Čempionāts. Tas viss man nāca ar mazu pārsteigumu, jo negaidīju, ka tikšu uz Latvijas izlasi. Sezona tomēr bija pašvaka, it īpaši play-off, kur zaudējām Triecienam. Labi, labi, diršana. Protams, ka es gaidīju, ka tikšu izsaukts. Kā nekā, viens no treneriem bija Lūšu GM. Ja es netiktu nosaukts pirmajā sastāvā, ar pāris niknām vēstulēm un dunkām pa nierēm būtu gana, lai es tur tiktu. Bet ne par to šis stāsts.
Visiem ir labi zināms, ka sporta komandām ir savi pirmspēles rituāli veiksmes piesaukšanai. Jaunzēlandiešiem ir kaujas deja „haku”, japāņi stūķē māgā suši, bet īri vienkārši pieliek mūli. Redz, traki gāja Latvijas hokeja izlasei, jo katrai LSHL komandai ir savi rituāli, kuri krasi atšķiras viens no otra. Padomājiet paši - sabrauc no visiem Latvijas nostūriem (Rīgas, Bauskas, Valmieras, Aizputes, Liepājas utt.) un vēl pāris čaļi no Skandināvijas.

Un tā nu pirms pirmās pārbaudes spēles visi sāka demonstrēt savas dīvainības un pirmspēles fetišus. Pigorus rādīt sāka rīdzinieki. Kā jau varēja noprast, pirms spēles šie triecas ar galvu skapīšu durvīs. Sarunā ar Emīlu Skapi uzzināju, ka tieši šī rituāla dēļ viņš nomainīja savu uzvārdu, jo viņam skapīša durvīs vienmēr sanāca iedauzīt lielāko bukti. Runā, ka šī rituāla dēļ Trieciens arī tika pie sava nosaukuma. Man, kā vienīgajam Bauskas pārstāvim, nācās dedzināt vistas. Tas gan nepatika Valmieras Ērgļu spēlētājiem. Sak’, es šiem brālēnus galinu. Nelikos ne zinis un gāju lūkot ko liepājnieki rādīs. Nezinu, pa kuru laiku tur uzradās tas teļš, bet Valdmanis jau bija paspējis noplēst lopiņam pamatīgu gabalu no pakaļas. Tad es pēkšņi sāku lidināties pa gaisu. Nū, vismaz man tā likās, jo aizputieši ļuļķēja indiāņu miera pīpi. Dievs vien zin, kas tajā pīpē bija iekšā, bet likās laba manta. To arī apliecināja tizlais, eiforijas pārņemtais smaids uz mazā Zommera sejas. Uz zemes mani nolaida zobenu šķindoņa. Jā, skandināvi bija uzrīkojuši īstu vikingu cīkstiņu. Es biju 100% pārliecināts, ka tā asiņainā roka uz zemes bija mākslīga, bet sāku šaubīties, kad Grosbergs neparādījās uz laukuma un policija pēc spēles saslēdza Daņilovu roku dzelžos. Tālāk es nevarēju saprast, man vēl acis gļuko no tiem indiāņu pīpes dūmiem, vai tiešām Ventspils haizivis stūrī mīcīja vienu sasodīti smuku nāriņu. Ja tā tomēr nebija halucinācija, tad vien jājautā, ko vēl Ventspils zvejnieki izceļ no jūras ikdienā.

Čempionāta gala iznākumu gan es neatceros, vainojiet Aizputi.

(Mēnesi vēlāk policija Berķa villā atrada 20KG hašiša. Viņš mira gadu vēlāk cietumā, no apsarga lodes. Runā, ka viņš mēģināja ietīt kāsī savu kameras biedru, bet nepakļāvās apsargiem)

Thomas Miller šajā Pasaules čempionātā pārstāv Leģionāru izlasi. Tātad Millerisms ir Leģionāru pusē. Vislielākais man prieks ir tāds, ka spēlēšu kopā ar Curtis Crawford, jo esam komandas biedri un arī ļoti seni draugi. Curtis bija tas , kurš man palīdzēja izsisties JHL un tikt uz LSHL. Samācīja man visas labākās kustības gan uz laukuma, gan ārpus tā. Tātad šoreiz pastāstīšu par rituāliem, kurus lielākoties daram kopā.

Pirms katras spēles ir svarīgi nemazgāties, lai ādas krāsa būtu līdzīga afroamerikānim.  (Crawfordam tas izdodas ļoti labi, jo no bērnības jau viņš ir kā melnais caurums.) Tātad mēs uz katru spēli dodamies netīri, lai ar savu smirdīgo ādu vieglāk nogāztu no kājām pretiniekus. Dažreiz pat pretinieku vārtusargi no 10m attāluma nokrīt no smakas, bet tas mums ir sanācis ļoti reti – varbūt sezonā divas reizes?! Lai pastiprinātu komandas ķīmiju – vajag visai komandai kopā sakurīt. Mums visvairāk patīk ievilkt zaļo ar treneri. Trenerim uzreiz priecīgāks prāts un mazāks stress pirms spēlēm. Respektīvi, pati komanda jūtas saliedētāka un trenerim arī viss kaut kā pie dirsas. Mums pat ir īpaša PČ zālīte.. tāda, ko neuzrāda pārbaudēs un tas ir pārāk ideāli. Protams, gandrīz puse no sezonas algas ir lupatās, ja nopērk 1kg, bet mēs esam gatavi uz visu, lai nesačakarētu mūsu komandas spilgto cieņu. Šie abi rituāli vēl ir nieks, ja salīdzina ar vislabāko un īstenībā arī vienkāršāko no mūsu rituāliem. Pirms turnīra visa komanda taisa derības. Tas, kurš nokoļīs visvairāk viesnīcu apkopējas – tiks uz laukuma visvairāk. Uzreiz komandā parādās konkurence. Tas arī ir labs veids kā novērst domas no spēlēm, lai nebūtu lielāks stress. Mēs, protams, ar Curti vienmēr darbojamies komandā, lai nokoļītu apkopējas, kuras ir LABĀKĀS draudzenes. Tātad, ja mums izdodas, tad mēs abi esam palielinājuši savu cieņu komandas vidū un arī laiku uz laukuma.  Bet dīvaini ir tas, ka vienmēr uzvar treneris.. Protams, tas ir mistiski, bet tas īstenībā tikai uzlabo mūsu attiecības ar treneri.. (ja attiecības ir labas ar treneri, komandas biedriem, tad ir arī lielāks prieks doties uz laukuma. ) ATTIECĪBAS = PRIEKS = UZVARA = KODIENS. Šī sistēma tieši mūs ar Curti motivē visvairāk. GAIDAM KODIENU, JOPTVAI.

Leģionāru izlases rituāli

Šajā izlasē rituālu bija tik daudz, kad tos pat izskaitīt nevarēja. Katrs treneris nāca ar savu rituālu. Tagadējie treneri, ir izdomājuši tik daudz rituālus, kuri strādā. Tātad pirmais rituāls treneriem ir tāds kad pirms spēles nevis kā lielākā daļa hokeju komandām spēlē futbolu, bet šie sāk ar florbolu. Treneri saka kad tas daudz vairāk palīdz. Vai tas palīdz to mēs redzēsim. Šis varbūt nav īsts rituāls, bet tālāk iepazīstināšu ar savādākiem rituāliem. Tālāk viens rituāls ir tāds, kad šie treneri dodas uz ledus, līdz savam ''treneru tiltiņam''. Kā saka treneri, tas palīdz, kad neiet pa ledu, tad vienmēr zaudē, bet kad iet pa ledu, tad parasti iet. Nākamais rituāls ir tāds kad spēlētāji visi nodzied vienu spēku dziesmu, to nu treneri neatklāj kādu, bet viņi saka kad tā nav himna. Tad nu dodoties tālāk pie leģionāru rituāliem ir tāds rituāls, kurš ir pēc manām domām tāds interesants? Tātad kā treneri stāsta, tad spēlētāji nevis uzmundrina spēlētājus pirms spēlēm, piemēram kā: Davaj, veči, varam uzveikt viņus. Bet gan viens otru atstāj pilnībā mierā, jo īpaši tas ir svarīgi vārtsargam, saka leģionāru vārtsargs. Jo parasti vārtsargs gribēja sakoncentrēties uz spēli. Liekas dīvaini, bet visa leģionāru izlase ir ļoti dīvaina. Tālāk rituāls ir tāds, kad pirms spēles ģērbtuvēs tā izbļauj, kad izliek visas emocijas, lai varētu spēlēt, bez noraidījumiem. Tāpēc arī izlase ir tik mierīga tad kad iziet uz spēli. Tad nu pēc spēles arī ir viens rituāls. Visi uz vēdera šļūc, takā futbolā, un tā pasakās skatītājiem par labo atmosfēru, un atbalstu, un viņi arī cerot kad viņi nāks skatīties vēl viņu spēles. Vēl viens maziņš rituāls. Tas nav takā rituāls, bet stulbība. Viņi pēc katras spēles, drifto ap arēnu ar mašīnu. Tas nu bija lielākā daļa no leģionāru rituāliem. Novēlēsim LSHL Leģionāru izlasei veiksmi, veselību, lai nav daudz savainoto.

Vakar, sīvā cīņā Leģionāru izlase ar 4-2 pārspēja Latvijas izlasi, vārtus šajā spēlē sargāja Antti Anrikainen. Noķerot viņu pēc spēles, jautājām, kā tik jauns spēlētājs var tik veiksmīgi sargāt izlases vārtus... Un tad sākās šis romāns...

Tas notika aizvakar vakarā, kad Kaleb ar Antti un Barsova kungu, devās uz klubu, tur viņi, iemalkojuši tasi kafijas, jā tieši kafiju, devās dejot. Tad viņi uz kluba galda redzēja Valdmani, kurš puspliks komā vārtījās pa galdus, tas viss tika nofotogrāfēts, taču bildes ir pārāk konfidencionālas, lai tās atrādītu visiem. Ejot tālāk viņi ieraudzīja arī Skapja kungu, kurš bija tā pielējies, ka apvēma ikvienu, kas tuvojās. Bet ne par to ir šis stāsts. Kārtīgi izdancojušies, trīs jaunēkļi devās mājās, izgulēties. No rīta visu komandu pamodināja bargais treneris Viedā kungs, kurš bija pamodies jau agrāk nekā bija iecerēts. Visi komandas biedri devās uz rīta treniņu, kurā šodien bija īpašs uzdevums, bija jāmeditē, treneris teica, ka tas palīdzot spēlēt. Jo tieši šovakar mums bija paredzēta spēle pret Latvijas valstsvienību. Visi nostājāmies laukuma centrā, apsēdāmies uz ledus un tad sākām meditēt, meditējām 10 minūtes, būtu to darījuši ilgāk, taču Barsova kungs tik skaļi palaida rībienu, ka mums likās, ka krievu teroristi mūs ielenc. Pēc meditācijas pamētājām pa vārtiem, manā gadījumā, es ķēru ripas. Tad paslidojām uz ātrumu, jo tieši tas mums ir vajadzīgs pret Latviju, teica treneris. Pēc treniņa sanāca sākt jaunu tradīciju izlasē, visiem iet kopā dušā, tas, protams, izskatījās pārlieku gejiski, bet ko gan nedarīsi, lai uzvarētu, vai ne? Tad visi uzvilkām vienas krāsas zeķes un apakšbikses, šodienas krāsa bija zila, nepārprotiet, tas nekādi nav saistīts ar dušām, nemaz. Uzvilkām dzeltenus uzvalkus un devāmies pusdienās. Bija palikušas tikai 4 stundas līdz spēlei pret Latviju, tāpēc ieturējām maltīti un sākām noskaņoties spēlei. Piebildīšu, ka Antti, čempionāta laikā ir apsolījies neskūties. Tātad beidzot viņu redzēsim ar bārdu. Tad pienāca spēle, pirms kuras visi vienā secībā apčurājām pretinieku komandas ģērbtuves durvis, lai mazinātu to labo aromātu. Tad ģērbāmies, uzpīpējām un gājām laukumā. Pēc uzvaras, visi satinām kāsīti un ar Milleru priekšgalā laimīgā prātā tusējām.

Neviens vairs neatceras, kurš kurai uzcirtis bēbīšus, bet tas jau vairs nepieder pie šīs dienas. Veiksmi mums, jo esam labākie !

Vakar, sīvā cīņā Leģionāru izlase ar 4-2 pārspēja Latvijas izlasi, vārtus šajā spēlē sargāja Antti Anrikainen. Noķerot viņu pēc spēles, jautājām, kā tik jauns spēlētājs var tik veiksmīgi sargāt izlases vārtus... Un tad sākās šis romāns...

Tas notika aizvakar vakarā, kad Kaleb ar Antti un Barsova kungu, devās uz klubu, tur viņi, iemalkojuši tasi kafijas, jā tieši kafiju, devās dejot. Tad viņi uz kluba galda redzēja Valdmani, kurš puspliks komā vārtījās pa galdus, tas viss tika nofotogrāfēts, taču bildes ir pārāk konfidencionālas, lai tās atrādītu visiem. Ejot tālāk viņi ieraudzīja arī Skapja kungu, kurš bija tā pielējies, ka apvēma ikvienu, kas tuvojās. Bet ne par to ir šis stāsts. Kārtīgi izdancojušies, trīs jaunēkļi devās mājās, izgulēties. No rīta visu komandu pamodināja bargais treneris Viedā kungs, kurš bija pamodies jau agrāk nekā bija iecerēts. Visi komandas biedri devās uz rīta treniņu, kurā šodien bija īpašs uzdevums, bija jāmeditē, treneris teica, ka tas palīdzot spēlēt. Jo tieši šovakar mums bija paredzēta spēle pret Latvijas valstsvienību. Visi nostājāmies laukuma centrā, apsēdāmies uz ledus un tad sākām meditēt, meditējām 10 minūtes, būtu to darījuši ilgāk, taču Barsova kungs tik skaļi palaida rībienu, ka mums likās, ka krievu teroristi mūs ielenc. Pēc meditācijas pamētājām pa vārtiem, manā gadījumā, es ķēru ripas. Tad paslidojām uz ātrumu, jo tieši tas mums ir vajadzīgs pret Latviju, teica treneris. Pēc treniņa sanāca sākt jaunu tradīciju izlasē, visiem iet kopā dušā, tas, protams, izskatījās pārlieku gejiski, bet ko gan nedarīsi, lai uzvarētu, vai ne? Tad visi uzvilkām vienas krāsas zeķes un apakšbikses, šodienas krāsa bija zila, nepārprotiet, tas nekādi nav saistīts ar dušām, nemaz. Uzvilkām dzeltenus uzvalkus un devāmies pusdienās. Bija palikušas tikai 4 stundas līdz spēlei pret Latviju, tāpēc ieturējām maltīti un sākām noskaņoties spēlei. Piebildīšu, ka Antti, čempionāta laikā ir apsolījies neskūties. Tātad beidzot viņu redzēsim ar bārdu. Tad pienāca spēle, pirms kuras visi vienā secībā apčurājām pretinieku komandas ģērbtuves durvis, lai mazinātu to labo aromātu. Tad ģērbāmies, uzpīpējām un gājām laukumā. Pēc uzvaras, visi satinām kāsīti un ar Milleru priekšgalā laimīgā prātā tusējām.

Neviens vairs neatceras, kurš kurai uzcirtis bēbīšus, bet tas jau vairs nepieder pie šīs dienas. Veiksmi mums, jo esam labākie !

Bija patīkams pārsteigums uzzinot to, ka es esmu iekļuvis LSHL letiņu izlasē. Tas nāca no zila gaisa, bet treneris laikam bija mani pamanījis un vēlējās mani izmēģināt sastavā. Pie komandas es ierados kā zaļš gurķis un visa būšana ap izlasi man ir kā jauns piedzīvojums. Bet visvairāk mani pārsteidza tas, ka pieredzējuši vīri ir tik ļoti iekšā izlasē, ka piekopj rituālus. Pat mūsu nopietnais treneris tajā visā iekšā un man nekas cits neatlika kā tajā iesaistīties, jo ja esam komanda, tad esam it visā. Vairākiem spēlētajiem pat ir vairāki rituāli, lai tikai veiksme stāvētu viņiem klāt katrā spēlē. Mūsu vārtsargi, piemēram, joprojām velkā savus pautsargus no pirmajām izlases spēlēm un joprojām tos nav izmagājuši. Citi skaita lugšanas, citi negriež kājas nagus vēl dažs labs veic sev attīrīšanas rituālus. Bet kā komandai ir iegajies viens rituāls, ka pirms katras spēles iepriekšējā vakarā ir jaiet gulēt ar izlases kreklu mugurā, jo tā jau sapņos mēs ieejam spēlē un esam no rīta gatavi par visiem 100%. Pat treneris guļ uzvalkā, kas vairāk izklausās, ka viņš vienkārši atlūza gultā ar visu apgērbu pēc viesnīcas bara apmeklējuma. Lai nu kā, šajā procesā piedalīšos arī es un kā mani painformēja, ka katru gadu parādas arvien vairāk un vairāk rituālu. Šķiet, ka tas bija mājiens man kā jaunajam arī pasniegt kādu rituālu, lai komandai vairāk veiktos uz ledus. Tad nu uz ātru galvu izdomāju, ka komandai jadodās dušās ar hokeja cimdiem rokās, kas mums neļaus pazaudēt hokeja nūju uz laukumu. Un kā par lielu izbrīnu man, tad visi samērā pozitīvi atbalstīja šo jauno rituālu un to arī pielietoja. Visvairā smieklu visiem sanāca par mūsu vārtsargiem, kam tagad nomazgaties būs daudz grūtāk nekā citiem. Domāju, ka vēl paspēšu ieraudzīt arī kādu neredzētu rituālu, kad dosimies uz ledus, jo ne visiem esmu prasījis vai redzejis, ko šie dara. Lai nu kā prieks, ka ir šadas lietas, kas lielākā vai mazākā mērā vieno komandu un galvenais ir ticība tam, ka varam uzvarēt, lai kādus rituālus tas prasītu.

Arthur Grosberg izvēlētā mūķene

Šeit redzamas vēl dažas skolas meitenes
   

Legionnaires

Esa Hulkonen has not been selected to a national team yet, but he has heard about some of the weird traditions and pre-game rituals of the Legionnaires. One player in particular who has very strange pre-game ritual is Antti Anrikainen. As a goalie he is obviously strange to begin with, but before game she sacrifices a live chicken in the locker room and then eats it raw. Anrikainen says it gives him a strange power on the ice and he can see the puck better. Very weird goalie, but whatever works for him and the Legionnaires. JJ Hesky also has a strange tradition before games he has to call his mom and she reads him a story over the phone. It's kind of childish but he says he keeps him focused and gives him confidence. K.Anderson may have the worst ritual of anyone because he refuses to wash his underwear if the teams wins a game. So if the Legionnaires win 3 games in a row, K.Anderson plays 3 games in the same dirty underwear. It is really disgusting, but hockey players are all crazy so if it works for him then that is okay, but nobody will ever want to have the locker next to his. Then there is Olivander who makes the entire team go out to a strip club the night before a game. Olivander says it makes everyone play better because they are excited and motivated after looking at beatiful women, but Olivander has a rule that no player on the Legionnaires may sleep with womeon the night before the game because it drains too much energy. One time Antti Anrikkainen slept with a woman the night before a big game and he let up 10 goals. Olivander was not happy about that and now enforces this ritual so nothing like that happens again to the Legionnaires.

311

Spēlētāji vsp par šo saņem TP?

Vnk pirmajā postā nekas nav atjaunots.. Tikko domāju rakstīt, bet tagad šaubos

Raksti kamēr nebeidzās PČ

The Dream rakstīja:Spēlētāji vsp par šo saņem TP?

Vnk pirmajā postā nekas nav atjaunots.. Tikko domāju rakstīt, bet tagad šaubos

Nē, neviens nesaņems TP, šī visa ir viena liela krāpšana.

Nopietni? Abi PČ TPU nav vērā ņemami?

Tak joks. Visi tiks novērtēti pēc PČ beigām.

Aumicc83 – 5TP
Skipper – 5TP
Matiss.kokins – 4TP
Eda2233 – 5TP
V24Vlaters – 4TP
Slinkais Čubis – 5TP
SoviiG - 5TP
Alfijs – 3TP
Kristz – 5TP
FromHell – 4TP
Bukss – 4TP
Steelhead77 – 5TP


Vērtēju pēc Viedā lūguma! Viņš palūdza, lai izvērtēju un, protams, piekritu!