Gaidot jauno sezonu un aizvadot veco

Bauskas Pumu sezona ir beigusies, atkal jau nepārvarējām play-off pirmo kārtu. Žēl, bet nav laika bēdāties. Uzaicinājām komandas fanus kopā ar komandu nosvinēt aizvadīto sezonu, noīrējām visu Bauskas estrādi. Lai iekļūtu svinībās vajadzēja atnākt uz komandas fanu kluba biroju un varēja bezmaksas saņemt ielūgumu. Tāpat uzaicinājām arī bijušos Pumu (ex-Lūšus) spēlētājus.
Svētku dienā viss sākās jau no rīta, kad mazākie fani kopā ar komandas talismanu Minkānu piedalījās dažādās atrakcijās un uz skatuves uzstājās bērnu popgrupas. Tikmēr mēs, es (Bukšs) un Kastiņš, aizgājām uz baznīcu, nu tā sakot izsūdzēt grēkus. Tā mēs tur abi apsēdāmies, baigā garlaicība, paskatos uz Kastiņu. Bet viņš vēsā mierā kūpina prīmu, man no satraukuma gandrīz aliņš izkrita.
Lielie komandas fani sāka ierasties pēcpusdienā, nu tā ap pulkstens 15. Vislielākā drūzmēšanās bija pie telts, kur Pumu spēlētāji sniedza autogrāfus. Autogrāfus sniedza arī bijušie Lūšu spēlētāji, mūsu uzaicinājumam atsaucās Tyler Jarnkrok, arī Aivars Peļonis un kur nu bez Toma Berķa. Ar Berķi kopā bija atbraucis arī Reinis Aumeisters, jācenšas viņu savervēt, lai pievienojas Pumām.

Autogrāfu sniegšanu beidza tieši laikā, jo jau bija izrakstījušies arī visi rezerves marķieri. Tagad vajadzēja atrast Aumeisteru, jo autogrāfu laikā viņs brīvi vazājās apkārt. Ilgi nebija jāmeklē, viņš bija ielenkušas Bauskas meitenes. Paspējām pēdējā brīdī viņu paglābt, savādāk būtu nospiests. Vēlāk viņš atzina ka Oslo tādu meiteņu nav.

Pēc autogrāfu sniegšanas sākās atrakcijas, vispopulārākā bija sumo, kur vajadzēja uzvilkt lielo sumo tērpu un lielas galošas un cīnīties vajadzēja pret Pumu spēlētājiem. Katru stundu spēlētāji mainījās, visvairāk interesentu bija brīžos kad vajadzēja cīnīties pret Ozolu vai Jimmy. Vēl varēja izmēģināt spēli pārspēj Gerissonu, kur pa visiem hokeja vārtiem bija piestiprināts Gerissona foto un izgriezti caurumi kuri netiek nosegti. Šeit protams bija nelielas balviņas, par trāpījumu devītniekā varēja saņemt 2 VIP biļetes uz kādu no mājas spēlēm.

Vakara pusē sākās lielais koncerts, kur pēc komandas spēlētāju vēlmēm (precīzāk Kastiņa, visticamāk ka Gaļinas ietekmē) kā pirmais uzstājās Lauris Reiniks. Komandas fanes bija sajūsmā par Reiniku, čaļi gan sāka meklēt vietu kur tirgo Bauskas alu. Varēja redzēt ka Kastiņš pats labprātāk ietu meklēt Bauskas tumšo, bet Gaļinai tā patika kā Reiniks dzied, ka nekas cits neatlika. Kā pēdējo dziesmu Reiniks dziedāja savu hītu "Es skrienu". Jocīgi šķita ka dziesmas beigās Reiniks dikti ātri noskrēja no skatuves, vēlāk baumoja ka šis skrēja uz mazmājiņu. Laikam tik traki uz skatuves skrēja ka saskrēja gandrīz biksēs.
Pēc Reinika uzstāšanās komandas ĢM pasniedza dāvanu Kastiņam un Gaļinai, kāzu ceļojums uz Černobiļu. Galvenais mērķis ir lai Kastiņš atgriežas kā precēts vīrs un būtu kārtīgi izšāvis riekstus, savādāk Kastiņš skrēja pakaļ gandrīz visiem miņukiem, pa vidu trāpījās arī pa kādam kiltam (skotu brunči).
Kamēr apdāvināja Kastiņu un Gaļinu, uz skatuves jau bija iekārtojusies grupa "Jūdas graši". Čaļiem jau bija jautrāks prāts un dziesmām kauca līdzi. Aptuveni pa vidu grupas uzstāšanās laikā tika izspēlēti nākamās sezonas VIP abonements divām personām, atlika tikai noskaidrot piecu komplektu īpašnieku. No pūļa izraudzījās piecus cilvēkus un izsauca priekša, uzdevums ļoti vienkārš, jāatbild uz jautājumiem par komandu vai tās spēlētājiem. Un tā piecas reizes. Viens no jautājumiem bija, cik lelles bārbijas atrodas Jimmy istabā? Vai arī, ko Liniņš brokastīs ēd, maizi ar desu vai desu ar maizi?  
Pēc Jūdas grašiem sākās vakara nagla, lai visi labi izlēkātos, uzaicinājām Bermudu Divstūri. Te daudz nav ko stāstīt. Pēdējā dziesma ko atceros bija Ballējam, neguļam.  

Pēc pasākuma Ozols nedēļu nosacīti bija pazudis, Liniņam izveidojās atkarība no Lingo, Kastiņš atbraucis turpināja dzenāt miņukus un kiltus. Jimmy vispār nebāza galvu ārā no mājas, jo baidījās ka Kens atņems visas Bārbijas. Viņam kaimiņos sāka dzīvot čalis vārdā Kens. Berķis papriecājās ar vienu no Bauskas meitenēm un aizmuka atpakaļ uz Oslo, jo meitenes papucis ir smagā svara bokseris. Berķis grib saglabāt savus pēdējos divus paša zobus. Mūsu klusais Sotnieks arī nedēļu sēdēja mājās, jo satika mazas fejas ar dunčiem. Bukšs vēl nav izlaists no Gintermuižas, kur pats pieteicās, jo mazie, zaļie cilvēciņi solījās viņu vest līdzi. Par pārējiem trūkst informācijas, bet visi komandas spēlētāji (Berķis pielauza arī Aumeisteru) bija redzēti ar dažām pašdzīta absinta pudelēm. Cerams ka Aumeisters atgriezās Oslo, jo viņu mēs pazaudējām.