Aumeistera stāsts par PČ hokejā.

by **aumicc83** Trešdiena Aprīlis 29, 2015 6:56 pm

`Jā, arī es jau dodos ar savu izlasi uz Prāgu, lai varētu debitēt Pasaules Čempionātā. Lidostā satiku Bukšu, kurš savu iemeslu dēļ bija atlidojis atpakaļ, taču tagad lidos atpakaļ. Uzreiz sākām runāt par tekošo JHL finālu, LSHL Play-Offiem, līdz nonācām pat pie tā, ka dabūsim paši spēkoties uz laukuma Prāgā,- es pret viņu, viņš pret mani. Ja lidostā ierados 16:00, tad abi ar Bukšu lidmašīnā kāpām tikai 18:00, jo reiss bija aizkavējies. Lidojuma laikā satiku vēl Jeff Nydermanthh, kurš starp citu arī debitēs Kanādas izlasē. Jautāsiet, kā es viņu pazīstu? Mēs abi, pirms 6 gadiem spēlējām vienā Kanādas jauniešu klubā, ja nemaldos, tad komandu sauca, Club Ottawa. Uzsitām klaču, viņš pastāstīja, ka tagad spēlējot AHL, San Jose Sharks fārmklubā, pastāstīja, ka ir pat aizvadījis arī pat 3 spēles Nacionālajā Hokeja Līgā, protams, izsaukumā no AHL. Tad sāku stāstīt arī es, manu stāstu dzirdēsiet arī Jūs, šo es stāstīju Jeff`am: `Prieks par Tevi, Jeff, ka beidzot atradi komandu,kurā jūties stabils. Cik noprotu, gribēji dzirdēt arī kaut ko par mani, tādēļ pastāstīšu savu hokeja stāstu. Aptuveni pirms viena mēneša atlidoju no Kanādas, jo nevēlējos vairs spēlēt jauniešu komandā. Ierados LSHL un jau pēc nepilnas stundas, Kuldīgas Milžu komanda, man piedāvāja vienas sezonas līgumu. Jā, diezgan dīvaini sanāk, atbraucu no Kanādas, lai nebūtu jauniešos jāspēlē, taču tagad spēlēju LSHL otrajā spēcīgākajā, jeb zemākajā līgā,- JHL. Jau debijas spēlē guvu savus pirmos vārtus, protams, diezgan kuriozus, taču vārti paliek vārti, ja arī tie tiek gūti, kad vārtsargs viņos nav. Diezgan ātri iejutos komandā, un divu aktīvo spēlētēju dēļ, kuri mirkļa laikā pārtapa par sliņķiem, kuri nenāk uz treniņiem, no ceturtās maiņas uzkāpu līdz pat otrajai maiņai, un pa retai reizei esmu tagad arī pirmajā maiņā. Tagad cīnamies par kausu, esam finālā, tādēļ ceru, ka komandai palīdzēt spēšu arī par pauzēm, jo, ja netikšu laists laukumā, treneris solījās mani laist atpakaļ uz Latviju, palīgā Milžiem, savai komandai.` Pēc tam atvadījos no viņa, precīzāk, novēlēju veiksmi. No viņa neatvadījos pavisam, jo zināju, ka ģērbtuvēs Arena Praha, tomēr tiksimies, ja arī netikšu laists laukumā. Apsēdos savā vietā, man blakus sēdēja Evgeni Malkin. Jā, patiešām, es nekļūdījos, jo tādu zvaigzni, kā viņu, nevar jaukt ar nevienu citu. Mazliet satraucies, uzrunāju viņu, sasveicinājos, un pateicu, ka esmu liels viņa fans. Diezgan dumji, ka arī esmu viens no Pasaules Čempionāta spēlētājiem un prasu citam hokejistam parakstu, taču nekas cits neatlika, jo nevarēju pretoties tādai iespējai. Mazliet viņš mani iztirzāja, kas es tāds esmu, jo tomēr tā ir tikai hokejistu lidmašīna, speciāls reiss uz Prāgu hokejistiem. Tad es atbildēju, ka arī esmu viens no tiem, kas, iespējams, kāps uz ledus. Mazliet parunājām par hokeju un tādām lietām,aptuveni pēc pusstundas beidzās runājāmais, tāpēc es pateicu, ka nosnaudīšos, Malkins nodomāja, laikam, to pašu, jo uzlika austiņas un arī diezgan ātri aizmiga. Es nogulēju, laikam, diezgan ilgi, jo, kad piecēlos, dzirdēju, kā lidmašīnas vadītājs ( laikam pilots, tā viņu sauc ), skaļrunī teica, ka neviens vēl nedrīkst atsprādzēties, jo mēs nolaižamies Prāgas lidostā. Pēc desmit minūtēm, abi ar Malkinu izkāpām ārā. Tur jau Malkinu sagaidīja Ovečkins un Znaroks, taču mani Krosbijs ar nevienu citu, kā Kunitzu un Nīdermaieru. Sasveicinājos un dēvāmies uz pirmo izlases treniņu. Tagad sēžu hallē un ģērbjos, kad beigsies treniņš, pastāstīšu, kā man gāja, ja neaiziešu vēl kaut kur pastaigāt.`