JHL s3 [Pre-Season] TPU

(pirms)

(pēc)

(att nr3.)

Sviecināti visi, šeit Jānis Sitējs #93 un es jums pastāstīšu par savām gaitām savā hokeja karjerā.

Stāsts, protams, nebūs par visu manu karjeru, jo lielakā daļa tās man vēl ir priekšā! Īsumā par pirmajām gaitām, bēdām un nebēdām un līdz manam pagaidām karjeras augstākajam punktam nokļūšana līdz "Losandželosas Knights"

Tad nu sākšu ar to, kad uz slidām kāpu diezgan vēlu, tikai septiņu gadu vecumā! Jā, septiņi gadi ir diezgan pavēls laiks, lai sāktu spēlēt hokeju, tā nu man vismaz teica, bet es būdams mazs nebvēdnis to neņermu vērā. Neraugoties uz to, ka krietni atpaliku no saviem vienaudžiem es centos cik vien spēju, lai noturētos kājās un cīnītos par savu vietu manā pirmajā komandā HK "Dzirnaviņas" Treniņu no treniņa es uzlaboju savas prasmes un nepagāja ne ilgs laiks, kad jau biju teicami uzlabojis savas slidošanas un hokeja prasmes. Bet ar to viss nebeidzās, jo izaugot liels es vienmēr esmu gribējis kļūt par izcilu hokejistu. Treneris laika gaitā to arī novērtēja un ar laiku iekļuvu sastāvā un ātri vien kļuvu par vienu no labakajiem trīs sezonas pēc kārtas punktu gūšanā. Tad nu gadu pa gadu trenējos un spēlēju jau cita komandā HK "Ledlauži" savā dzimtajā pilsētā Liepājā un gadi gāja ātri uz priekšu un tad man pavērās iespēja pieteikties JHL draftam pateicoties manai rezultivitātei. Tas man pašam bija pārsteigums, ka man pavērās tāda iespējā, bet tas viss pateicoties manam vecajam trenerim. Zināju, cik neilgs laiks man ir palicis līdz draftam, tāpēc arī pievērsos savām hokeja prasmēm un centos tās uzlabot cik vien spēju, jo nezinaju vai man vispār ir reālas iespējas tikt izvēlētam un iekļūt kāda komandā, bet cerības vienmēr jau ir.

Drafts - Tad nu tā diena bija pienākusi un auksti sviedri tecēja no rīta pamostoties, jo satraukums bija jūtams diezgan pamatīgs un mazliet bailes iezgās manī, bet tad nodomāju, ka varbūt tā ir mana lielā diena un mazliet jau nomierinājos. Bet patīkams satraukums mani pavadīja visu atlikušo dienu, jo vēl bija jāizdara visādi sīkumi, lai sagatavotos lielajam notikumam. Uzvalku iegādājos jaunu un tas man derēja kā uzliets, bet savā aizmāršībā biju aizmirsis, ka man nav pavadones. Tad nu sadarbojoties ar aģentūru es steigā pāris stundas prims drafta izveidoju ātro iepazīšanos anketu. Minūtes vilkās kā stundas, jo visus darbus biju padarījis un vienīgi atlika cerēt, ka pieteiksies kāda meitene. Zināju, ka varu palik arī bešā un uz draftu nāksies doties vienam, bet pēc nepilnām divdesmit minūtēm iezvanījās mans telefons un jā!!! Man bija pavadone un kā anketā minēju steidzos viņai pakaļ paceļ ieceļot skaistu puķu pušķi. Ieraugot viņu man bija paveicies, ka mana pavadone būs viena no skaistākajām meitenēm, ko biju saticis. Drīz vien jau devāmies uz drafta ceremoniju un aprunājāmies pa ceļam. Iepazināmies tuvāk un drīz vien jau bijām atbraukuši uz draftu. Atklāšanas ceremonija bija iespaidīga un interesanta, pārmetot acis pār zāli varēja ieraudzīt visus jaunos censoņus, trenerus, menedžerus viņu pavadoņus un arī bija ieradušās dažas lielās zvaigznes no LSHL līgas. Pēc lieliskās ievadrunas un dažu menedžeru īsajiem stāstiesm bija pienācis pats galvenais notikums - drafts! Satraucies biju ne pa jokam, bet mana skaistā pavadone, teica, ka viss būs kārtībā un lai es neuztraucoties. Ņēmu vērā viņas padomu un ar lielu interesi kā mazs bērns vēroju, kas tad tālāk notiks, lai gan necerēju, ka mani draftēs tomēr cerība mani nepameta un tad pirmā izlose jau bija klāt. Pirmais draftētais ir jaunais talants vārtsargs - Nick Name aplaudēju viņam, jo bijām mazliet sapazinušies dažas dienas pirms drafta ceremonijas un biju priecīgs, ka viņš tika draftēts ar pirmo numuru. Tad nāca otrās komandas izvēle un atkal netiku draftēts, tad trešās un atkal nekā. Tad klāt bija Kalifornijas Heat kurais bija divas izvēles pēc kārtas, es visvairāk cerēju, ka šī komandas mani izraudzīsies, jo pirms drafta bija izrādījusi interesi par mani. Klausos viņu nosaukto vārdu un atkal nēesmu izvēlēts, līdz ar to pirmais raunds bija noslēdzies. Otrā raunda sākumā Kalifornija arī neizvēlējās mani un man mazliet sašļuka dūšā, bet šampanieša glāze mazliet līdzsvaroja sajūtas un pašam nepiefiskējot izdzirdēju savu vārdu, bet nepievērsu tam uzmanību. Tad man skaistā pavadone ar smaidu sejā skatījās uz mani un teica ej taču, tevi izvēlējās! Es pavēros uz skatuves pusi un tik tiešām sapratu, ka ir nosaukts mans vārds, es no priekiem pielēcu kājās iedēvu steigā buču pavadonei uz vaiga un steidzos satraukuma pilns uz skatuvi. Viss bija kā miglā tīts un no prieks bija pamatīgi apstūlbis, ka pat nepamanīju kura komanda mani bija draftējusi līdz man galvā uzmauca komandas kreklu un jā tā bija - "Losandželosas Knights" Kārtīgi paspiedu roku ar komandas ģenerāl menedžeri un treneri un pateicu īsu jo īsu runu, pasakoties komandas vadībai, ka izvēlējās mani ar tik augsto drafta numuru. Es tiku draftēts kā otrais, otrajā raundā ar kopējo numuru seši. Es biju sestais no visiem trīsdesmitdiviem jaunajiem hokeja censoņiem. Prieks un laime pilnīga, ka pēc drafta turpinājās balle un paveroties apkārt varēja redzēt, ka visi bija priecīgi un līksmoja. Nākošajā dienā bija jādodas uz norunāto tikšanās vietu un tur tikos ar savas jaunās komandas "LA Knights" ģenerālmenedžeri, kur mēs apspriedām visas vajadzīgās detaļas un sīkumus un viņs nolēma, ka man uz Losandželosu ir jādodās pēc iespējas ātrāk. Nevarēju nepiekrist un pēc trīs dienām jau devos ceļā.

Ierašanās Losandželosā - Pēc garā un nogurdinošā lidojuma ar viena reisa pārsēšanos biju beidzot nonācis galē pēc nepilnām piecpadsmit stundām. Tur mani uzreiz sagaidīja šoferis un aizveda mani uz pašu galven vietu - jauno darba vietu hokeja halli Knights. Pa ceļam uz halli man bija liela interese vērot apkārtējo vidi, jo nekad nebiju bijis tik milzīgā pilsētā un laiks laukā bija vienkārši pasakains. Ierodoties hallē mani sagaidõja viens no vadības palīgiem un teica, lai pasteidzoties, jo mani jau gaidot. Ejot atcerējos, ka man mašīna ir palikušas manas mantas un steidzot atpakaļ, bet palīgs teica, ka lai par to neuztraucoties un manas mantas tikšot nogādās tur, kur tām vajag būt un steidzot atpkaļ pie vina. Nepagāja pat minūte un jau biju klāt, kur atverot lielas durvis mani priekšā sagaidīja liels apaļs galds, kuram tālākajā galā sēdēja seši cilvēki no vadības, tai skaita treneris un ģenerālmenedžeris kurus jau biju saticis drafta vakarā. Pēc aptuveni stundas ilgas apspriedes un lietu izstāstīšanas man, mēs beidzot vienojāmies par manu lomu komandā, manu numuru un līgumu. Man par lielu prieku biju atkal patīkami pārsteigts, ka viņi man piedāvaja maksimālo līguma vērtību, ko jauniešiem var piedāvām - trīs milijoni. Es vārdu sakot biju uz pēcpuses pēclīguma noslēgšanas, jo nekad nebiju cerējis, ka tik strauji mainīsies mana hokejista karjera un tagad viss ir manās rokās, lai tiktu vēl augstāk un kļūtu vēl labāks. Man atliek tik tagad izmantot visus iespējamos resursus, ko man piedāvā Knights komanda un jacenšās cik vien var. Mani izmitināja skaistā mājā, netālu no mūsu hokeja halles un devos atpūsties, jo zināju, ka jau rīt man ir pirmais treniņš. Lai es neapjuktu un nepazustu no rīta pie manis ieradās jauns šoferis un aizveda mani uz halli,. Treniņos es biju ieradies viens no pirmajiem un steidzos pārģēbties, lai būtu gatavs trenēties kopā ar jaunajiem komandas biedriem. Pēc pāris apļu izmešanas treneris nošvilpās un visi devās pie viņa, cits vēl no ģerbtuvēm kliedz, ka tūlīt jau nākšot, jo nebija laicīgi ieradies uz treniņu. Tad nu aši sagaidot pēdējo komandas biedru treneris iepazīstināja ar sevi, lai gan visi jau mēs viņu zinājām. Izskaidroja, kas un kā ko mēs darīsim un ko mēs trenēsim, kā arī teica, ka ar katru piestrādāšot idividuāli, jo katram ir jauzlabo savas vajadzīgās prasmes un jaatīsta tās , ko treneris grib redzēt no mums. Ledus kvalitāte bija teicama un slidojot varēju nodemonstrēt savu slidot prasmi un ātrumu ar ko bija arī apmierināts treneris, bet es redzēju, ka daži puiši no komandas slido par galvas tiesu labāk un ātrāk nekā es. Bet tas jau nekas vēl ir pietiekami daudz laika, lai visu uzlabotu. Par parsteigumu treniņs bija samērā īss, bet toeties kvalitatīvs, tas laikam tāpēc, ka tas visiem ir pirmais treniņs un kā teikt iepazīstināja mūs. Ātri vien arī iepazinos ar dažiem komandas biedriem vairāk nekā ar citiem un sarunājām, ka vakarā dosimies iepazīt pilsētu. Izgājām naksnīgajās ielās, lai gan nevarētu teikt, ka būtu diezko tumšs, jo visur mirdzēja gaismas un klubu skaņas mūs vilināja arvien tuvāk. Tad nu arī devāmies iekšā un izbaudījām jauno klubu gaisotni un izpriecājāmies, bet zinājām, ka pārāk daudz aizrauties nevaram, jo tad treneris mums norautu galvas. Vēl tā pavadījām dažas dienas izpētot pilsētu un trenējoties, tad mēs dzirdējām, ka drīz vien būs treninnometne. Treneris piekodināja, ka visiem jabūt ierindā un jācenšās cik vien var, lai tiktu uz to, jo ne visi tiks tur trenēties veselu nedēļu. Nu, tad daudz nedomājot metos iekšā treniņā ar pilnu sparu un parādīju sevi no labakās puses. Vēl dažus treniņus pavadot treneris sasauca visus ap sevi un sauca vārdus, kas brauks trenēties uz Knights treniņnometi. Liels smaids parādijās manā sejā, kad dzirdēju savu vārdu kā pirmo un pateicos trenerim, ka viņš mani ir izraudzījies kā vienu no spēlētājiem ,kam ir dota šī lieliskā iespēja vēl labāk uzlabot savas prasmes. Pēc treniņa devos pa taisno uz mājā, jo zināju, ka jau drīzumā man būs jādodās ceļā, tāpēc agri vien devos pie miera, lai atgūtu spēkus un būtu gatavs. Zinu arī to, ka treniņometni noslēgsim arī ar kādu pārbaudes spēli pret kādu citu klubu, tāpēc ar nepacietību gaidu abus notikumus.

Tas ir mans īsais pārskats, par līdz šim notiekošo, ar cieņu Jānis Sitējs.