Intervija ar Gotfrīdu Līcīti.

Sveicināti LSHL spēlētāji un atbalstītāji. Šodien mēs intervēsim pašmāju kluba Rīgas Trieciena 2. maiņas uzbrucēju Gotfrīdu Līcīti.
Cerams intervija jums patiks, un lūdzu izpaudiet savas domas un sajūtas par interviju (šis ir mans pirmais raksts).




Sveiks!

Čau, čau.

Kā iet?

Diezgan labi, paldies. Priecājos sniegt interviju.

Kā man tevi labāk saukt - par Gotfrīdu vai Filipu?

Kā vēlies, komandas biedri parasti sauc par Filipu.

Kā tā sanāca?

Gotfrīds man ir vienkārši tāds pseidonīms, īstenībā esmu Filips.

Skaidrs. Tātad: Kā jūties LSHL?

Ļoti labi, līga izskatās gana augstā līmenī un komandā atmosfēra ir brīnišķīga, dabūju ko vēlējos, pievienojoties Rīgas Triecienam.

Un kas ir tas ko tu vēlējies?

Spēcīgu komandu, labas attiecības starp spēlētājiem un treneriem, un labu spēlešanas laiku.

Dzirdēts ka arī saņēmi labus piedāvājumus no citām līgas komandām?

Jā, bet pagaidām neesmu nožēlojis savu izvēli, komanda patiešām forša. Redzēsim kā iet sezonā, un tad visticamāk pagarināšu līgumu.

Vai esi sagatavojies jaunajai sezonai?

Domāju, ka jā, ceru ka sniegums arī būs labs. Bijām ar čaļiem treniņnometnē ASV, gatavojāmies sezonas sākumam, tagad gaidām nākamās pārbaudes spēles. Esmu nedaudz satraucies, jo vēl īsti nezinu kāds ir šīs līgas spēles stils, bet noteikti varēšu pielāgoties.

Kā gāja treniņnometnē?

Nometnes sākumu nedaduz iekavēju - guvu traumu tieši pirms izlidošanas. Īstenībā ir diezgan smieklīgs stāsts par šo atgadījumu:  Ar draugiem spēlēju golfu Ozo golf club pie Ķīšezera, un sanāca šāds tāds misēklis. Gatavojos iesākt pirmo bedrīti - atvēzējos, kārtīgi notēmēju, un situ tik stipri, ka nūja izlidoja no rokām, atsitās pret kādu gaisā lidojošu kaiju, kura bezspēcībā nokrita, nūja lidojot lejup atsitās pa golfa mašīnīti neveiksmīgā leņķī, un beigās atsitās man pret potīti, sautraumējot to. Pirmās dažas dienas kliboju bet jau vēlāk varēju skriet un slidot, tā kā sanāca iekavēt pusi no treniņnometnes, bet noteikti daudz ko guvu un iemācījos tajā laikā ko tur pavadīju. Tā arī bija laba iespēja labāk iepazīt savus komandas biedrus, it īpaši maiņas biedrus Ričardu Gaļicki un Sandi Šprunku, ar viņiem patrennējāmies visādas kombinācijas un uzlabojām "ķīmiju".

Cik sitienos tad iesiti bumbiņu bedrītē?

[iesmejas] Neskatoties uz nelaimēm, aizrāpoju līdz mašīnītei, aizbraucām līdz bumbiņai, un pabeidzu ar "par" (vidējais/ieteicamais sitienu daudzums). Pie daktera aizbraucu tikai pēc tam, nedrīkst nekad atstāt golfa spēli nepabeigtu.

Kā tu sevi raksturotu kā spēlētāju?

Es teiktu, ka esmu ātrs un samērā veikls spēlētājs ar diezgan precīzu metienu un labu spēju atrast kam iedot piespēli. Ja ir situācija, varu sev atrast pozīciju uz ledus lai būtu pareizajā laikā un pareizajā vietā, un, cerams, izdarīt pareizo gājienu, lai sekmētu vārtu guvumu.

Un kādi ir tavi mīnusi?

Reizēm sevi pārvērtēju par augstu un varu izdarīt kaut ko muļķīgu, beigās pazaudējot ripu. Nedaudz piekliboju aizsardzībā, reizēm par vēlu ierodos savā aizsardzības zonā pēc komandas biedriem, bet pie tā cenšos piestrādāt. Dažreiz arī sanāk pieturēties pie ripas pārāk ilgi, par vēlu izlemjot iedot piespēli, kad pretinieks jau klāt.

Kauties proti?

Esmu kāvies tikai bērnībā, profesionālajā hokejā vēl nav gadījies nopietns 1v1 kautiņš. Turklāt, agrāk un vēl joprojām lielākajā daļā Eiropas hokeja līgu kautiņi ir aizliegti. KHL, šķiet, kautiņi bija atļauti tikai sākot no 2010.-2011. gada sezonas. Vēl nezinu kādi ir noteikumi attiecībā pret kautiņiem LSHL, bet ja vajadzēs, aizstāvēšu komandas biedrus kā varēšu.

Pastāsti par savām bērnības hokeja gaitām, kā aizsākās Gotfrīda Līcīša karjera?

Sāku spēlēt hokeju kādu 7 gadu vecumā, apmēram tad pat, kad sāku skolas gaitas. Gāju Hokeja Skolā "Rīga", un īstenībā sāku spēlēt kā aizsargs pirmos dažus gadus (iespaidojies no leģendārā Sanda Ozoliņa, kuram tolaik bija ziedu laiki un milzīgi panākumi NHL) ar domu, ka spēlēšu līdzīgā "agresīvā aizsarga" stilā kā Ozoliņš, bet pēc tam palūdzu trenerim mainīt pozīciju un kļūt par uzbrucēju. Šķiet tā bija pareizā izvēle, uzreiz biju viens no labākajiem audzēkņiem starp saviem vienaudžiem, un jau sāku iegūt pirmos titulus. Kādos 17 gados aizbraucu spēlēt uz Ziemeļamerikas junioru līgām, no kurām mani arī draftēja jau pāris gadus vēlāk. AHL pirmajā sezonā gāja pašvaki, bet nākamajā jau daudz labāk. Tomēr kaut kā nesapratos ar kluba vadību, iespējas nākotnē spēlēt NHL nebija dižas, un man pie sirds labāk gāja Eiropiešu stila hokejs, tā kā beigās nolēmu pamest AHL un iemēģināt Eiropas klubus.

Kur tu esi spēlējis pirms LSHL?

Mani draftēja NHL 4. kārtā, bet nekad neesmu bijis uzaicināts tur spēlēt. Tikai AHL pāris sezonas sanāca uzspēlēt, pēc tam aizbraucu uz Eiropu dažus gadus spēlēt Šveices klubā HC Lausanne, un pēc tam vēl vienu sezonu Elitserien, tagad jau oficiāli sauktajā SHL (Swedish Hockey League) komandā Modo Hockey līdz pievienošanās Rīgas Triecienam.

Pret Ronaldu Ķēniņu sanāca spēlēt?

Jā, dažas reizes tikāmies uz ledus, pāris reizes pēc mača tīri zolīdi īsi aprunājāmies savā starpā.

Vai teiktu, ka esat pieredzējis spēlētājs?

Noteikti nē, neskatoties uz samērā lielo klubu skaitu, man ir vēl daudz ko mācīties un ir lielas izaugsmes iespējas hokejā.

Un visbeidzot, kā tu sevi raksturotu kā cilvēku?

Esmu uzticams, draudzīgs, un saprātīgs cilvēks ar labu humora izjūtu un mērķi kļūt par labu spēlētāju LSHL.

Labi teikts. Veiksmi sezonā un uz redzēšanos!

Paldies, uz redzīti.

Ļoti laba intervija  Gaidam nākamo rakstu

"Gatavojos iesākt pirmo bedrīti - atvēzējos, kārtīgi notēmēju, un situ tik stipri, ka nūja izlidoja no rokām, atsitās pret kādu gaisā lidojošu kaiju, kura bezspēcībā nokrita, nūja lidojot lejup atsitās pa golfa mašīnīti neveiksmīgā leņķī, un beigās atsitās man pret potīti, sautraumējot to. "


OMFG Labs! Gar zemi

Man patīk, prieks par jaunajiem

Priekš pirmā raksta labi. Pat ļoti labi, gan jau vairogs kādu piķi vēl klāt iedos par pirmo rakstu, bet rēķinies, ka ar katru rakstu mūsu prasības aug.