Gordie Sloth pč #3

Atguvis maku no mazā meksikano, Gordijs bija pārsteigts "olalā, izskatās, ka mazajam derības gājušas no rokas un maciņš kļuvis biezāks" taču prieks bija īss, paskatoties pulkstenī - 2:30 naktī un lidmašīnas reiss ir 10:00 laika ir pavisam maz, bet saprastdams, ka neatrodas pārāk tālu no robežas cerības nezaudē.

Turpinājums seko...

Rīcības plāns bija pavisam skaidrs, nepieciešams atrast kādu, kurš varētu palīdzēt, vismaz nodrošināt transportu. Klīstot turpat apkārtnē nebija redzams neviens auto, taču piepeši pie horizonta parādījās automašīnas lukturu gaismas, kas lēnām, bet tuvojās Gordijam. Veiksmīgi izdodamies apturēt transportu, skats, kas pavērās Gordija acīm bija pavisam drausmīgs, mašīna teju turējās kopā.


Parcik citu variantu nebija, Gordijs vēra vaļa maciņu un piedāvāja transportlīdzekļa vadītājam prāvu naudas summiņu, kas noteikti, ne tuvu neatbilda auto patiesajai vērtībai, taču, lai meksikānu vīrs nespētu teikt nē, tas bija tā vērts.

Uzsākot braukšanu, uzreiz bija skaidrs, ka ceļš būs ilgs un nogurdinošs, no transporta nāca griezīgas metāla skaņas un katru mazāko bedrīti varēji just viscaur ķermenim, nerunājot par to, ka auto trūka viena nozīmīga lieta, kas braucot cauri kukaiņu bariem ļoti noderētu, tie bija auto stikli. Tā nu Gordijs devās uz ASV robežu cik ātri vien ši mašīna to spēja.

Kad mašīnas drausmīgās, metāliskas skaņas kļuva pavisam neciešamas, Gordijs pievērsās mašīnas radio - kā par brīnumu tas strādāja, taču neuzķēra nevienu radio staciju, bet bija iespēja klausīties kasetes. Palūkodamies apkārt, nekur nebija manāma neviena kasete, bet pēc nedaudz kārtīgākas inspekcijas uz grīdas tomēr viena atradās. Ievietojot kaseti, kasešu atskaņotājā - Gordiju pārņēma šausmas, Justin Bieber dziesmas. "Pie velna, kas klausās šo draņķi? Tad jau labāk bendēt savas ausis ar griezīgajām metāla skaņām" Gordijs paķēra kaseti no magnetolas un izsvieda to pa logu.

Nobraucis apmēram 2 stundas Gordijs sasniedza robežu, nemaz nepadomājot, ka pase, vai jebkāds cits identifikācijas dokuments viņam nav. Uz Meksiku tikt bija daudz vieglāk, jo visiem vienalga, kas tur kratās, taču atgriežoties cits stāsts, kontrole tā kā "Divi Pluss" veikalā. [Tur, kur es dzīvoju, pārdevējas staigā pakaļ un uz pirkstiem skatas. Thug Life.]

Sagaidījis savu kārtu Gordijs smagi apraujos, konstatējot, ka neviena dokumenta nav un tālāk viņš netiks. Problēmas ir lielas un nemaz nav tik viegli atrisināmas..
Gordijs nokāris galvu dodas atpakaļ, pie sevis murminot, kaut ko par nepaspēšanu uz pč un komandas pievilšanu. Te, nez no kurienes, aizdomīga paskata tips pienāk un jautā - "Vēlies tikt pāri robežai? Varu palīdzēt" Gordijam nav ko zaudēt, tāpēc viņš nedomājot piekrīt.

Kādu laiciņu vēlāk, abi nonāk tuksnesī, netālu no robežas, tur abi pievienojas prāvākam baram meksikāņu, kas visi ir sapūlcējušies ar domu tikt pāri robežai. Aizdomīgais tips no Gordija pieprasīja prāvu naudas summu, kas Gordijam pēc auto iegādes vairs nebija, nedaudz bija palicis, bet, ne tik daudz, tāpēc nācās atdot savu JHL spēlēs iegūto pūlksteni, ar kuru meksikānis bija pavisam apmierināts. Sagatavojušies viņi bija gatavi doties, meksikānis iededza lukturīti un turpat, tuksneša vidū atvēra labi nomaskētu lūku, kur lēnam viens pēc otra sāka kāpt iekšā cilvēki. Piesardzīgi, bet arī Gordijs devās lejup, zinot, ka labāka varianta nav. Lēnām rāpojot viens aiz otra  visi tuvojās robežai un jau likās, ka viss izdosies. Pavisam tuvu robežai tunelis izbeidzās, tas bija aizbērts un virs tuneļa viss bija atrakts, kur arī gaidīja robežsardze. Visus robežas šķērsot gribētājus aizturēja robežsardze un aizveda uz tuvāko robežpunktu, kur visi tika aizturēti un ievietoti izolātorā.

Līdz lidmašīnas reisam laiks bija palicis pavisam maz un šķita, ka viss ir zaudēts, Gordijs jau teju zaudēja visas cerības un pasaules čempionāts jau pamazām gāja secēm. Te piepeši kāds no robežsardzes darbiniekiem atnāca un izveda Gordiju no izolātora un lika tam sekot. Gordijs nonāca atsevišķā telpā, kur priekšā sēdēja Bukšs un kāda cita, nezināma persona. Bukšs raustīdams valodu - "piedod vecīt, es to negribēju, viņi man lika" nokāris galvu viņš kaut ko sniedz Gordijam - "Te ir tavi dokumenti, piedod" Gordijs nesaprašanā - "Kas lika? Ko lika?" Bukšs turpinot raustīt valodu, Latvijas izlases trenneri, ja es neaizkavētu tevi, es nevarētu spēlēt, viņi man neļautu." Gordigs dusmīgs "Kas ir tie nelieši?" Bukšs - "Slinkais čubis un Snickerz, viņi man lika" Kad abi izrunājas un visu nokārtojuši ar robežsardzi Gordijs bija brīvs un varēja doties uz ASV. Abi ar Bukšu iesēdās Bukša noīrētājā taksī un devās uz Losandželosas Knights viesnīcu pēc Gordija biļetēm un pēcāk uz lidostu, lai dotos uz Prāgu.

Šķiroties, kā draugi, Gordijs uzsita Bukšam pa plecu - "Tiekamies pč" un devās uz lidmašīnu.

Turpinājums nesekos..

Pa smuko
7TP