Gordie Sloth pč #2

...Aizvandījies atpakaļ līdz galdam, paķer alu un dzer to tukšu. Nepaiet, ilgs laiks līdz Gordijs atlūzt blakus tagadējajam komandas biedram Bukšam.

Turpinājums seko...

*Troksnis* Gordijs paver pusaizlietās acis, galva griežas kā karuselī, nesaprašana, kas notiek, kratīšanas - "Kas pie velna?" Tumsa, rokas aiz muguras, sasietas. Kaut kas nav riktīgi, jūtama kustība uz priekšu, skaidrs, atrodamies automašīnā. "Kā pie velna, es šeit nonācu?" ar grūtībām un stenēšanu, viņš klusi nomurmina. Automašīna apstājās, ir dzirdamas balsis, Gordijs piespiežas pie auto sāna, kas šķiet tuvākais šoferim - "Estamos presentes" Automašīnas durvis atveras, ārā ir tik tumšs, ka nevar redzēt cilvēku sejas, tie paķer Gordiju aiz kājām, rokām un izsviež no automašīnas. Atsien rokas, iekāpj atpakaļ automašīnā un aizbrauc. "Kur pie velna, es esmu?" apkārt skatoties Gordijs cenšas atrast, kaut vienu pazīstamu ainu, kas palīdzētu noskaidrot, kur viņš ir. Uztrauktā balsī - "Pag, pag, kur Bukšs?" Gordijs izmisīgi skatās apkārt un caur biezo tumsu viņš saskata ceļazīmi:

Izbrīnīts un nesaprašanā Gordijs bļauj - "Kā pie velna, es nonācu Meksikā?" Pārbaudot kabatas Gordijs konstatē, ka pazudis ir makss, kā arī telefons un galvenais - neatvērtā krabju nūjiņu paciņa, ko tik cītīgi bija taupījis. (Kā mēs atceramies no stāsta sākuma #1 Gordijs telefonu pazaudēja pateicoties brāļa Jeffa zvanam, tik svarīgā brīdī, kā teritorijas iezīmēšana.) Bez naudas un telefona, Gordijs sāka streipuļot uz priekšu, uztraukumā arī reiboņa spēks zuda un, nu jau Gordijs bija pavisam žirgts. Ejot uz priekšu viņš mēģināja atrast, kaut vienu norādi, kas palīdzētu saprast uz kuru pusi ir ASV, bet pagaidām viss liecināja par totālu apmaldīšanos.

Nogājis kādu gabaliņu, Gordijs pamana noliktavai līdzīgu ekū, kurā deg gaisma, ilgi nedomādams viņš dodas taisnā ceļā uz turieni. Ejot tuvāk ir dzirdami trokšņi un cilvēku balsis.

Nedrošs viņš dodas ēkā ar cerību saņemt palīdzību. Ieejot ir redzams iemesls lielajam troksnim - gaiļu cīņas.

Veroties pūlī Gordijs cenšas saskatīt, kaut vienu cilvēku, ar ko uzsākt sarunu, te pēkšņi viņa skatienu piesaista kāds meksikānis, kas ēd Gordija iecienītākās krabju nūjiņas, kā arī šim vīram ir JHL mača, spēles zvaigznes pūlkstenis un šo personu, Gordijs noteikti neatceras, no aizvadītās sezonas. Viņš bezbailīgi dodas pie meksikāņu vīra, kurš ieraugot Gordiju metas bēgt, taču Gordijs izrādās veiklāks un vienā mirklī panāk viņu. Paķēris mazo šmuli aiz rīkles Gordijs viņu piespiež pie sienas - "Kas tu esi un kur tu dabūji, šo pūlksteni?" ar aizžmiegtu muti mazais meksikano atbild "No sé nada" Gordijam uzreiz bija skaidrs, ka šī ir tā pati balss, kuru viņš dzirdēja pirms tika izmests no automašīnas. Ievelkot kārtīgi mazajam meksikano pa ribām Gordijs jautā - "Kāpēc, Tu mani šeit atvedi?" meksikānis šņukstēdams, valdot asaras - "latviano pagado" Pat nezinot spāņu valodu, Gordijs dzīvojot Losandželosā šo, to bija iemācījies un šis bija pavisam skaidrs, latvieši samaksāja, lai Gordiju nolaupītu un parūpētos, lai tas nokavē pč sākumu. Atguvis maku no mazā meksikano, Gordijs bija pārsteigts "olalā, izskatās, ka mazajam derības gājušas no rokas un maciņš kļuvis biezāks" taču prieks bija īss, paskatoties pulkstenī - 2:30 naktī un lidmašīnas reiss ir 10:00 laika ir pavisam maz, bet saprastdams, ka neatrodas pārāk tālu no robežas cerības nezaudē.

Turpinājums sekos...

7 TP.

Oskar, seko līdz http://www.lshl.lv/t363-media-menedzeris#94325

5TP - par rakstu
2TP - PČ bonuss
------
7TP

Ar Maus atļauju