Milžu pauti

Pautudienas sen jau ir garām, vismaz nepareizticīgajiem, taču Milži atlaida buru tā, ka noķēzīja visu Kuldīgas ledus halli spēlē pret LA Knights vienību. Šajā spēlē visu izšķira veiksme, tādēļ arī uzvarējām. Veiksmes dieviem šoreiz iepatikušies bija Reinis Aumeisters ar 2 goliem un Kurts Ozoliņš, kurš nekļūdījās ne reizi visas spēles garumā. Bet gari ievadi ir garlaicīgi ievadi, tādēļ nekavēšos un uzreiz ķeramies pie mūsu raibajām nepareizticīgo Pautdienām, kuras tika svinētas precīzi pirms nedeļas.

Lieldienu rīts bija garš,jo īpaši garš, savādāks kā visi citi rīti, jo no plkst. 6:00 līdz 16:00 (jā, tas joprojām bija rīts, jo brāļi Ollsoni bija ieradušies halātos un čībās) sēdējām Kuldīgas bārā. Kuri mēs?Protams, es- Jeff Sloth, brāļi Ollsoni, Aumeisters un Alfredsson`s. Pēc tam jau viss bija saplānots, bet neskriešu laikam pa priekšu.

Ap plkst. 16:10, jau manāmā žvingulī stāvējām pie bāra esošajā stāvlaukumā, blakus dīvainā paskata Romu izcelsmes pašnodarbinātajam tirgotājam, kurš piedāvāja interesantu krāsu dažādas ripiņas, jeb bezrecepšu medikamentus, kuri padara cilvēkus laimīgākus, gaidīdami Kurtu Ozoliņu, mūsu vārtsargu ar komandai piederošo party autobusu.

Ap plkst. 16:30 bijām jau sasēdušies komandas party busā, taisnā ceļā devāmies uz Saldu, lai aplūkotu pašu pilsētu.
Ap plkst. 17:00 bijām jau aizmirsuši, kurp braucam, tādēļ apstājāmies, apgriezāmies un braucām atpakaļ uz Kuldīgu.


Ap plkst. 18:00 bijām Kuldīgā, aizkavējāmies,jo bija korķi (jā Kuldīgā, ),precīzāk,- Kurts iebrauca STOP zimē un apgāza autobusu, līdz ar to uztaisīja avāriju.
Ap 18:30, bijām nonākuši Kuldīgā, (uz kurieni mūs nogādāja kāds ļoti liels fans, kurš apstājās, lai palīdzētu avārijā cietušajiem, tomēr visu ribās bija dziriņa, līdz ar to neviens nebija cietis), aizbraucām līdz trenerim Jānim Sitējam, pusotru stundu kārtīgi dzīrojuši, nonācām pie slēdziena, ka kaut kas cits jāpadara, kaut kas interesantāks un ar pautdienu zaķeņu piedalīšanos, tāpēc salecām tagad jau otrajā komandas autobusā.

Ap 19:00 bijām pie kaut kāda kluba, kura nosaukums bija `Oliņa`. Iegājām iekšā un tur bija par olām pārģērbušās čikoritas. Apošņājām gaisu, vai paredzēts kāds svētku ''pasākums'' un skaidrs, kā diena,ka jā, kluba īpašnieks izrādījās liels mūsu fans, kurš teica, ka priekš mums noorganizēs labāko pautdienu pasākumu!

Devāmies prom, ar norunu, ka atgriezīsimies ap 23:00, kad īpašnieks būs paspējis noorganizēt mums ballīti un uzprišināt savu necilo iestādi, tur būšot grupa "Musiqq" un mēs nevarējām neiet, jo, lai gan Oskars Ollson bija pamatīgā žvingulī, tik un tā viņš bija ļoti liels šīs grupas fans, jeb pat grūpija (atrodoties grupas koncertā, viņš spiedz kā 16 gadīga meitene, kuras acu priekšā tiek dedzinātas Dolche & Gabana somiņas un zābaki. Viņam pat ir krekls ar uzrakstu Musiqq, kuru viņš velk zem savas Kuldīgas Milžu formas, uz gultas vairākas šīs grupas uzlīmes un arīdzan viņš savu 92 gada Opel Astru ir aplīmējis ar abiem grupas dalībniekiem.
Bija gan kārtīgi jādomā, ko iesāksim līdz plkst. 23:00, jo līdz tam mums bija pamatīgs žvingulis un par agru, lai pilsētā kaut kas mums tobrīd interesants notiktu...

Pienāca mans brīdis, kā komandas kapteinim uzņemties iniciatīvu un ielūgt biedrus pie sevis un grilla & SPA pasākumu, kur tad arī pavadijām atlikušo vakaru līdz pautdienu ballītei klubā. Bet par šo vakara daļu vairāk informācijas nebūs, jo tas kas notiek Džefa mājā, paliek Džefa mājā. Skaidrs ir tas, ka visi no mājas izlīda vēl lielākā žvingulī, nekā bija tur iegājuši.
Ap plkst. 22:30 izbraucām uz klubu. Nebijām vēl izkāpuši no taksometra, kad attapāmies, ka esam aizmirsuši Oskaru, tomēr mums izdevās sazvanīt viņa tālruni un noskaidrot to, ka viņš nebija nocieties un jau stundu pirms koncerta sākuma bija atstopējis līdz klubam viens pats.
Aptuveni pēc 30 minūtēm ieradās grupa, kurai nosaukumu es jau biju aizmirsis. Aptuveni 2 stundas viņi uzstājās, pa to laiku es pats atrados blakusesošajā sarkano lukturu bārā, tādēļ nezinu kas notika ar pārējiem klubā un par sevi runājot, arī atļaušos atstāt to noslēpumā...
Pēc koncerta, Oskars bija paprasījis visiem parakstus un mēs devāmies atpakaļ uz trenera māju team-buildingot. Visu šo laiku Oskars stāstīja par koncertu, mums tas nešķita diezko interesanti, tādēļ nolēmām pievērsties aizvadīto spēļu ierakstu vērošanai, lai saprastu, pie kā jāpiestrādā.

Ap plkst. 3:00, puse bija parubījušies, palikām augšā tikai es, Kurts un Sitējs. Visi atlūzām ap plkst. 5:00,pēc tām gulējām un no rīta maz, ko atcerējāmies ,tāpēc arī šeit viss ir saraustīts.

Tā kā svētki nu jau brītiņu ir garām, komanda un es pats esam atgriezušies savā ikdienas ritmā,- agra celšanās, nogurdinošs darbs un pilnīgi bez jebkādas atpūtas, dēļ playoffu tuvošanās. Ikdienas rutīna, nekas cits.


732 vārdi, pēdējais TP raksts.

Labs raksts

Ļoti labs raksts pa šo laiku ko esmu bijis LSHL Mārtiņs ir rakstijis ļoti intresantus raktus

Lūk, šeit visiem tiem, kam nav iedvesmas ņemiet piemēru no Mārtiņu un gaidu vēl šādus darbus no jebkura.
5 treniņpunkti.