Iz Andra Bukša dienasgrāmatas

Nedēļa jau pagājusi un pienācis nākamais ieraksts dienasgrāmatā. Šī nedēļa pavadīta tā pa mierīgo, vienīgi Gordie un Jeff rīkotā ballīte un pirmās sezonas spēles. Spēles jau gaidu kopš drafta. Bet visu pēc kārtas.
Piektdien (tas vēl pagājušajā nedēļā sanāk) kopā ar Milzīgo izdomājām uzspēlēt kārtis, lai relaksētos pēc smaga treniņa. Vajadzēja tik izdomāt ko spēlēsim. Varianti bija dažādi, bet nolēmām zoli raut. Bet divatā nav interesanti, tāpēc izlēmu pielauzt Gordie. Kopā ar Milzīgo iemācijām viņam zoles pamatus un pēc trešās partijas jau sāka rubīt fišku. Vairs nebija tik viegli uzvarēt. Kamēr spēlējām iezvanījās Gordie telefons, tur zvanīja viņa brālis Jeff. Pēc sarunas ar brāli Gordie lika kravāt somas, jo laižam uz Ibizu. Tur būšot JHL spēlētāju ballīte ko rīko abi brāļi.
Nākamajā rītā jau sēdēju privātajā lidmašīnā, nekad ar tādu nebiju lidojis. Daudz no lidojuma neatceros, jo lielāko lidojuma daļu gulēju. Ielidojām jau uz ballītes sākumu. Par šo pasākumu jau bija izplatījišās baumas un pie kluba durvīm jau bija pilns ar fotogrāfiem un faniem. Man izdevās tā klusiņām ieiet klubā. Pārsteigums liels klubos līdz šim nebiju bijis, daudz gaismas, DJ pults un protams apsargi, kas izmēru ziņā neatpaliek no Milzīgā. Par ballīti sīkāk var uzzināt šeit.

Ballītes gaitā izgāju ārā ieelpot svaigu gaisu, bet tur divi aizdomīgi tipi piesienas meitenei. Es būdams kārtīgs vīrietis gāju palīgā. Viss atrisinājās ātri, viens sitiens pa seju, laikam svarīgākajam no abiem, jo uzreiz abi pazuda. Pieteicos pavadīt meiteni. Pastaiga sanāca gara un daudz tur nav ko stāstīt. Vērts piebilst ka klubā atgriezos tikai agri no rīta. Daži no spēlētājiem, tai skaitā Milzīgais, vēl nebija nokausēti un viņi nebija beiguši ballēties kopā ar meitenēm. Jeff gan nekur neredzēju. Pēc tam vairs neatceros kas un kā notika. Losandželosā atgriezos tikai nedēļas vidū. Paveicās ka ĢM un pārējais vadības korpuss arī bija aizkavējušies brīvdienās.
Kad atgriezos mājās pārskatīju interneta ziņu portālus. Gribēju redzēt vai nav kādas divdomīgas bildes, bet par brīnumu ar mani tādas neatradu. Tur pat bija sporta apskats ar JHL prognozēm, liels pagodinājums ka es tieku nominēts labākā aizsarga balvai. Bet būs ko pasvīst, sāk parādīties konkurenti.
Ejot uz veikalu pēc piena iepazinos ar jauno komandas biedru no Kanādas. Viņam tāds interesants vārds un uzvārds - Harijs Poters, trūkst tik rētas uz pieres. Jautrs čalīts liekas, nedaudz papļāpājām ejot pēc piena.
Nākamajā dienā aizgāju uz svaru zāli, bet tur jau priekšā bija vēl viens jaunais komandas biedrs - Arnolds Dambis. Nedaudz papļāpājām un izrādījās ka viņš arī ir aizsargs, tātad neliela iekšējā konkurence. Būs mums laikam komandā "policists". Vēlāk komandai bija treniņš uz ledus, jāsaspēlējas un jāsagatavojas pirmajām spēlēm. Pēc treniņa treners visiem ieteica laicīgi iet gulēt un nekādi bāri. Nu nācās klausīt.
Spēles dienas rītā pamodos agri, visu nakti vāļājos pa gultu. Bet par brīnumu jutos izgulējies. Braucot uz spēli Gordie apjautājās vai neesmu redzējis kādu paparaci klīstam gar mūsu viesnīcu. Nebiju gan redzējis, bet kas zin kādēļ Gordie par to interesējās...
Pirms spēles apskatīju arēnu, tik liela.

Spēli aizvadīju salīdzinoši labi, neguvu nevienus vārtus. Bet gan jau ar laiku, galu galā esmu aizsargs. Laikam tāpēc nesanāca uzvarēt. Bet sezona vēl gara un laika gaitā visādi brīnumi var gadīties. Pēc spēles aizlaidām uz mazu krodziņu lai iesvētītu jaunos komandas biedrus.

4TP