Elvis Staņevičs "No sapņiem līdz realitātei"

Elvis Staņevičs. Vēl būdams vēl mazs puika jau sekoja līdzi hokejam un skatījās kā lielie vīri spēlē hokeju. Tajos laikos viņam tikai sapņos rādījās, kad viņš varētu izaugt tāds pats vecis kā tie, kas ir un bija televizorā. Viņš katru ziemu lūdzās tēvam ar māti, lai nopērk viņam slidas un nūju, vismaz! Ilgi lūdzies viņš saņēma savas pirmo slidu pāri, kā arī nūju. Par to viņš bija ļoti priecīgs un nevarēja sagaidīt kad tiks uz ledus un sāks mācīties slidot. Kad pienāca laiks, tad tēvs nosmējās par viņu un iesauca par „Pīli uz ledus.” Bet viņš nepadevās un ziemas beigās jau lieliski mācēja slidot! Bet ziema gāja uz beigām un ledus nokusa, slidas bija jāliek atpakaļ skapī, bet viņš nenokāra galvu! Un gaidīja nākošo ziemu, lai jau sāktu mācīties slidot kopā ar nūju un kontrolēt ripu. Kad viņš to bija sagaidījis tad visu ziemu pavadīja vien uz ledus no rīta līdz vakaram tikai uz pusdienām un vakariņām atskrēja mājās un uzreiz fiski, žigli atpakaļ uz ledus. Viņš bija neatlaidīgs zēns. Kad atkal viena ziema ātri pagāja viņš jau labi stāvēja uz slidām un kontrolēja ripu un prata pat iemest pašā vārtu devītniekā.
[img][/img]
Pienāca pavasaris un ziemas prieki atkal beidzās, bet viņš klausījies gudru vīru runas saprata kad jābrauc pie vectēva uztrīt slidas. Kad viņš beidzot šeit bija viņš saprata, ka tas nav tik viegli un lūdza palīdzību vectēvam. Vectēvs veiksmīgi uzasināja slidas un teica, lai brauci pie viņiem, pa ziemu. Pie viņiem pie piemājas dīķīša puiši caurām dienām spēlējot hokeju. Un viņš(Elvis) to ņēma vērā. Būdas vēl mazs puika viņš bija nepacietīgs un nevarēja sagaidīt nākošo ziemu. Un tad kur nebijis kur ne pienāca ļoti gaidītā ziema viņš aši brauca ar ragaviņām pie vectēva slidas plecos ragavas saite rokās uz ragavām lielā sniega lāpsta un nūja. Tā viņš nospēlēja vēl vienu ziemu un pirmo gadu sāka spēlēt īstu hokeju. Bet viņa vectēvs ar savu draugu sēžot un skatoties kā puiši dzenā ripu un aizdomājoties kā viņi to darīja ar veco laiku slidām. Un tad viņa senais draugs ieteicās, kas tas par puiku? Vectēvs nesaprata un atjautāja, kurš? Viņa draugs atbildēja, tas puika zilajā cepurē! Ā, norūca vectēvs, tas takš mans brašais mazdēls. Un viņa draugs priecīgi iesaucās, viņš taču ir īsts talants! Mudīgi to pateikšu savam dēlam kurš jau otro gadu vada HC Brocēnu mazo komandu. Vectēvs atteica , labi tas būs liels pārsteigums manam mazdēliņam. Kad pienāca cita diena pie vectēva atnāca ciemos, gan viņa senais draugs, gan viņa dēls. Viņi trijatā vēroja šo zēnu, un nosprieda kad viņš ir īsts talants un viņam jau nākošgad jāsāk iet HC Brocēnu komandas treniņu programmā!

Kad to visu paziņoja pašam puikam viņš bija ļoti satraukt, bet arī priecīgs. Tā pagāja ziema puika cītīgi spēlēja hokeju un gaidīja nākošo sezonu kad būs spēris vēl vienu soli pretī savam sapnim. Pagāja vasara dēlam vectēvs ar vecākiem nopirka jaunu slidu pāri un jaunu nūju, kā arī visu hokeja ekipējumu! Dēls bija bezgala laimīgs. Tad pienāca lielā diena jābrauc uz pirmo treniņu uz Brocēniem. Ejot uz ledus viņš bija satraukts, bet tas nebija uz ilgu laiku uzreiz viņš sadraudzējās ar daudziem spēlētājiem un ieguva daudz jaunu draugu ar ko pārrunāt hokeja lietas. Viņš trenējās un izauga kļuva par dažādu Latvijas junioru līgu un turnīru čempionu, vērtīgāko spēlētāj un tamlīdzīgi. Tā viņš pavadīja tur daudz gadus kad vasarā viņam apritēja 16 gadi viņš bija beidzi skolu un bija jādomā par nākošām studijas iespējām. Protams viņš bija gudrs un dzirdēja kad OZO beidzot karjeru teica kad vēl stāsies augstskolā un mācīsies par biznesa štellēm. Un viņš nodomāja lai pēc karjeras beigām var kārtīgi atpūsties un iegūt labu darbu, tad ir jāizmācās uzreiz! Un viņš iestājās koledžā Anglijā. Šeit hokeja līmenis bija samērā labs. Bija koledžas līga. Viņš aizgāja uz atlasi lai tiktu savas koledžas komandā un tas bija veiksmīgs viņš bija labs aizsargs un visu priekš sezonu trenējās kopā ar komandu. Treneris viņu meistarību, talantu un gribasspēku redzēja un izsauca uz pirmām spēlēm šajā sezonā iekļaujot viņu 4.maiņā. Bet viņš atrada savas iespējas un pierādīja sevi. Un sezonas gaitā kļuva par pirmās maiņas aizsargu un neatņemamu komandas sastāvdaļu. Tā viņš ar savu komandu aizcīnījās līdz PLAY OFF. Tur viņš parādīja sevi ļoti labi, bet viņi izkrista savas konferences finālā. Bet viņam bija vēl priekšā citas sezonas un iespējas un cītīgs darbs. Tā viņš trenējās sezonu no sezonas, bet komandas nespējas pacelt virs savām galvām lielo kausu. Bet pienāca pēdēja sezona kad viņam bija līgums ar šo klubu. Un tas viņš izlika lai iegūtu jaunus piedāvājumus un tikt pēc iespējas labākās komandās vai vismaz komandas treniņu procesā. Un viņš bija labākais aizsargs līgā un labākais borbermanis! Tas jau bija liels sasniegums, bet tas nebija viss viņš izglāba savu komandu play off no vairākiem 100% vārtu guvumiem un aizcīnīja klubu līdz finālam kur no 3:1 viņa pārstāvēta komanda atspēlējās līdz 3:3 un pēdējā spēlē savās mājas vinnēja Overtimā ar 2:1 un sērijā 4:3 un izcīnīja savu pirmo titulu mūžā!
[img][/img]
Viņš ar to lepojās viņa ģimene un radi ar viņu lepojās viņš bija palicis komandas vēsturē. Un šī vasara būs viņam grūta būs jāpārskata daudz piedāvājumu uz to visi bija droši un droši teica. Un pēc garās un grūtās vasaras viņš nolēma. Pietiekties LSHL draftam, tas jau bija daudz augstāka līmeņa līga nekā koledžas līga. Un viņš ar nepacietību gaidīja draftu un sagaidīja. 1.kārta negāja viņa zīmē neviens viņu nedraftēja, bet otrajā kārtā ar 10# viņu darftēja komanda „Cēsu Vikingi” un viņš bija ļoti pateicīgs viņiem. Un tad viņš pievienojās jaunajam klubam. Sākās pirms sezonas treniņ nometne kur viņš tiešām uzlaboja savu slidojuma ātrumu, kas viņam bija vājā puse. Bet klubā viņš jūras ļoti labi pat fantastiski . Pats viņš teica kad komandas biedri ir labi un palīdz grūtās situācijās, lūzuma brīžos. Tāpat ir fantastisks treneru korpuss ar kuru ir prieks strādāt. Un viss apkalpojošais personāls ir fantastisks. Bet nu redzēsim kā viņam ies pirmajās draudzības spēlēs un tad jau vēlāk Līgas spēlēs. Novēlēsim viņam veiksmi un jums teikšu atā.
[img][/img]

Labs raksts!

Robi, paldies es centos!

kas tas pa vārdu? borbermanis
Raksts interesants, bet iesaku pāris reizes pārlasīt savu garadarbu, jo tur bija padaudz vārdu rakstības kļūdas, un nesakarīgi teikumi, kā arī gramatika..