Piedzīvojumi Mangaļsalā

Nezinu kāds vells mani raustīja aiz kājas, kad parakstījos piedalīties kārtējajā pilnīgi bezjēdzīgajā Jāņa avantūrā. Ar kuru galu ir jādomā, lai vispār kas tāds ienāktu prātā!?
- Braucam otrdien pa nakti gulēt Mangaļsalā? Bez telts!
- …
- ?
- Nu, varētu..
Rezultātā otrdienas vakarā, suniski noguris pēc treniņa, kad vienīgais, ko gribas ir aizbraukt mājās, pasist kaķi padusē, lai atpelna savu paiku un iesilda pēļus, un līst zem segas, varbūt palasīt grāmatu kādu pusstundiņu, vai pazirgoties čatā, Jāņa kāpj mašīnā un šitajā suņa aukstumā kuļas cauri visai Rīgai uz pilnīgi noteikti vējaināko un aukstāko pilsētas nostūri, lai liktos gulēt zem klajas debess. Jēziņ..
Izrādās kopā bijām pieci. Jāņa vara stiepjas tālu. Vēlāk vakara gaitā šams no guļammaisa filosofēja, uz ko gan vēl mēs parakstītos, kad šams atgrieztos no divu, nevis tikai viena mēneša, klejojuma pa Ameriku. Smieklīgi, ka vairāk nekā puse no mums bij meitenes.
Bijām aizbraukuši, novienojušies par vietu, Kur gulēsim. Sākām plosīties pa niedrēm – plūcām, ko samest apakšā zem sevis, lai no zemes aukstums mazāks nāk, kad no tumsas atskanēja baisie saucieni un kaut kas liels ar mežakuiļa izveicību lauzās mūsu virzienā. Izrādījās, ieradies Salvis, kurš pēc visa spriežot sanāk vistrakākais no mums, jo par šito dumjo pasākumu uzzināja tikai otrdienas vakara treniņā, tb trīs stundas pirms ierašanās uz vietas. Bij apjautājies, kur ta mēs paliksimies un tā.. Šķita, ka piebrauks pasmieties un prom braucot pastāstīt, cik siltā gultiņā šams līdīs, bet nē – atnācis ar visu guļammaisu padusē. Nu lūk – pa vienu pingvīnu vairāk – kopā jau seši. Tā, laikam tāda mazohisma ievirze mūsdienu jaunatnei, bēgt no ērtībām un labprātīgi parakstīties pamosties ar nosalušu degunu.
Savācām malku ugunskuram. Protams neko tā ari nekurinājām, aizgājām gulēt tāpat. Visiem miegs nāk, treniņš nākamajā dienā, un gandrīz visi ir izplosījušies pa sienu. Daļa aizcilpoja pastaigāt pa molu.. dullīši – auksts pēc suņa, vējš nepiedienīgs, bet nu kaut kāds nelabais dīda sevi mocīt. Laikam pilsētas smogs aizdambējis smadzeņu rievas. Beigu beigās pēc lielas vietu dalīšanas, diskusijām par ārmalām un iekšmalām, Kates ievīkšāšanas trīs rimi guļammaisos un tamlīdzīgām vakara pasaciņu aizvietojošām izklaidēm, esam iepogājušies uz gulēšanu.
Te nu gan bija smuki bez gala.. Virs galvas cauri pilsētas dūmakai raugās Kasiopeja. Vēja tikpat kā nav un tikpatkā vairs nesalst. Guļammaisu gan man vaig jaunu, vai vismaz izmazgāt un sapūst ar to dīvaino līdzekli šito pašu. Baidoties, ka nosalšu, biju ielīdusi gan savā vasaras Mamutā, gan ziemas trīssezonu Ferrino. Silti nebija.. Teikšu tā.. grādi bija pa kādu vienu zem šī guļammaisu salikuma komforta temperatūras. Ik pa laikam pamodos ar izteiktu vēlmi pagriezties uz otriem sāniem, jo vējš pūta cauri un tas orgāns, kas tai brīdī atradās virspusē, izjuta vēsumu. Tātad man ir jāraud ari par guļammaisu cenām. Pašlaik tuvākā pusgada raudamā tāme sanāk ap diviem simtiem latu.
Bet visnosalušākais orgāns bija deguns. Izvēle bija starp elpošanu vai siltu degunu, ikreizi pamostoties nosalušo degunu iebāzu kaut kur dziļi dziļi guļammaisā, bet kad pamodos, šams vienmēr bija izlīdis ārā un protams nosalis. Acīmredzot mūsu vēlmes nepārāk saskanēja.
Rīts bij apmācies, no cerētā smukā saullēkta sanāca čiks. Tā teikt – šī bija demo versija. Nu nesmuki tā.. Labi, ka vēl snigt vai līt nesāka. Tad gan būtu bijusi liela dimba.

Kārtīgs piedzīvojums !

vairogs rakstīja:Kārtīgs piedzīvojums !

Palasīju ka man jāsāk cept raksti nu tad cepšu ar lai līdz sezonas beigām būtu plusos. 

Es tā ar sapratu ! 

Tādēļ ar necēlu traci ,kad ņēmi kredītu ,jo zināju ,ka sagaidīsim no tevis brīnišķīgus rakstus !!