Intervija ar Oskaru Ollsonu.

Čau visiem. Te Klaudijs Šīferis, un šodienas intervējamais ir Oskars Ollson. Pajautāsim par dzīvi ārpus LSHL, jeb Real life. Intervija bija diez gan neparasta, bet tas netraucēja koncentrēties uz mērķi atbildēt uz jautājumiem.

Labvakar.
- Labvakar!

Kā Jūtaties šajā sarkanajā pilnmēness naktī?
- Tiešām pilnmēness? Šķiet šo nakti ilgi pavadīšu augšā, jo pilnmēness naktīs gulēt es nespēju.

Tieši kādēļ? Vai pārvēršaties par vilkati, un skraidāt pa savu apkaimi?
- Es pats īsti nezinu, bet bieži nespēju aizmigt.

Labi. Lai tas paliek jūsu ziņā. Cik jums gadu?
- Nesen aizvadīju savu sešpadsmito dzimšanas dienu.

Tīri interesanti. No kurienes esat?
- Dzīvoju netālu no Siguldas tādā ciematiņā kā Mālpils.

Zināma vieta. Varbūt, ar jūsu atļauju, varam pāriet uz "Tu"?
- Droši varam pāriet uz "Tu".

Tātad. Šonakt es Tevi intervēšu, jo vēlos uzzināt vairāk par Tavu īsto dzīvi ārpus LSHL. Vai piekrīti par to pastāstīt?
- Droši, sen jau bij laiks kādam šo pasākt.

Labi. Varbūt ķeramies pie lietas?
- Ķeramies klāt.

Okey. Pastāsti man mazliet pat sevi. Izskats, hobiji u.t.t.
-Nuu, priekš sava vecuma esmu diez gan īss, tikai 1.73 cm. Brūni mati, zilganzaļas acis, nezinu ko vēl pastāstīt. Mans hobijs ir hokejs, kas man liekas perfekta lieta.

Vai hokeju spēlē arī ārpus LSHL?
- Jā.

Cik gadu vecumā sāki apgūt hokeja pamatprasmes?
- Ap septiņu, astoņu gadu vecumu. Vēl agrā bērnībā.

Vai, mācoties pirmo reizi stāvēt uz hokeja slidām, ir bijuši kādi kuriozi? Smieklīgi atgadījumi u.t.t.?
- Smieklīgs atgadījums? (smejas) Vēl tagad tādi bieži gadās, bet pirmajā spēlē, 10 gadu vecumā, kad es izrāvos viens pret tukšiem vārtiem, centos raidīt ripu vārtos, bet ripa atsitās pret abiem stabiņiem un aizslīdēja prom.

Interesanti. Spēļu laikā, vai kad trenējies, nav nācies salauzt kādus kaulus?
- Ir bijusi tikai viena tāda veida trauma, lauzts kreisās rokas īkšķa pirksts, kas liedza tikt pie spēlēšanas 7 mēnešus.

Izklausās šausmīgi.
- Šausmīgi gan, pirksts bija sadragāts un man šķita, ka hokejista karjerai gals ir klāt, bet liels paldies ārstiem, ka viņi izārstēja mani uz visiem simts procentiem. Tagad pavērojot pirkstu neredz pat rētu.

Tad jau gods un slava ārstiem!
- Tas gan!

Vai tu vari pastāstīt kā kļuvi par hokejistu?
- Tas bija 2006. gada Pasaules čempionāts, kad Latvija pamatīgi zaudēja Kanādai. Es piegāju pie tēva, un teicu, ka es kļūšu par hokejistu, un tad kad man būs divdesmit gadi, tad es spēlēšu hokeju un aizvedīšu Latviju līdz pirmajai vietai. Tā gada Ziemassvētkos zem eglītes saņēmu hokejista formu. Es biju gatavs gāzt kalnus, jo biju tik priecīgs. Kā parādījās pirmais ledus, es uzreiz devos mācīties slidot, un slidošanu apguvu ļoti ātri, tāpēc pēdējā laikā cenšos uztrenēt nūjas tehniku.

Un kā sokas?
- Pēdējos treniņos treneris paslavēja mani, ka esmu uzlabojis savu sasniegumu.

Malacis! Man prieks! Tev vēl 4 gadi laika, lai īstenotu tēvam solīto.
- Laiks ir, šobrīd ir bijuši jau piedāvājumi iet uz Amerikas kluba skolu, tāds arī būs šīs vasaras mērķis, aizsūtīt apstiprinājumu un doties ievākties kopmītnēs.

Un pametīsi Latviju?
- Pametīšu Latviju, bet pēc skolas pabeigšanas ir mērķis iekļūt kādā Amerikāņu klubā, vai pat AHL komandā, bet protams, iešu uz U-18 Latvijas izlases spēlētāju atlasi.

Mums, vismaz LSHL biedriem, tevis pietrūks!
- LSHL es nepametīšu, katrā brīvajā brīdī es LSHL centīšos iegriezties.

Kā Tu domā pavadīt šo vasaru?
- šo vasaru domāju pavadīt mājās ar vecākie, dodoties ārā no Latvijas robežām, un tad jau došos un Ameriku skoloties.

Kā pabeidzi pamatskolas kursu?
- Vēl jau neesmu pabeidzis, vēl pēdējais eksāmens, bet pagaidām šiem mācību priekšmetiem atzīmes ir ļoti labas.

Tad jau Tu mums esi gudrs puika!
- Ahh! Paldies! Mērķis ir pabeigt ar teicamām atzīmēm.

Un kā ar privāto dzīvi? Vai sirds otra pusīte ir atrasta?
- Viss kārtībā, ir meitene, un esmu apmierināts ar viņu.

Nu jauki! turaties! Lai nekas neizjauc jūsu dzīvi!
- Šķiet, ka šie pārceļojumi lauzīs mūsu kopdzīvi, jo viņa vēlas man būt blakus, bet viņas vecāki nepiekrīt lidot man līdzi, jo viņi uztraucas par viņu.

Bet attālums nav šķērslis. Ja viņa tiešām Tevi mīl- nekrāps. Tici man. Esmu meitene! (smejas)
- Jūtas vienmēr nerimstās, protams, es atgriezīšos Latvijā. Mērķis būs ne tikai privātā dzīve, bet vēlme satikt kādu LSHL spēlētāju.

Paldies par šo neierasti naksnīgo interviju. Cerams, kad pēc lielajiem panākumiem, man būs tas gods atkal intervēt Tevi!
- Droši, nākamvasar varēsi mēģināt atkal!

Uz redzēšanos!
- Uz redzīti!

 prieks par aktivitāti Media sadaļā.