Monreālas Trieciena treniņnometne

Pirmajā dienā, kad pievienojos Monreālas Triecienam, mani draudzīgi uzņēma komanda. Sasveicinājās, izrādīja interesi par mani, ierādīja visas jaunās lietas. Taču bija viens spēlētājs -  Sandijs, kurš nolēma mani pārbaudīt. Viņš apgalvoja, ka vieta komandā man ir jānopelnī nevis jāsaņem!

Tiku piesēdināts pie datora un teica, ka gribēšot redzēt, kā es protu spēlēt nhl09. Es piekritu! Taču spēles vidū notika šis!



(lai šo apskatītu vēlvienreiz, atvērt jaunā cilnē attēlu)

Pēc tam, kad atguvu savu seju un rokas,un biju zaudējis 10 % uzacu, Skippers paziņoja, ka dodamies uz treniņnometni pirms atlikušajām sezonas spēlēm. Tā bija mana izdevība atriebties! MUHAHAHA!

Tā kā bija maz laika, uz nometni devāmies jau tovakar un nakti pavadījām vietējā viesnīcā. No rīta nolēmu apciemot Sandiju pirms vēl pamodies



Sākām ar sauso treniņu, kur pārbaudījām atlētismu lecot. Sandijs to nekad neaizmirsīs



Pēc treniņa devāmies uz dušām, lai atvainotos, atļāvu Sandijam nomazgāties pirmajam. No viņa puses tā bija rūgta kļūda, es taču esmu tāds nelietis!



Atkopies no pārdzīvojuma dušā, viņš devās uz atpūtas telpu, tur es biju jau iepriekš salicis visus punktus uz "i"



Vēl aizmirsu pieminēt, ka Sandija auto mainīja krāsu, taču es neesmu ļaundaris, bet gan veselīga humora cienītājs. Pielīmēju līmlapiņas, ko iegādājos no vietējā kancelejas preču veikala. Tas bija katra santīma vērts.



Tad es paziņoju, ka pielīmēju tās ar superlīmi, Sandija seja izmainījās sekundes simdaļā apmēram šāda -



Tāda bija Monreālas Trieciena pirmā treniņnometnes diena

Vai Sandijs ņems to nopietni un dos man kādu atbildi?

Labs !!

Tiešām labs

Varēja pasmieties

Visiem sāk iepatikties šī doma par Dueli

Jā Pasmieties varēja