Mīlestība un zāles pret šo "parādību"

Mūsdienu zinātne strauji virzās uz to, lai jau drīz mīlestību padarītu ārstējamu. Taču vai tiešām cilvēkiem tas būtu noderīgi, cenšas noskaidrot «The Independent».

To, ka «mīlestība sāp», savā daiļradē apspēlējuši gan mūziķi, gan mākslinieki. Tomēr vai mīlestība ir tikai traucējošs faktors, no kura mums būtu jāārstējas, vai arī daļa no cilvēka būtības, kas jālolo, pat neskatoties uz to, ka dažkārt tā atnes ne visai baudāmu emociju gammu?

Kā skaidro pētnieki, viens no mīlestības ārstēšanas veidiem varētu būt biotehnoloģija - ierobežojot ar mīlestību saistītās izjūtas, lietojot medicīnu. Tādējādi ar attiecīgiem preparātiem mīlestību varēšot ārstēt līdzīgi kā atkarības vai depresiju.

Smadzeņu darbības pētnieks Braians D.Īrps uzskata, ka ir sava patiesība teicienā, ka mīlestība ir kā narkotikas. «Nesen veikti smadzeņu pētījumi uzrādīja izteiktas paralēles starp to, kādu iespaidu atstāj dažu atkarību raisošu medikamentu ietekme un izjūtas, kādu mīlot,» viņš izteicās žurnālam «New Scientist».

«Abas šīs lietas aktivizē smadzenēs atalgojuma sistēmas, var mūs pārmākt tādā mērā, ka mēs aizmirstam par citām lietām, un var izraisīt atkarību, kad tās vairs nav pieejamas. Tā vien rādās, ka apgalvojums, ka mīlestība ir kā narkotikas, nav vien klišeja: vērtējot ietekmi, kādu abas šīs lietas atstāj uz smadzenēm, neiroķīmiskā jomā tās ir ekvivalentas.»


Īrps pieļauj, ka atsevišķos gadījumos «mīlestības ārstēšana» ar medikamentiem varētu būt pieļaujama un atbalstāma. «Ja iedomājaties situāciju, kad izjusta mīlestība personai ir tik izteikti kaitīga, ar nespēju pretoties, ka apdraud viņa spēju domāt racionāli un pastāvīgi. (..) Daži cilvēki, kuri atrodas bīstamās attiecībās, apzinās, ka viņiem tās būtu jāizbeidz, bet, pat to gribot, dažkārt viņi nespēj pārraut emocionālo saikni. Ja, piemēram, sieviete būtu vardarbīgās attiecībās un zināmi preparāti palīdzētu viņai saraut saites ar varmāku, pieņemot, ka tas būtu efektīvi un cilvēkam droši, domāju, ka šāda ārstēšana būtu attaisnojama.»

Tiesa, pētnieki norāda, ka teorētiskā iespēja ar «mīlestības ārstēšanu» mazināt depresiju, vardarbību un pat pašnāvību skaitu rada arī milzīgu ētisku dilemmu.

«Ir ļoti svarīgi atturēties no plaša mēroga rekomendācijām šajā jautājumā. Ir cilvēki, kuri pēc šķiršanās ilgstoši atrodas tādā stāvoklī, ka nespēj pilnvērtīgi dzīvot tālāk. Daļu no šīm sajūtām veido depresija, kuras ārstēšanai jau pastāv virkne pasākumu. Un pat vardarbības gadījumos, kad tā pat ir dzīvību apdraudoša, psihologi diez vai rekomendētu uzspiestu medicīnisku ārstēšanu pret personas gribu - vispirms būtu jāizmanto ne-bioķīmiskas iejaukšanās metodes.»

«The Independent» gan norāda, ka mūsdienu digitālo tehnoloģiju laikmetā, kad cilvēku attiecības kļūst īpaši publiskas un intensīvas, var saprast dažu cilvēku vēlmi no šādām izjūtām atturēties. Kā piemērs tiek minēts sociālais fenomens Japānā «Herbivore men» jeb «zālēdāji» - tā ir gados jaunu vīriešu grupa, kuri apzināti atturas no jebkāda veida attiecībām ar pretējo dzimumu, uzskatot, ka tas lieki apgrūtinātu viņu personīgo attīstību un pašrealizācijas plānus.


Repost no TVnet: Avots - http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/547455-zinatnieki_tuvu_tam_lai_atrastu_zales_pret_milestibu


Kā jums ar mīlestību jaunieši? Ticam? Neticam?
Pārāk sāpīga un gaidām zāles pret to?