S8 TPU #1

Šo var pildīt LSHL spēlētāji, vai JHL spēlētāji kuri ir nosūtīti uz leju no kādas LSHL komandas!
TP skaits, ko var iegūt no TPU vienas sezonas laikā ir 30!

Katrs spēlētājs var izvēlēties pildīt vienu no abiem uzdevumiem!

Rakstiskais uzdevums

Katrā komandā šosezon pievienojās kāds jauns spēlētājs, caur draftu (Es ceru ka katrai komandai bija vismaz viens). Tāpēc šajā uzdevumā tev ir jāuzraksta kā komanda iesvētīja jaunos spēlētājus savā komandā. Ja tu esi spēlētājs kas jau bija komandā, tad raksti kā tu uz citi iesvēstīja jaunos. Ja tu esi jaunais kurš pievienojās komandai, tad raksti kā tevi iesvētīja jaunajā komandā.

Vērtēšana

100 - 300 vārdi -- 1 TP
300 - 450 vārdi -- 2 TP
450+ vārdi -- 3 TP

0-2 TP par orģinalitāti un interesi

1 TP labākajam darbam

Kopā līdz pat 6 TP

Grafiskais uzdevums

LSHL šosezon izlaiž paši savu hokeja spēli uz PC, PS un XBOX platformām. Tavs uzdevums ir uztaisīt savu spēles vāka versiju šai "LSHL 8" spēlei.

piemērs:

Vērtēšana

1-5 TP par darba kvalitāti

1 TP par labāko darbu

Kopā līdz pat 6 TP


Termiņš

11.Marts ir pēdējā diena kad var iesniegt savus uzdevumus.

Saņēmēji

gvido86 - 3 TP
Jogurtaa - 5 TP
Kristz - 3 TP
krisis06 - 4 TP
eda2233 - 4 TP
SandisFifteen - 4 TP
Ngel - 3 TP
gorlab - 4 TP
nickname33 - 5 TP

Papildu 1 TP par labāko

Grafiskais - Jogurtaa
Rakstiskais - nickname33

Damn, runājot par pirmo... Lūši iesvētīja un nākamajā dienā aizspēra jauniņo uz Liepāju, bet tā pat par Anrikainen iesvētībām var rakstīt?

chubijzs rakstīja:Damn, runājot par pirmo... Lūši iesvētīja un nākamajā dienā aizspēra jauniņo uz Liepāju, bet tā pat par Anrikainen iesvētībām var rakstīt?

Es domāju ka jā, vari pierakstīt ka neizturēja iesvētības, tāpēc tika aizsūtīts prom

*nesaprotu kāpēc tik zema kvalitāte pašam xbox renderim. Meh.

Esmu iejuties komandā.Kuldīgas Milži cenšas saņemties,arī pēc 3 zaudētām spēlēm.Pretinieki ir stipri,grauj pat mūs,cerams,saņemsimies uzvarēsim.Pats no 5 gadu vecuma esmu spēlējis Kanādā,18 gados atgriezos Latvijā,lai debitētu JHL komandā Kuldīgas Milži.Mans numurs ir #12,jo mans elks ir Marians Gaboriks,kurš ir slovākijas izcelsmes hokejists.Viņš spēlē NHL vienā no vadošajām līgas komandām Los Angelos Kings.Ceru,ka būšu centīgāks,jo dažkārt sanāk izlaist,kādu treniņu,par kuru pēc tam nožēloju,jo daudz zinības un prasmes palaidu vējā.Gaidiet mani uz laukuma un Milži būs tabulu aukšgalos.

Man arī nesaprotamu iemeslu dēļ PS4 renderim slikta kvalitate.

OSH74, ar 96 vārdiem tev nesanāk pat 1 TP.

Kad būs pirmie TP rezultati?

Noteikumos bija rakstīts, ka covers jātaisa priekš LSHL 8, nevis LSHL 15.

Atjaunots

Labrīt/labdien/labvakar! Tātad neliels stāstiņš par manu "iesvētīšanu".
Kā jau daļa no jums zin, mani LSHL 8 sezonas draftā nodraftēja ar kopējo trešo numuru komanda Rīgas Trieciens. Biju preicīgs par ziņu, ka pēc viena gada prombūtnes atgriezīšos atpakaļ uz Latviju, tāpēc maksimāli ātri sapakoju visas savas mantas un ar pirmo reisu lidoju atpakaļ uz dzimteni. Sākums komandā nešķita dīvains vai neparasts, mani uzņēma ļoti draudzīgi. Bet tad pienāca pirmā treniņu diena. Mana intuīcija teica man priekšā, ka kaut kam ir jānotiek, tomēr viss bija mierīgi un ierasti, kā jau pirmajā pirmssezonas treniņā. Treniņš pagāja un vienīgais, ko man vajadzēja darīt, bija pēc treniņa savākt visas uz ledus palikušās ripas. Tāds ir jaunāko liktenis... Likās, ka viss jau beidzies. Iegāju ģērbtuvē un nekas nelikās aizdomīgi, bet, tad pie manis pienāca komandas kaptēnis Ričards Gaļickis un teica, ka boss Skippera kungs mani gaida koridora un grib ar mani aprunāties. Es ilgi nedomādams devos ārā no ģērbtuvēm, un, neieraudzījis bosu, devos tālāk. Tikai vēlāk sapratu to, ka es nezinu uz kurieni jāiet un esmu apmaldījies koridoru labirintā, kā arī es apjautu to, ka esmu galīgi pliks, aptinies tikai ar dvieli. Pēc kāda laika, klīstot pa koridoriem, es beidzot atradu īstās durvis. Ieiedams komandas ģērbtuvē sapratu to, ka visi jau ir aizgājuši un sliktākais – paņēmuši līdzi vai kaut kur noslēpuši manas drēbes. Tā nu bez mantām un tikai ar mazu dvieli ap vidukli es sēdēju un domāju ko iesākt. Tad pēkšņi es izdzirdēju klauvienus pie durviem un kā kāds aizskrien pa koridoru prom. Izgājis ārā ieraudzīju savas mantas un apģērba gabalus (kurpju šņores, zeķes, austiņas telefonu), kas ik pēc pāris metriem bija salikti, kā taciņa uz kādu brīnumainu vietu, un man šķitā, ka tieši tājā, brīnumainajā vietā, būs viss pārējais, lai beidzot varu saģērbties un doties mājās atpūsties. Drēbju un mantu taciņa mani noveda pie durvīm ar uzrakstu “sieviešu ģērbtuve”. Mana sirds sāka sisties straujāk un es sāku uztraukties – ja, nu ģērbtuve nav tukša, ko tad? Bet citas izvēles, kā neiet, man nebija, jo biju arēnā jau notupējis divas stundas pat vairāk, nemāku pateikt, jo laiks vilkās tik ilgi. Atvēris durvis sapratu, ka mana izvēle nebija pareizā. Tieši tā, tur bija daudz meiteņu, visdrīzāk tās bija daiļslidotājas, kurām treniņi arī notiek mūsu arēnā un laiciņu pēc Trieciena treniņiem. Un ko gan viņas darīja ģerbtuvē? Protams, pārģērbās. Nu ko, sākās nereālākais kaķu koris. Es mēģināju visu šo pasākumu paskaidrot, bet viņu spiedzienu dēļ dzirdēt nevarēja neko. Tā nu beigu beigās uz to noreaģēja arēnas apsardze. Vissmieklīgākais ir tas, ka mani kā jauniņo viņi neatpazina un nosprieda, ka es esmu kaut kāds izvirtulis no malas. Tā nu viss mans piedzīvojums beidzās vēlu, vēlu vakarā policijas iecirknī. No kurienes mani izvilka komandas biedri. Vēlāk protams komandas biedri atvainojās un paskaidroja, ka gribēja mazliet izjokot mani un nedomāja, ka viss beigsies tik traki. Toties šāda iesvētīšana paliks atmiņā uz visu mūžu!

Tā kā Serijs jau bija nedaudz zināms LSHL aprindās, jo bija viens no zināmākajiem JHL aizsargiem un uz draftu bija prognozētas labas cerības, tad jaunie biedri nebija pārlieku izbrīnīti. Īsi pēc drafta, kad viss bija beidzies Serijs satika savu jauno komandu un visus tās dalībniekus. No sākuma nekas neliecināja, ka varētu būt kaut kādas svinības, taču tā bija daļa no plāna. Serijs ar visiem sasveicinājās un likās jau, ka tā arī vakars paies - mazliet pasēdēs, papļāpās un mierīgi iemalkos šampanieti. Bet par laimi vai nelaimi, mēs zinam, ka tā nekas nemēdz notikt.

[image]http://3.cdn.nhle.com/nhl/images/upload/2014/06/prospects_060914_672.jpg[/image]

Pēc kāda brīža, kad bijām pasēdējuši, caļi pienāca klāt un teica, ka ir laiks doties mazliet paballēt pirms sākas nopietni treniņi un jaunā sezona. Un tieši tā arī darījām. Burtiski 10 minūtēs jau bijām ārā uz ielas un kāpām mašīnās. Ar 4 jaunākajiem Range Roveriem devāmies uz netāli esošo klubu, kad ir viens to TOP 20 labākajiem pasaulē. Plāns bija sekojošs - VIP galdiņi, meitenes, pāris dzeramie, meitenes un privātais tusiņš kāda drauga privātmājā.
Kādu pusotru stundu tur atradāmies, satiku kaut kādu interesantu meiteni, kas man likās tiešām simpātiska. Kad čaļi redzēja, ka esmu jau kondīcijā un dāma pie sāniem, tad teica, lai braucam tālāk. Neko daudz nevilcinoties, lecām mašīnās un prom bijām!
Pa ceļam meitene teica, lai piestāj pie vienas mājas (tajā brīdī nezināju, ka tā ir tā nezināmā drauga privātmāja), kur mums obligāti esot jāieiet. Neko daudz nerunājot - maucam!

Ejam iekšā, bet čaļi smejoties aiz muguras saka, lai tik ejam, viņi jau nākot! Eju, eju, esam iekšā un negaidīti tur ir kādi 300 cilvēki, kas pilnā balsī sauc vilka skaņas ''āūūūūū''. Sākumā nesapratu, bet tad no muguras dzirdēju to pašu troksni un izrādās, ka komandas biedri dara to pašu un izrādās, ka biju ievilināts pats savā uzņemšanas tusiņā! Tas bija grandiozi, jo tur bija daudz cilvēki, slaveni un pazīstami, kurus esmu gribējis satikt. Dažādi aktieri, mākslnieki un citi, kas man lika justies maksimāli priecīgam. Pēdējais ko atceros bija ledus auksts Mountain Dew uz galvas... No rīta piecēlos gultā ar to pašu meiteni, ko satiku tajā vakarā.
Pārējais ir mistērija!

Pēc haosa Oslo cirkā man likās, ka sliktās dienas ir galā. Kā tad...




Es gatavojos sezonām treniņu laukumā. Viss bija kā parasti: fiz-treniņš, kross, 5. cauruma treniņš, bla bla bla... Treniņš beidzās, mēs visi aizgājām mazgāties, īsāk sakot, nekas interesants. Pēc dušā es jau grasījos doties uz savām mājam, bet manus plānus pārtrauca mūsu galvenais treneris:

''Nekur neejam mājās, mums ir vēl viena nepabeigta lieta!''

Nepabeigta lieta? Kāda pie vella nepabeigta lieta? Pārbaudes kausa spēli pārcēla uz šodien? Kārtējo 33. reizi mēs uzrīkosim dzerstiņu kopā ar Thomas Miller? Vai
šoreiz ķersim suņus?

''Jāni, Pīter un Nik, nāciet pie manis.''

Nu labi, nāku. Laikam atkal sāks vadīt 3 stundu lekciju par dzīvi - tieši tā es domāju, pirms es sapratu, ka kaut kas nav riktīgi. Pēkšņi komandas biedri sadalījās 3 grupās. Nez ko tas varētu nozīmēt?

''Džordan, Aleks un Vesa - ejiet kopā ar Jāni! Mazais, Mikko, Ingu un Gvido ies kopā ar Pīteru! Un mēs kopā ar Mike, Curtis un Tomasu iesim kopā ar Niku!''

Emm, kas pie vella notiek?, - es joprojām biju nesaprašanā, kad mēs kopā ar tā saucamo ''Nika grupu'' gājām pie paša galvenā trenera ofisa. Kad mēs iegājām, es ieraudzīju viskija pudeli. ''Woo hoo, tūlīt būs dzerstiņš!'', - es iekliedzos. Bet spriežot pēc viņu sejām, man nebija taisnība...

''Sēdies, Nik.''

Es iesēdos. Pēkšņi galvenais treneris atvēra viskija pudeli. Un izskatījās, ka viņš negrasījās dzert.

''Tātad, šodien mēs priekš tevis sagatavojām mazu testiņu. Man liekas, ka tur bija 57 jautājumi, bet nu tur nekas nav grūts. Ja tu pareizi atbildēsi uz jautājumu, tad tu esi malacis! Bet ja nē - tad saki ''atā'' savam mīļākajam dzērienam. Mēs vienkārši izliesim viņu uz tavas galvas. Starp citu - tā būs tava iesvētīšana! Veiksmi.''



Es grasījos aizbēgt prom, bet viņi ātri noķēra mani un iesēdināja atpakaļ...



''Tātad. Pirmais jautājums. Kurās sezonās Oslo Wild Cats kļuva par Trīs Zvaigžņu kausa ieguvēju?''
''Loģiski, ka nevienā, jo manis nebija komandā.''

...Es domāju, ka jūs visi sapratāt, kas notika tālāk. Viskijs tek, viskijs tek...tikai ne tur, kur viņam vajag.

''Jautājums no Tomasa. Kas ir labāks: Miezītis, vai Chimay alus?''
''Protams, ka Chimay! Kurš vispār dzer tādu sūdu, ka Miezītis?''

...Viskijs tek, viskijs tek...tikai ne tur, kur viņam vajag.

''Tagad ir nonākusi kārta Kērtisa jautājumam. Te ir piebilde: viņš centās uzdot tev visvieglāko jautājumu, kuru viņš jebkad ir uzdevis. Tātad - kurš izpilda dziesmu ''Real Muthafuckin G's?''
''Nezinu, laikam 50 Cent.''

...Viskijs tek, viskijs tek, kaut kur laikam arī kuces dejo...tālāk sekoja jautājums no Maika:

''Kurš ir bijis Oslo Wild Cats pamatsastāva vārtsargs iepriekšējā sezonā?''
''100% Kari Lehtonen. Es vispār nesaprotu, kāpēc viņu izmeta no komandas?''



Bez komentāriem.



Tā viņi visu 57 jautājumu laikā izlietoja visu viskija pudeli. Diemžēl ne tur, kur vajag. Pēc nepatīkamās procedūras viņi aizsūtīja mani atpakaļ uz dušu, jo pēc viņu vārdiem, ''es smirdēju pēc vella!''. Pa ceļam uz dušu es satiku Pīteru un Jāni. Un es sapratu, ka man vēl paveicās. Pīters izskatījās pēc putnu biedēkļa - viņa seja bija pilnībā izkrāsota, tādējādi viņš reāli izskatījās pēc klauna. Galvenais ir tas, ka pēc tam viņš vēl ilgi mocījās ar krāsu, jo viņam bija grūtības ar viņu nomazgāšanu. Bet Jāni man vispār palika žēl - viņu piespieda dzert...viskiju! Tā kā Jānim nepatika alkohols, bija skaidrs, ka viņš vispār neizturēs šo iesvētību. Un pēc tā, ka es pie viņam pienācu pie viņa (es taču joprojām smaržoju pēc viskija), viņš tik tiešām neizturēja...pēc momenta man nācās skriet uz dušu kopā ar viņa vēmekļiem. Lieki piebilst, ka pēc dzerstiņas viņš visu dienu vēma...nabaga Jānis.

Neskatoties uz iesvētībām, es joprojām katru dienu malkoju savu ''Jack Daniels''. Tā kā viņu operācija zem nosaukuma ''Piespiest Niku just riebumu pret viskiju'' ir izgāzusies! HAHAHA!!!!

Atjaunots