Komandas notikumi

Pienācis laiks nākamajam dienasgrāmatas ierakstam. Šajā nedēļā notika daudz interesanta, pirmā spēle un vēl visādi brīnumi. Bet visu pēc kārtas.
Pēc tam kad biju uzrakstījis iepriekšējo dienasgrāmatas ierakstu, apmeklēju tvnet.lv. Patīk palasīt un uzzināt kas notiek mājās. Pārskatot virsrakstus apstājos pie sporta sadaļas, manu uzmanību piesaistīja raksts pa bobsleju. Atveru uz redzu ka šobrīd notiek sacensības Sočos. Ar visu draftu un jaunajiem iespaidiem biju galīgi par to aizmirsis. Parasti skatos un jūtu līdzi mūsējiem. Prieks par Melnbārdi un respect pret Prūsi. Tāpēc ātri sameklēju tiešraidi internetā un aizskrēju sameklēt abus Jāņus. Milzi atradu svaru zālē, viņš nopietni gatavojas gaidāmajai spēlei, tāpēc negribēja nākt. Otru Jāni gan pielauzu. Ātri aizgājām un sākām skatīties, trāpījām tieši uz Melnbārdi. Jau sākumā mūsējie parādīja kur vēži ziemo, uzstādot starta rekordu. Nobrauca pirmie, bet vēl bija palicis Kasjanovs. Bet Kasjanovs nestāv ne tuvu mūsējiem, beigās Mūsējie par 2 simtdaļām ielika. Uz šāda viļņa aizgāju uz svaru zāli.
Nedēļas sākumā notika pirmā spēlē, liels satraukums, jo pretī stājās rūdīti veči. Ventspilī atmosfēra bija vienkārši lieliska, vienīgi škrobe ka zaudējām. Bet tik un tā bija labi, jo ielikām 4 vārtus. Tātad ar uzbrukumu viss kārtībā, bet aizsardzība nedaudz nopūdelēja, laikam cītīgāk jātrenējas. Pēc spēles Milzīgais pielauza aiziet uz Ventspils bāru, tā sakot noskalot škrobi. Par katriem zaudētajiem vārtiem pa glāzei. Nākamajā rītā galva sāpēja, un ĢM nodeva riktīgu sutu.
Pēc pirmās spēles izlēmu sevi palutināt un nopirku savu pirmo mašīnu BMW, Eiropas mašīnas esot kruti. Tagad tik vajag iemēģināt un kur to labāk izdarīt ka uz lielceļiem, tāpēc sarunāju ar abiem Jāņiem un Gordie ka vajag uztaisīt komandas saliedēšanas pasākumu un piedāvāju aizšaut uz Universal kino studiju. Tur esot ekskursijas un iespējams redzēt kā top filmas.
Domāts darīts, nākamajā rītā laicīgi jau izbraucām. Bet par nelaimi izrādījās ka tā nebija ekskursiju diena. Žēl, bet mēs jauni čaļi tāpēc aizlaidām uz Holivudu. Apskatījām Slavas aleju ar tām daudzajām zvaigznēm.

Pusdienās iesprējām maķītī. Nav jau veselīgi, bet reizi gadā jau var. Paēdām un braucām uz mājām (viesnīcu).
Vakarā, kad bijām mājās abi ar Milzīgo nolēmām ka vajag tirpināt komandas saliedēšanas pasākumu. Pierunājām Gordie un otru Jāni, un devāmies atkal uz to pašu sporta bāru. Nepaspējām ieiet pa durvīm kad sporta fani jau sāka sačukstēties, bārmenis uzsauca visiem pa aliņam un palūdza atstāt autogrāfus uz liela komandas vimpeļa. Sajutāmies kā zvaigznes. Laiks pagāja ātri, sarunas par nākotnes plāniem, par mājām. Gordie atklāja ka ļoti vēlas spēlēt vienā komandā ar brāli. Laikam tāpēc visu laiku bija tik noslēgts. Bet pārsvarā tādas nostaļģiskās. Mājās pārradāmies pietiekami laicīgi, lai nākamajā dienā apmeklētu treniņu un nebūtu ar aizpampušām acīm, ka arī lai ĢM nelasa morāli. Nu šādi pavadītas dienas.

5TP