LSHL S7 TPU #2

Sveicināti!

Otrais sezonas TPU. Es īstenībā atvainojos visiem lietotājiem, kuriem gribējās ātrāk TPU. Pēdējā laikā esmu aizņemts, semestrī gali jāsavelk skolā, bet nu tagad ir divi TPU, kurus varēsiet pildīt gandrīz līdz Jaungadam.

Uzdevums #1 (rakstāmais) :
Jūsu komanda nolemj nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu. 1.- pacelt popularitāti un 2.- veikt labu darbu. Par ko es runāju? Komandas spēlētāji (varbūt arī kāds darbinieks) dodas labdarības pasākumā komandas bāzes vietas apvidū! Aprakstiet šo pasākumu, kā tas notiktu, ko darīsiet, emocijas utt.

Iegūstamie punkti:
Oriģinalitāte: 3TP
Vārdu daudzums: 5TP
Kvalitāte: 3TP

Uzdevums #2 (grafiskais):
Izveidot spēlētāja kartiņu kādam no JHL spēlētājiem vai S7 LSHL draftētajiem.

Tiks vērtēta kvalitāte.
Maksimālais TP skaits par šo- 4TP

TP ieguvēji:
jackson5: 1. uzdevums- 9TP
SandisFifteen: 1. uzdevums- 7TP, 2. uzdevums- 2TP, kopā- 9TP
Skipper:1. uzdevums:7TP


Termiņš: Jaungada diena- 1. janvāris!

Nav pa daudz? 11TP?

Mans rīkojums pielīdzināt LSHL TPU punktu atlīdzību, tam, kas pašlaik notiek JHL. Tādā veidā daudzmaz var glābt situāciju. Šoreiz arī teicu, lai neskatās uz kkādiem caps or something, bet aizpilda robu, par ko te dažiem cepiens.

Turpinājums Ziemassvētku izklaidei !


Te atkal es Miro Hladeks !
Es jums nestāstīšu kā Ziemassvētku pasākums noslēdzās , gan jau paši būsiet redzējuši daudzos amatieru video ,kas jau nākamajā dienā klīda pa internetu ... Daudz ko pat es palaidu garām , piemēram joprojām nesaprotu ,pa kuru laiku Krauklis paspēja uzņemt daudzos selfijus kopā ar zirgu , un no kurienes vispār zirgs parādījās ! 

Kaut ko būšu palaidis garām , viss ko atceros bij smagas sniega kaujas ,sekoja sildīšanās pirtī , meitenes ,pudeles , Ziemassvētku vecītis , Sniegbaltīte ... pa starpai kaut kur parādījās arī kluba direktors , tas arī viss !
 



Kamēr es vēl mazgāju muti un gremdējos vakardienas atmiņās ,tikmēr vannas istabā ieskrēja Gabi Martinez un pastāstīja ,ka esot zvanījis Vairogs un jautājis vai visi dzīvi , vai nevajag kādam nestuves ...
Viņš pastāstījis ,ka esot ticies ar Tamperes kluba fanu organizāciju ,kura esot izvirzījusi priekšlikumu ,kopā ar spēlētājiem apmeklēt pāris bērnu namus vai skolas un apsveikt bērnus svētkos ,aiznesot arī kādu dāvaniņu !
Visi salasījāmies kopā ,trūka vienīgi Kraukļa , kuru vēlāk atradām pagalmā vakar uzceltajā sniega pilī kopā ar Sniegbaltīti !
Tā kā visu nakti bij kārtīgs putenis ,ceļi bij neizbraucami , tādēļ mums pakaļ tika atsūtīti armijas helikopteri un devāmies iepirkties !
Man pašam iepirkties ne visai patīk tādēļ iedevu naudu Intaram ,lai sapērk dāvanas manā vietā ,pats devos zvanīt uz mājām ,uz Čehiju , un apsveikt visus radus svētkos !
 


Vakarā sagaidīju zvanu no Ķirša ,ka jābraucot uz Tamperes bērnu namu ...
 
Kad ieradāmies tur ,mūs visi laipni sagaidīja ... Nonākdami koncertzālē ,kur sapulcējušies visi bērni un dziedāja Ziemassvētku dziesmiņas ,sajutos kā atgriezies savā bērnībā !
Vēlāk uz skatuvītes kāpa arī Kalebs ar Martinezu , kuri spēlēja roķīgus gabalus un Ķirsis kaut ko bezjēdzīgi ķērca mikrofonā !
 

Pienāca arī dāvanu laiks un šķiet ka tas ne tikai bērniem ,bet arī mums pašiem bij aizkustinoši brīži ... Atceros kā pats pie eglītes daudzreiz skaitīju vienu un to pašu dzejolīti Ziemassvētku vecītim , jo biju par slinku ,lai iemācītos citu ! Tad vēl atceros ,kā zagu konfektes no vecīša maisa , un kā mani pieķēra utt ...
Čehijā nav tik daudz sniega kā te Somijā ! Bij ziemas ,kad ziemas brīvlaiku pavadījām laukos un cepām šašļiku un vēlāk pie eglītes vakariņojām ! Skaista bij bērnība , bet ļoti tolaik gribējās daudz sniega ,lai varētu ar ragaviņām no kalniņa pabraukt !
 
Bet pietiek sapņot un atgriezīsimies pasākumā pie bērniem ! Sākās dāvanu laiks !
Intars bij nopircis piepūšamo baseinu un to nupat iedevis vienam puikam ,kurš bij gana priecīgs ,gan nesapratnē prātoja kas tas ir !

Daudzas meitenes saņēma lelles un leļļu mājas , puiši mašīnas ,bumbas  un lego klucīšus !
Ķirsis pamanījās sajaukt pudeles un limonādes vietā pasniegt vienam mazajam kārumniekam ko stiprāku , mazajam ļoti garšoja ! Kļūda tika atrasta tikai ,kad pats noprovēja limonādi !
 

Vakars aizritēja ļoti strauji un guvām daudz prieka no tā !
Vakara beigās kluba vārdā bērnu nama direktorei tika pasniegts čeks , lai būtu nauda ēkas remontam !
Tā vakars noslēdzās ,kāpām mašīnās un braucām atpakaļ uz savu dzīvokli !
 

Priecīgus Jums Visiem Ziemassvētkus !

Atjaunots!

Atjaunots!

Tas bija negaidīti. Man piezvanīja Jurijs Gerna un teica man rupjā krievu valodā, lai ceļos no gultas un braucu uz Maskavu. Jautāju ko man tur darīt un viņš vienkārši sāka uz mani kliegt un bļaut un vēlāk.. arī raudāt. Nedomāju, ka viņš bija diez ko skaidrā prātā, bet nu nestrīdējos un devos uz lidostu. Pēc 2 stundām jau sēdēju lidmašīnā un planēju uz Krievijas galvaspilsētu.
Mani sagaidīja pats Jurijs un aiz laimes raudādams mani apskāva. Nezinu kāpēc, bet viņam nebija bikses kājās...  Jautāju kāpēc, bet viņš tik kratīja savu pirkstu man pie sejas un smējās it kā es būtu baigi pajokojis.
Iesēdāmies taksī un devāmies uz kaut kādu rajonu, kuram nosaukumu neatceros, bet atceros, ka biju izbrīnīts par lielo melnādaino cilvēku daudzumu, jo nu.. Krievija nevis Amerika. Bet nu tas tā. Tā nu mēs piestājām pie kāda necila arābu restorāna un iegājām iekšā. Iekšā arī nekas īpašs nebija atrodams, bet nogājuši pagrabā es gandrīz ar mēli aizrijos. Mute palika vaļā. Nesaukšu vārdos kas tur sēdēja, bet daudzi Krievijā un pasaulē pazīstami cilvēki, visi uz mani noskatījās un lēnām sāka aplaudēt. Pa taisno mani aizsūtīja uz skatuvi un aplausiem skanot arī devos uz to. Nezināju kas man būs jādara vai jāsaka un vispār kāpēc es te esmu, bet ja pati Pugačova te ir tad, es nevaru mukt prom. Uzkāpu un tur man stāvēja kartiņas tekstiem nezinu kādā valodā. Sāku lasīt. Pats nezinu kādā valodā tas bija, bet cilvēki izskatījās apmierināti un pēc brīža pamanīju kā man aiz muguras sāka griezties vairāki cipari. Skaitlis auga ar milzīgu ātrumu un jau pavisam drīz šis skaitlis sasniedza 8 ciparus. Kad cipars sāka nostabilizēties 27 miljoniem, tad sāka skanēt skaļa mūzika un no kaut kurienes izskrēja 30 liliputi ģērbušies par rūķiem. Sākuši man dejot apkārt es izjutu vēl lielāku apjukumu. Man pienāca klāt Jurijs, šoreiz ar biksēm kājās, un ,atkal mani apskāvis, veda mani prom. Pēc stundas jau sēdēja vilcienā atpakaļ uz Rīgu. Īsti nezināju kāpēc vilciens, nevis lidmašīna, bet sēdēdams blakus 3 skaistām meitenēm, kuras vēlāk labprātīgi nāca pie manis iedzert tēju (pasmaida) un ar visu to garšīgo ēdienu, es pat nedomāju par sūdzēšanos. Pats ko vairāk par šo pasākumu es uzzināju tikai pirms nedēļas.

Atjaunots! Jau kādu laiku noslēdzies uzdevums!