LSHL S7 TPU #1

Sezonas pirmais TPU.

Jūsu uzdevums- uzrakstīt rakstiņu par kādu savas komandas Ziemassvētku aktivitāti, vai tās ir komandas izklaides vakars, NHL 15 čempionāts ziemassvētku noskaņās.. Izpaužaties!.

Vērtēšana:
Par katriem 100 vārdiem 1TP, (max 8TP par vārdu skaitu)
4TP par kvalitāti (noformējums, sakārtotība, varbūt kāds sakarīgs attēls pievienots.)

TP ieguvēji:
The Dream:7TP
Markusss:5TP
chubijzs:12TP
SoviiG:8TP
jackson5:11TP
Tominsh19:12TP
SandisFifteen:9TP

Termiņš: 28. decembris 23:59 (svētdiena).

Veiksmi!!

Viss sākās kādā pārāk siltā decembra vakarā. Ārā nebija ne maņas no sniega. Toms Berķis un Džimmijs Lindbergs kādā bārā bija norunājuši iedzert kādu kausu alus. Kā teica Berķis: „profilakses pēc jau var, sezona smaga, toties jāsvin arī labais sniegums uz laukuma”! Pēc 5 alus kausiem (vismaz pie pieciem viņi beidza skaitīt, kā apgalvo bārmenis) Džimmijam ienāca prātā ideja: „Eu, vecīt! Varbūt uztaisām Lūšu Ziemassvētku pasēdēšanu? ” Toms atbildes vietā palaida milzīgu atraugu, un atlūza tur pat uz galda, bet Lindbergs to pieņēma kā piekrišanu. Pēc Berķa atkačāšanas puiši sāka ķerties pie pasākuma plānošanas. Pavīdēja dažnedažādas idejas, sākot ar striptīzdejotājām ar ziemeļbriežu ragiem, līdz pat dejojošiem punduriem – Ziemassvētku vecīša palīgiem. Galu galā, jaunieši nolēma rīkot parastu ballīti Džimmija villā ar dreskodu – Ziemassvētku vecīša tērpu, kā arī nelielu daudzumu alkohola. Bez liekas vilcināšanās, Berķis nosūtīja ielūgumus pārējiem komandas biedriem. Visi kā viens, komandas biedri piekrītoši atbildēja uz ielūgumu un steidza gādāt salaveča tērpus.
Pienāca lielā diena. Pulkstenis bija 19:56, Berķis izlaidies dīvānā, skatījās kādu diez gan pabriesmīgu koncertu, bet Lindbergs virtuvē svilpodams taisīja uzkodas. Izdzirdējis Olgas Rajeckas kviecošo balsi, viņš nedaudz nodrebinājās. Pēkšņi, bez iepriekšēja brīdinājuma, pa durvīm iegāzās Miles Sudderlands ar kasti „Piebalgas Alus” rokās. Mākslīgā salaveča bārda viņam jau bija notecējusi ar siekalām, Berķis nobrīnījās, kā šis pa ceļam jau nebija atrāvis pāris pudeles vaļā. Viņš palīdzēja Sudderlandam piecelties, sasveicinājās un nevilcinoties paņēma vienu alus pudeli. Džimmijs kaut ko dusmīgi nopurpināja (vēl nav laiks, bet lai nu... sasodītais dzērājs), bet skaļi neko nebilda. Ap 20:00 dziedādami ieradās komandas melnādainie biedri. Par dziedāšanu to nevarēja nosaukt, bet salīdzinājumā ar Olgu, Ziemassvētku repam nebija ne vainas. Laraks bija atstiepis pāris vodkas pudeles, bet Keins bija ar tukšām rokām. „Kā tad tā?” nobrīnījās Berķis un Sudderlands. Bet tad, Keins, neveikli kāpdams pāri slieksnim, novēlās uz mutes, bet no viņa šķietami mākslīgā vēdera izkrita milzīgs marihuānas maiss. Berķis palika ar muti vaļā, Sudderlands dīvaini iespiedzās, bet Lindbergs noģība tā, ka visas uzkodas aizlidoja pa gaisu. Laraks sasita plaukstas, atvēra alus pudeli un piebiedrojās Berķim koncerta vērošanā, tikmēr Keins ar Sudderlandu uzgāza Džimmijam uz galvas spaini ledusauksta ūdens. Atguvis samaņu, Lindbergs īgni noteica: „Es taču teicu, tikai mazliet alkohola! Par marihuānu vispār nebija ne runas!” Bet Keins nepaspēja atbildēt, kad durvis no eņģēm izgāza Maktavišs un Jarnkroks, kuri bija sagādājuši viskiju. Lindbergs pietvīka sarkans kā biete, bet Berķis viņu iedunkāja sānos un iespieda rokās viskija pudeli. „Tikai nesaki, ka tu biji tik naivs un cerēji, ka veči gribēs Ziemassvētkus pa mierīgo. Tā taču nevar atpūsties,” paskaidroja Toms. Lindbergs nopūtās, attaisīja viskija pudeli un ar pārdabisku lēcienu ielēca dīvānā tā, ka Laraks no tā izvēlās. Un tad nu lielā atpūta varēja sākties. Viss, protams, gāja diez gan mierīgi, puiši tomēr bija pieredzējuši buhātāji, šis salīdzinot ar sezonas beigu svinībām bija kā pirdiens atmosfērā. Bija... līdz brīdim, kad viss pavisam negaidīti nogāja no sliedēm.
Trakā vakara daļa sākās ar to, kad pēc 4 stundu buhāšanas Berķis tikai ievēroja, ka nav ieradies Stopnieks. Ilgi nebūtu ievērojis, ja nebūtu pietrūcis bamšļu (puiši testēja katra atnesto ciema kukuli. Apgaismība Berķim nāca, kad pienāca Stopnieka gardumu testēšanas kārta). Berķis steigšus uzrāpās uz galda, pa ceļam nogāzdams lampu, tukšas alus pudeles un iereibušo Lindbergu, un prasīja: „Eu, veči? Kur pie velna ir Stopnieks?’’ Un tad lēnām atvērās ārdurvis. No tām spīdēja acu žilbinoša gaisma. Bija tāda sajūta, it kā pa durvīm pēkšņi būtu iesoļojis Jēzus. Kā nekā, Lindbergs vien izdvesa: „Jēzus Marija...” Kad žilbinošā gaisma mistiski izzuda, varēja saskatīt Stopnieka smaidošo seju. Viņš bija pilnīgi skaidrā, bet kaut kas viņa smīniņa liecināja, ka šī nakts tikai sākas.
Stopnieks svinīgi noklepojās un pacēla gaisā pudeli, ko visu laiku tika turējis sev rokās. „Šis, mani dārgie draugi, ir Pārcēlājs! Jūs nevarat iedomāties, kādai ellei man bija jāiet cauri, lai dabūtu šo mantu. Kā vēsta leģendas, tikai Pārcēlājs spēj pārcelt tevi uz laimīgo zemi.” Aplausi nerimās 10 minūtes. Tad Stopnieks nobļāvās, lai pārstājot taču, un no grīdas salasīja šotu glāzītes. Sekoja tosts: „Par lielu Bausku, par lieliem Lūšiem!” Neviens gluži turpinājumu neatceras, tāpēc stāsts turpinās balstoties uz policijas protokoliem un pārbijušos pensionāru nostāstiem.
75 gadus vecā Ingrīda stāsta: „Bija mierīgs Ziemassvētku vakars. Kopā ar kaimiņieni devos mājās no baznīcas dievkalpojuma. Pēkšņi no krūmiem sāka skanēt divas dobjas balsis. Ātra murmināšana, vai kaut kas tāds. Un tad ieradās viņi. Uz ziemeļbriežiem jāja divi salaveču tērpi, bet sejas tiem nebija! Spīdēja tikai balti acu pāri un kaut kas līdzīgs zobiem no „Colgate” reklāmas. Pārbijāmies kā trakas. Tad no vietas, kur bija jābūt viņu mutēm, nāca ārā dīvaini dūmi. Pēkšņi bailes pazuda, viss likās tik viegls. Likās, ka tūlīt pacelšos spārnos, bet tad es ne mirkli nešauboties uzlēcu uz tā skaistā vienradža un mistiski attapos parkā uz soliņa, bet blakus man gulēja divi ziemeļbrieži.”
Bankas apsargs Žanis stāsta: „Kā jau Ziemassvētku naktī, banka, protams, bija ciet, bet no priekšniecības bija dots banku apsargāt, ja nu kas. Algu solīja maksāt trīskārši. Es aizdedzu cigareti, ievilku dūmu, bet tad bankas sienai cauri iztriecās balts busiņš. No pārsteiguma gandrīz noriju cigareti. No busiņa izstreipuļoja divi ziemassvētku vecīša tērpā ģērbušies jaunieši. Vienam rokā bija šaujamais, otram dīvaina paskata pudele. Pirmais mani nemaz neievēroja, bet pa taisno devās uz seifu. Otrs palika uzgūlās uz mašīnas un aizmiga. Pudele nokrita uz zemes un, ak, mans Dievs, kā viņš krāca! Izvilku savu pistoli un devos pirmo apturēt. Ieraudzījis mani tuvojamies, viņš uz manis notēmēja, bet nevis izšāva, bet iemeta man pa galvu ar pistoli un metās bēgt. Tas viņam diez cik labi neveicās, jo pēc diviem noskrietiem metriem viņam nošļuka bikses, viņš nogāzās un zaudēja samaņu. Pāris minūtes sēdēju šokā. Paziņoju policijai par šo starpgadījumu un devos palūkot, ko viņi lietoja, lai šādi ālētos. Attaisīju dīvainā izskata pudeli, ievilku tā aromātu un pamodos slimnīcā pie sistēmas. Ārsts teica, ka guļu bezsamaņā jau nedēļu. ”
Nakts kluba vadītāja Tatjana stāsta: „Noritēja ikgadējais ziemassvētku tusiņš. Šo tradīciju ieturam nu jau 10 gadus. Vienmēr bijām tikuši līdz balles beigām, bet vēl tagad nespēju aptvert, kas notika tonakt. Ne no kurienes uzradās šie trīs salatēta kostīmos tērpušien maniaki. Viņiem bija dīvains akcents, turklāt viņi bija pamatīgā vafelē. Viens no viņiem, ar pamatīgi apsiekalotu mākslīgo bārdu, uzkāpa uz skatuves, iekrāva mūziķim pa žokli un paķēra mikrofonu. Viņš izdvesa drausmīgu kviecienu, un sāka dziedāt Laurika Reinika „Banjo Laura”. Pūlis sāka ūjināt, bet plānprātiņam pievienojās pārējie divi. Man gluži vai pārplīsa bungādiņas, kad beidzot ieradās policija. Centās viņi kā spēja notvert iereibušos salavečus, bet kā nesanāca, tā nesanāca. Tad policija pieņēma lēmumu – viņi izsauca Gammas vienību trakos savākt. Atsprāga durvis, klubā tika iemestas vairākas dūmu granātas. Pūlis panikā skrēja laukā, bet dziedāšana nerimās. Beigās uz dīvaiņiem tika raidīti lāču tranhilizatori, dziedāšana pārstājās, bet klubs bija izdemolēts.”
Kur tonakt palika Jarnkroks, neviens nezin...

Atjaunots! Tā rēcu par Berķa rakstu, man būs grūti kko labāku sadomāt.

Sveicināti ,te es – Miro Hladek !
Un es vēlos jums pastāstīt ,kā mēs ar komandu pavadījām brīvo laiku Ziemassvētku brīvlaikā !
 
Daudzi no mums līdz pēdējam cerēja ,ka mūsu komanda saņems ‘’Wild Card’’ jeb ielūgumu uz gadu mijā esošo Špenglera kausu !
Man personīgi bij liela pārliecība ,ka notiks Ziemassvētku pārsteigums un vienu rītu ienāks kluba direktors Vairoga kungs un paziņos mums šo satraucošo vēsti !



Gaidījām katru dienu jaunumus ,apmeklējām turnīra mājaslapu , izrādījās bij vēl divas brīvas vietas turnīrā . Kā pirms pēdējo komandu turnīram organizatori uzaicināja kaut kādu amatieru komandu no Norvēģijas ciemata Halavatas – Halavatas „Niknie Roņi” , kurā spēlēja pensijas vecuma vīri ... Tā kā šajā sniegotajā virsotnē tik pat kā citu komandu nav ar ko sacensties ,tad viņi spēkojās ar Halavatas sievu komandu un regulāri tām piekāpās !

Saņemdami priecīgo ziņu ,ka ir uzaicināti uz kaut kādu turnīru ,nācās meklēt komandā pastiprinājumu , jo puse komandas šo uzzinot , vienkārši atstiepa kājas , sirds apstājās no saviļņojuma ... Nupat saņemta ziņa ,ka Roņi esot vienojušies ar spēlētājiem no kaimiņvalsts teritorijas , viņiem palīdzēt uz šo turnīru ieradīsies Zviedrijas rokgrupa „Pīrādziņi” ,kurā muzicē desmit līdz 12 gadus veci vai jauni skolnieki !



Bet atgriezīsimies pie turnīra , dienu vēlāk Špenglera kausa mājas lapā tika publicēta informācija ,ka pēdējo ceļa zīmi uz turnīru saņems Krievijas labāko  Balerīnu izlase ,kurai tas būs kā komandējuma brauciens un iespējams pēdējais , Krievijas Baleta Sporta ministrija vāc ziedojumus ,lai varētu savas meitenes arī atvest atpakaļ uz mājām ,jo izrādās ministrijai ir tikai tik daudz naudas ,lai viņas nosūtītu tikai uz turnīru , atpakaļ iespējams būs jādodas ar auto stopiem , vai arī jāielavās kādā kravas lidmašīnas kravas telpā !



 
Vilku spēlētāji pazaudējot cerības uzspēlēt šai prestižajā turnīrā ,nokāra galvas , un viņus pārņēma nolemtības sajūta , ka brīvdienas būs garlaicīgas !
Katrs sāka kalt savus plānus brīvdienām , Teemu Smulanders kaut ko ar Ralfu Cēberu aktīvi diskutēja par makšķerēšanu āliņģī kaut kādos Somijas ziemeļos , Kaspars Štromanis lielījās draugiem ,ka brauks uz Kubu izklaidēties ar ūdensmočiem , Keith Richard piedalīšoties laivu regatē aizsalušajā Jukonas upē , viņam līdzi došoties Rūdolfs Ansfelds ,kurš klusi man pačukstēja ,ka ne jau atpūsties viņš braukšot ,bet gan meklēt zelta strautiņus un nelegāli tirgot zeltu !
Marks Dymo cer īstenot savu bērnības sapni un došoties uz Indiju dancināt čūskas ! Tehurati bērzēja rokas ,ka varēšot doties mājās un piedalīties sumo sacensībās , viņš regulāri šādi pavada brīvo laiku , bet tā kā viņam nav atbilstoša auguma ,tādēļ viņš pārstāv Japānas Sieviešu Sumo federāciju un startē grupā līdz simts kilogrammiem !
Bet piemēram Nikodems Krauklis , tik ļoti pārdzīvo ,ka netikām uzaicināti pārstāvēt Špenglera kausu ,ka ierausās savā šūpuļtīklā un zvērēja ,ka nelīdīs visu brīvlaiku no tā laukā !
 
Gabi Martinez ierosināja uztaisīt pokera vakaru un spēlēt uz naudu , mēs visi piekritām ... Knapi bijām apsēdušies ap galdu ,kā iezvanījās Gabi telefons , šis pieleca kājās un skrēja uz durvīm !
Kad viņš tās atvēra , gaitenī stāvēja skaļas meitenes ,kādas piecas vai sešas , izrādās viņš bij izsaucis eskortmeitenes ,lai vakars būtu jautrāks . Kā tās ienāca un novilka savas virsdrēbes , tā arī guļošais Nikodems Krauklis pieleca sēdus un it kā nesapratnē kaut ko nomurmināja un ar lielām kvēlošām acīm , tās nemaz nepamirkšķinot, sekoja katrai jauno viešņu kustībai !
Pa to laiku Dymo bij ieslēdzis mūziku un es sāku dalīt kārtis ! Bet piepeši pie ārdurvīm atskanēja briemīgs troksnis ,kuram sekoja stiklu plīšanas troksnis , istabā iestājās mēms klusums ,varēja tik dzirdēt kā Krauklis skaitīja Ziemassvētku pantiņus lūkojoties vienai no meitenēm uz krūtīm ,kura sēdēja viņam klēpī ! Martinez angliski nolamājās un skrēja pie durvīm , atverot tās , viņš ieraudzīja Jāni Ķirsi stāvot ar atvērtu šampanieša pudeli un viltīgu smīnu sejā ,tā it kā mazs bērns būtu pieķerts nedarbus darot !
Izrādījās , viņu pēc šampanieša bij aizsūtījis Nikodems Krauklis , un nonācis līdz dzīvokļa durvīm viņš nenocietās un nolikdams kasti zemē ,nolēma vienu pudeli atvērt ,jo ļoti slāpa pēc garā ceļa !
Un taisot pudeli vaļā ,viņš bij izšāvis gaiteņa vienīgo lampu !
Visi bij priecīgi ne tik ļoti par Ķirša atgriešanos ,cik par pudeļu skaitu un dziru tajā !
Vienīgais ,kurš nebij joprojām pamanījis Ķirša atgriešanos bij Krauklis ,kurš joprojām nespēja novērsties no meitenes krūtīm , vēl vairāk – uz otra celīša viņam bij piesēdusi arī otra meitene , un viņš centās tām abām izdabāt ar acīm sekojot te vienai ,te otrai un turpinot dziedāt kaut kādas čigānu dziesmas !
 


Kādas divas stundas jautri pavadījām laiku , Štromanis bij jau pokerā nospēlējis visu savu naudu , un tagad zvanīja visām paziņām ,lai tie aizdodot kādu rubuli , kad neviens viņu neņēma par pilnu ,viņš sāka apzvanīt vietējos lombardus ,lai tie aizdodot iztikšanai !
Te atkal iezvanījās Martineza telefons , zvanītājs bij Tamperes kluba direktors Vairogs ,kurš sūdzējās ,ka esot vairākas reizes  zvanījis Intars un prasījis lai palīdzot tikt laukā no vietējā meža ,jo tumsā esot apmaldījies ... Viņš esot pēc eglītes gājis , bet tad ieraudzījis meža cūku pēdas un sekojis tām līdz nonācis līdz kādai pirtij meža vidū , gribējis paprasīt ceļu ,tādēļ devies iekšā , bet knapi atverot durvis un iebāžot pa tām galvu dabūjis ar slapju slotu pa to ... un istabu pārņēmusi skaļa spiegšana , tur atradās daudz kailu meiteņu ,kuras metās viņam virsū ar visu ,kas bij tām pie rokas , viena pat meta ar malkas pagali !
Intars esot tā pārbijies ,ka skrējis iekšā tumšajā mežā ,bet kailās dāmas brēkdamas tam pakaļ ! Bet tā kā Intars bij ļoti labā formā ,viņš ātri no tām atrāvies !
 
Mēs nolēmām kāpt uz sniega močiem un doties Intaru meklēt , sāka jau piesalt un no gaisa sniegpārslas sāka dejot ar vien aktīvāk !
 
Visi izskrējām ārā , izņemot Fabrizio Londi ,kurš bij paspējis kārtīgi iesvinēties ,kamēr pārējie spēlēja pokeru un ar meitenēm dejoja – viņš bij kaktiņā klusi iemalkojis kaut kādu nezināmas izcelsmes dziru !
Un protams ,Krauklis ,kurš piedāvāja visu prombūtnē parūpēties par meiteņu labsajūtu !
 
Izskrējuši ārā palikām stāvot ar vaļā muti – jo pagalmā kaut kādu savu labdarības pasākumu bij izveidojuši divi no mūsu draugiem – proti Kalebs un Deniss Daņilovs savā nodabā kaut ko sačukstoties un nesakarīgi smejoties vēla sniega vīrus ,pie nu pat jau uztaisītā sniega cietokšņa ... Bet spriežot pēc daudzajām izmētātajām pudelēm – šeit risinājusies gadsimta kauja .
Vēl lielāks pārsteigums bij ,kad ieraudzījām pagalmā Intaru ,kurš velk aiz sevis vaigus piepūtis trīs metrīgu egli !


Nav ko ilgi salt – gājām palīgā gan Intaram ,gan abiem sniega kauju meistariem ! Vakars tikai uzņēma apgriezienus !

Šie bij mani mīļākie un neaizmirstamākie Ziemassvētki ! Šādi brīnumi notiek tikai Ziemassvētkos !




(~1000 vārdu )

2014.gada 23.decembris - diena pirms Ziemassvētkiem
Lai nedaudz atslābtu no hokeja,un pēc tam atkal mestos uz ledus,arī Ērgļi svētkos nepaliks viesnīcā, sēdot lshl.lv ,pie savām planšetēm.Komanda pēc kārtējā zaudējuma,vēlas nedaudz izvēdināt galvas,un tieši laikā ir arī klāt ziemīši - laiks,kad ģimenes sanāk kopā, šajā gadījumā gan komanda.Tad nu sākām kalt plānus...Kur?Kad?Kā?Vienīgā sakarīgā vieta,Ziemassvētku svinēšanai bija vinnija miteklis,klusa vieta,tādiem pasākumiem kā šis.Bija vēls un mēs ar lielo atradāmies vietējā Valmieras bārā,susinot džinus.Palikām pie norunas, ka rīt paziņosim šo domu Saņam un citiem, komandas biedriem.
2014.gada 24.decembris - Ziemassvētku vakars
Mājās ieradāmies vēlu,jo vakarā satikam pāris čaļus,no Aizputes un Rīgas..Bija ļoti komfortabla gaisotne, un kašķi uz ledus par kaučuka gabalu ir pavisam kas cits..Nākamajā rītā,Anatolijs jau bija piecēlies agrāk un devies uz rīta treniņu.Piecēlušies, mēs ar prosta lielo arī devāmies turp.Nolemām, ka visu nofīrēsim pēc treniņa!Tā arī darījām!Pirmo reizi dzirdot Saņam, ko teicām,viņam šī doma nelikās parāk laba, bet kad pateicu, ka būs daudz veceņu un dziras, piekrita bez vārda runas!Saša, savāca mūs visus kopā,noskaidroja,ka mums spēles nebūs,un palikām pie domas,ka viss notiks manā hūdā(Vlatera),norunājām aptuveno laiku - 20:00.Visiem līdzi ,dzira ko buhāt un veceņu jo vairāk, jo labāk,pēc paša gaumes!
Takā, protams man bija uzticēta visa organizēšana(cik nu tur ko organizēt),tā man nebija daudz laika.Pulkstenis rādīja,ka man vēl atlika 5 stundas laika ,lai sarūpētu egli un citus rotājumus!Ilgi negaidot ķēros pie lietas!
Aizbraucot uz tirgu,secināju,ka egles vairs nav atlikušas, tikai viena pati,kura nejauši uzbraucu virsū,nekas cits man tāpat neatlika ,kā ņemt šo pašu, pārdevējs noplēsa trīs ādas paprasot par to 30 euro...(pēc viņa vārdiem: "Kāds pieprasījums,tāds piedāvājums") saruna gandriz izvērtusies lidz kautiņam,tomēr piekāpos.Būtu man nedaudz vairāk laika, aizbrauktu uz tuvāko mežu un nocirstu vienu!Mahten noskaities ,iemetu šo neglīto augu mašīnas salonā un devos mājup.

šāda tā izskatījās


Piparkūkas arī man nebija laika cept,paceļam iebraucu arī Maximā ,paņēmu pāris kilogramus ar piparkūkām un mandarīniem.
Un protams arī litrus piecus vis kā - Absoluta,Bonoparta,Mirnaja un zacenē manus iemīļotos piparmētru salātus!
Laika vairs nebija palicis daudz,tāpēc ienācis mājās uzliku manu neglīti un kāta(pat kāts glītāks) un sameklēju jau šotiņus vakaram!
FEW MOMENTS LATER
Ielūgti bija visi LSHL spēlētāji un mani cilvēki un paziņas.Ieradās negaidīti daudz tauta,daudzus arī nepazinu,bet cerēju ka būs lielisks vakars!Vakaru iesildīja Saša ,kurš bija paņēmis līdz savu aparatūru,un pašāva tādus gabalus vaļā,ka vakars izvērtās par Valmieras skaļāko baļluku!Visi bija iesildīti un sākām taisīt vaļā pirmās pudeles,kuras bija paņēmuši cienastā kādi čaļi no Trieciena!Laikam baigi retie ruma eksemplāri!Visiem baigi smeķēja un pudele jau bija cauri pusstundā!Arī vecenes jau šo nesmēdēja,un palika negantas!Tajā brīdi lielais kaut kur nozuda ar divām blondīnēm.Bija jau pusnakts..nospriedis ka šovakar viņu vairs neredzēšu arī es paķēru nākamo 0,7 pudeli un iztriecu 5 minūtēs.Biju nedaudz jau apbuhājies(emm kurš gan nebija).
Paķēru nezināmas izcelsmes meičas(vienai laikam vārds bij Evelīna,vai kaut kas tāds)par pārējām gan  nezināju neko, vienkārši nodevos izpriecām.

2014.gada 25.decembris - Ziemassvētki
Nākamajā rītā pamodāmies ar neliela sniega kārtu laukā.Nu tad beidzot!...nosprieda lielais un atkal atlūza uz beņķa..Apmēram puse svinētāju devās mājup jau ap pusnakti,taču paši dullākie turēja līdz rītam!Nemaz nepamanīju,ka mana kamera bija kaut kā nejauši ieslēgusies,un visu nofilmējusi(to ko vajadzēja redzēt).Takā baigais mindblows.Tas nedaudz palīdzēja atcerēties nakts notikumus,jo no rīta jutos baigi sūdīgi,un bija iereibis vēljoprojam.Pēcpusdienā,kad visi jau bija pa mājām,noskatījāmies nesakarīgo ierakstu,ieraudzījām,ka kas tur rubījās ,pēc sitieniem domāju ka tas ir Džonis ,kaut kas vēl dedzināja manu eglīti,tomēr Kreipāns šos kadrus samontēja kopā un sanāca baigā filmiņa,ko paskatīties nākošajos ziemīšos!Vispār šie bija riktīgi krutie svētki,kas vispār man ir bijuši.Kopumā radās riktīgi Ziemassvētku sajūtā arī manā placī!

~600 vārdu

Atjaunots!

manējo var vērtēt,lūdzu!

 

Atjaunots un noslédzies!