Jānis Grava

Šis stāsts būs par hokeja aizsargu Jāni Gravu. Jānis ir dzimis Latvijā, Zemgales novadā. Taču septiņu gadu vecumā ģimene pārcēlās uz Kanādu, un apmetās tur uz dzīvi. Pārcelšanās iemeslus Jānis skaidro ar to, ka tajā brīdī ģimene uzskatīja, ka Kanādā būs labāka dzīve un tas ģimenei būs labākais variants.

Dzīvojot Kanādā Jānis, protams, gāja skolā un iepazinās ar citiem vienaudžiem. Pilsētā, kurā Jānis dzīvoja, hokejs bija populārākais sporta veids, un gandrīz visi jaunieši ar to nodarbojās. Un tā kā Jānis dzīvoja pie ezera, dabiski, ka viņš arī sāka interesēties par hokeju, un vecāki viņam nopirka viņa pirmās slidas un nūju.

Tā Jānis sāka spēlēt hokeju uz vietējā ezera kopā ar saviem draugiem. Pamazām spēles prasmei augot, puiši izdomāja uzrīkot hokeja turnīru. Informācija par turnīru izplatījās pa visu skolu un vietējo apkaimi, tādējādi pulcējot diezgan plašu dalībnieku skaitu. Turnīra organizēšanā iesaistījās arī sporta skolotājs, jo viņam hokejs bija sirdslieta, tāpēc nolēma puišiem palīdzēt. Turnīram pieteicās sešas komandas, kas neviļus sanāca par plašāko un labāk apmeklētāko turnīru pilsētā, pēdējo piecu gadu laikā. Jānis ar saviem komandas biedriem turnīrā izcīnija trešo vietu, taču gandarījums bija daudz lielāks. Pēc šādiem panākumiem puiši vēlējās trenēties un spēlēt vēl vairāk, un Jāņa vecāki to redzēja, tādēļ viņi nolēma, ka Jānis jāsūta uz kādiem nopietnākiem hokeja treniņiem. Tā, Jānis sāka trenēties blakus pilsētas amatieru hokeja komandā, kas atradās 30 km attālumā no Jāņa mājām.

Pēc kāda laika Jāni iekļāva vietējās komandas pamatsastāvā, un tā Jānim bija pirmā oficiālā spēle. Pozīcija, kurā Jānis spēlēja bija aizsargs, jo tas viņam vislabāk padevās, kā arī mājās tēvs bija stāstījis par tādām leģendām kā Sandis Ozoliņš, Kārlis Skrastiņš u.c. Un šie stāsti par Latvijas labākajiem spēlētājiem, kas sevi pierādījuši mājās, vēlāk arī NHL, un snieguši labus rezultātus Jāni iedvesmoja.

Jānim spēle padevās un mīlestība pret to tikai auga. Pēc aptuveni gada, Jāni, iekļāva komandas pirmajā pieciniekā, kas Jānim nozīmeja daudz, jo treneris viņam uzticējās kā arī Jānis kļuva par kapteiņa asistentu. Nākošajā sezonā Jāņa komanda arī uzvarēja vietējā hokeja līgā, un Jānis tika atzīts par vienu no labākajiem spēlētājiem.

Tā pagāja pāris gadi, Jānis turpināja spēlēt hokeju un prasmes tikai auga, taču, tad vienā dienā tēvs paziņoja, ka, iespējams, ģimene dosies atpakaļ uz Latviju. Jānim tas bija šoks, jo viņš bija saistījis savu nākotni ar Kanādu un hokeju, bija domājis, kur varētu tikt spēlēt un kā attīstīties līdz iespējamam NHL līmenim. Kā Jānis skaidro, tad tēvam bija jauna biznesa ideja, kuru varētu ļoti labi attīstīt Latvijā, un viņš jau bija sazinājies ar saviem vecajiem draugiem, saistībā ar šo ideju un iespējamiem biznesa partneriem. Tā kā ideja bija laba un tēvam viss izdevās, tad bija pienācis laiks ģimenei pārcelties atpakaļ uz dzimteni, Latviju.