matiss.kokins pastāsta par sevi!

Sveiki, visi! Mani sauc Matīss Daniels Kokins un esmu 15 gadus vecs/jauns puisis no Cēsīm. Dzīvoju gan jau no šīs vasaras Dzērbenē, bet 15 gadus nodzīvoju Cēsīs. To jau visi zināt, ka nu pēc izskata, auguma un uzvedības man 15 nu, nekādi neiedot, bet tāds nu es esmu un ar tādu jums ir jāsadzīvo... Raksturs man ir tā... teikšu godīgi, smags. Mani izprast un neaizvainot ir ļoti sarežģīti, bet, ja labi pacenšas var arī panākt neaizvainošanu.

Par sporta aktivitātēm. No 3 gadu vecuma nodarbojos ar karate un pa 7 gadiem nopelnīju daudz, daudz, medaļas un diplomus, ka tik nebija tuvu 30, jo mums sezonā tikai 3 sači tātad es varēju nopelnīt 21 diplomu visos sačos dabunot medaļas, bet vēl ir ārpuskluba mači Rīgā, kur arī biki paplosījos. Tā nu 10 gadu vecumā beidzu karate, jo man tika sačakarēta spranda, jo mēs trenējāmies arī džudo un tur no tiem metieniem man kakls bija izgājis no vietas.

Tad 7 gados sāku nodarboties ar basketbolu. Pirmajos turnīros mani atzina par komandas līderi, bet kļūstot vecākam sapratu, ka ar manu augumu nekas labs nenotiks, lai gan tagad aizejot uz spēlēm ir škrobe un nāk atmiņas par tiem laikiem, kad es 9 gadu vecumā pārlecu čali, kas ir par mani pusotru galvu garāks. Basketbolu pametu 13 gadu vecumā.

Tad 12 gadu vecumā nāca vieglatlētika. Domāju, vo esmu atradis savu nākotnes nodarbi, jo ielu skrējienos biju no līderiem. Bet huju tev! Sacenšoties ar čaļiem, kas trenējās jau gadus 7 neko nevar padarīt. Pametu vieglatlētiku šogad, jo nav laika treniņiem, jo man skola beidzās 16.00 un autobuss uz māju ir jau 17.25 un no 30 min treniņa nav vērts iet.

Tātad, visur sportā reiz esmu bijis līderis.

Mūzikas stils. Nu es neesmu mūzikas atbalstītājs un praktiski to neklausos.

tagad spēlēju teātrī. Vēlētos kļūt par aktieri. Vēl varētu fizioterapēeis vai žurnālists. Bet pamats ir teātris...

Ā, un gandrīz aizmirsu, esmu Ticīgs cilvēks, bet neuzspiežu citiem ticēt, jo uzskatu, ka pašam ir izvēle, bet es esmu izvēlējies ticēt!

Ja ir jautājumi, droši jautā!