Motīvus meklējot.... @Robertinsh 2/3

Kārtoju grāmatu plauktus mājās un uzgāju kādu interesantu biogrāfiju par Robertu Birkavu, kuru sarakstījis pats Armands Puče! Pārlasīju 235 lappūšu garo dzīvesstāstu un nolēmu svarīgākos citātus ierakstīt šeit.

Rupjš, netaktisks, nejauks, kretīns, vieglas uzvedības, ar vāju humora izjūtu....Kas licis Robertam izaugt ar tik daudz sliktām īpašībām? Kas padarījis parastu puisi par nāvīgu ieroci LSHL vadības rokās? Šis nebūs stāsts par kādu parastu cilvēku, šis būs stāsts par leģendu, par cilvēku kurš iegājis Latvijas vēsturē kā skandalozs hokejists.

Roberts piedzima bagātā ģimenē, taču viņam vislabāk patika laiku pavadīt uz ielas kopā ar draugiem. Lai gan viņš atšķīrās ar to, ka parasti spēlējot futbolu viņš raudāja par noberztiem ceļiem un sagrieztām plaukstām, Robertu tomēr pieņēma vietējā bērnu banda. Mazā Roberta tuvākie draugi bija divi brāļi, kas arī nāca no diezgan turīgas ģimenes. Brāļus sauca par Aini un Valtu, viņu attiecības bija ļoti tuvas, pat tik tuvas, ka Robertam dažreiz palika bail... Lai nu kā ši trijotne vienmēr turējās kopā un spēlējoties pagalmā vienmēr bija vienā komandā. Bērnu bandas vadonis vārdā bija Artūrs, kurš komandēja visus pat tad kad tas nebija nepieciešams. Tas Robertam ļoti nepatika un viņš vairākas reizes apvainojās. Roberts nebija mierā ar nevienu no noteikumiem un strīdējās ar visiem pēc kārtas, kas noveda pie tā, ka viņš noslēdzās sevī un pazaudēja visus draugus. Tomēr viņš atrada vienu valodu ar dīvaino puiku ar apaļām brillēm, kurš bija visgudrākais visā skolā, taču reti kad runāja, tadēļ neviens nezināja viņa vārdu.

Roberts vēlējās nodarboties ar futbolu, taču pagalmā viņš pārsvarā spēlēja hokeju. Tas bija galvenais iemesls revolucionārajai rīcībai kādu paveica Roberts. Viņš pameta pagalmu un nodevās aizliegto vielu ražošanai un pārdošanai. Roberts labi nopelnīja, taču sirds dziļumos viņš juta nepieciešamību atkal skriet pa pagalmu un vēlreiz pārspēt vārtsargu izgājienā... Tas bija īstais Roberta sapnis un viņš vēlreiz izlīga ar Artūru un pārējiem puikām. Ar laiku viņš nodibināja labus sakarus ar Lauri - jaunieti, kurš bieži slimoju, tādēļ reti kad nāca spēlēties, bet Robertam viņš škita sakarīgs. Vēlāk, kad pagalmā parādījās arī citi puikas, kuri vēlējās ieņemt zālāju un hokeja vārtus, Roberts nekavējoties metās izvicināt dūres. Par to viņš vēlāk saņēma 2 mēnešu piespiedu sabiedrisko darbu. Pēc visiem šiem notikumiem Roberts bija zaudējis respektu vienaudžu acīs un neviens vairs ar viņu nevēlejās spēlēt vienā komandā. Tomēr Roberts nepadevās....


Roberts sapulcēja visus savus draugus un paziņas, iemācīja viņiem spēlēt hokeju un pieteicās uz jaunizveidoto hokeja līgu - LSHL. Problēma bija tāda, ka komandā kopumā bija 28 spēlētāji, kuri visi vēlējās piedalīties mačos. Tāpat komandā bija 7 kreiļi, tādēļ dažiem bija jāspēlē sev neierastā pozīcijā. Roberts nepiekāpās nevienam un ātri vien līgā iemantoja huligāna slavu. Ērgļu komanda mocījās pa pēdējām vietām, taču Roberts bija patīkami iekārtojies līgas vadībā. Uzlabojis attiecības ar Lauri, viņš izpildīja katru viņa iegribu un cēla LSHL sociālismu. Roberts beidzot bija piepildījis savu sapni. Viņš spēlēja hokeju un beidzot bija atradis sev draugus, kas viņam ilgus gadus bija problēma. Iespējams tādēļ Roberts vienmēr ir tik nekomunikabls un nejauks pret jaunākiem līgas biedriem un joprojām bieži strīdās ar līgas vadību, kā arī ar parastiem garāmgājējiem. Īss stāsts par Latvijas hokeja leģendu Birkavu ir pārvērties par biogrāfiju ko katrā ģimenē lasīs bērniem pirms gulētiešanas. Šis skandalozais cilvēks nekad netiks aizmirsts...

Lūk tādu padīvainu stāstu es šodien atradu grāmatu plauktā, ceru ka arī Roberts parakāsies pa savu korumpēto galvu un atbildēs ar kaut ko ļoti interesantu

Pozitivi

Līgas Šeins Eiverijs