S3 #7 TPU

Uzdevums :

Uzrakstīt nelielu aprakstu par savas komandas pārstāvēto pilsētu. Piemēram visi Wild Cats spēlētāji rakstīs par Oslo un utt.
Par komandas arēnu , līdzjutējiem , pilsētu , atmosfēru pilsētā utt. Vienkārši izpaužaties   



Balva :  3TP Par piedalīšanos + par vārdu skaitu un kvalitāti.

150 -> 200 vārdi  =  +4 TP
200->250 vārdi =  + 6 TP 
250-> 300 vārdi   =  +8 TP
300 vārdi un vairāk = + 10 TP


Vēl tiks vērtēts raksta saturs un par to būs iespēja saņemt vairāk vai mazāk TP. 


Saņemšana :

SickBow - 15 TP
ArvisK- 13 TP
Skipper - 16 TP
Appsole - 13 TP
Pakito - 11 TP
Kristins - 12 TP
Robertinsh - 6 TP
Markuss - 10 TP
Dymo - 10 TP
Hulkman - 14 TP
Fredis - 10 TP
T - Mac - 15 TP
Jogurtaa - 13 TP
Kikish18 - 15 TP
Oskars Ermansons - 7 TP
Intarusu - 7 TP
Vairogs - 15 TP
Zholtok - 7 TP
MrColt - 10 TP

Uzdevums

Sveiki visiem Latvijas Simulētās hokeja līgas spēlētājiem, treneriem, darbiniekiem, skatītājiem un visiem pārējiem. Šeit es, Oslo Wild cats aizsargs, Elvis Šmulāns. Šovakar apstāstīšu Jums par atmosfēru spēlējot šajā ideālajā klubā, komandā - Oslo Wild cats. Komandai pievienojos pirms trešās sezonas, biju viens no retajiem spēlētājiem kas Oslo pievienojās šosezon, daudzi jau bija no iepriekšējām sezonām, bet es biju retais kuram trešā sezona bija pirmā. Bet komandas biedri bija saprotoši, un es ātri iejutos spēlē, komandā. Bet ne par to runa..
Visvairāk mani izbrīnīja, klubam mani nopērkot, vēl es nebiju ticis pie spēles, bet jau divas dienas pirms ievācoties mazā dzīvoklīti Oslo centrā, ejot pa ielu cilvēki uz mani skatījās ar "šķību aci". Bet treniņiem notiekot, daudz runājoties ar komandas biedriem, viņi man apstāstīja, ka šajā pilsēta hokejs ir AUGSTĀ līmenī. Pats labākais manuprāt bija pirmā spēle, biju ļoti nokoncentrējies, bet izejot uz laukuma, skanot himnai, skatoties uz milzīgajiem fanu pūļiem, sāku ieraudzīt plakātus ar manu uzvārdu, tas bija ļoti pacilājošs brīdis. Bet nu jau esmu iejuties komandā, cenšos kontaktēties ar mūsu fanu klubu, visvairāk man patīk, pēc spēlēm pateikties skatītājiem par atbalstu, sajūtas ir neaprakstāmas, tiešām gribu teikt, ka mums ir vislabākie fani. Personīgi man, fanu atbalsts ļoti palīdz. Un pati pilsēta, esmu apstaigājis šo lielo pilsētu gan vienatnē, gan ar komandu, pat ar tūristu grupu, TIEŠĀM. Citam liksies smieklīgi, bet, kad uzzini cik lielas vēstures epicentra pilsētas komandā Tu spēlē, tad smiekli vairs nenāk. Tas cik ļoti lielas reformas šeit bijušas, kādas slavenas personības nākušas no šejienes, slaveni sportisti, to visu vienkārši nevar aprakstīt. Vēl arī laba sajūta, kad cilvēki uz ielas pienāk klāt un lūdz autogrāfus, jautā jautājumus, uz kuriem es labprāt atbildu. Šī pilsēta man tiktiešām patīk, svaigs gaiss, liela vēsture, attīstīts hokejs. Ak un jā vieta, jeb mans mazais dzīvoklīts Oslo centrā, ir ļoti omulīgs. Personas no šīs pilsētas, it sevišķi kaimiņi ir ļoti draudzīgi, un pats labākais, ka viņi arī seko līdzi hokejam, viņu, mūsu komandai - Oslo Wild cats. Treniņu laukums mani ļoti apmierina, laba kvalitāte ledum, bet pats labākais jau komandas biedri.

Paldies faniem, paldies Oslo pilsētai, paldies visiem kas man palīdz izcelties šajā komandā!

Vārdu skaits:

Sveiki! Esmu no Valmieras „Ērgļiem.” Valmierā sāku spēlēt 3. Sezonas vidū, labajā malā. Visi treniņi mums notiek Vidzemes Olimpiskajā centrā ,kurā ir vairākas sporta zāles, hokejam, florbolam, basketbolam un citiem sporta veidiem. Olimpiskajā centrā ir arī kafejnīca. Mūsu treniņu vietā atrodas arī veikals priekš hokeja un florbola. Halle ir arī atvērta brīvai slidošanai. Kopā ar mums Valmierā trenējas arī BK Valmiera. Bieži vien uz treniņiem nāk no malas skatīties skatītāji un sekot līdzi mūsu treniņu gaitām. Blakus mūsu hallei ir „Valmieras piens” ražotne ,ja gribas pienu var ļoti ātri to dabūt. Ārā ir arī āra futbola laukums, kur arī mēs vasarā uzspēlējam. Blakus Vidzemes Olimpiskajam centram ir arī nakts mājas ,kur pārnakšņot mūsu pretiniekiem pēc smagajām spēlēm. Mūsu pilsētā atrodas ari Jāņa Daliņa sporta stadions, kur iegriežams uz treniņiem, ja ir aizņemta halle. Mūsu pilsētās līdzjutēji ir vislabākie. Uz katru mājas spēli ir pilns Olimpiskais centr ,jo ir jau arī vērts redzēt ,kā mēs plosāmies pa laukumu. Mums ,protams, ir arī savs fanu klubs ,kurš braukā līdzi uz visām spēlēm arī uz tām, kuras ir ārpus valsts. Mūsu fanu klubā ir arī talismans Ērglēns ,kurš uzkurina vienmēr pūli , kā arī dod pa lielajām bungām. Mums ir vienādi treniņ tērpi ar mūsu Valmieras līdzjutējiem. Spēļu dienās pilsētā valda nenormāli, sportiski noskaņota atmosfēra. Pa visu pilsētu tiek izklāti karogi ar mūsu kluba logo. Pēc spēlēm parasti notiek pasēdēšana pilsētas klubiņos. Pilsētā arī atrodas SCO centrs, kurā atrodas BMX trase un BMX muzejs, kā arī golfa laukums. SCO centrā ir arī mini gols un gumijlēkšanas batuti ,kā arī atpūtu namiņi. Nesen pilsētā tika arī atjaunot gaujas tilts, kurš kā citi saka, izskatās pēc vaļa ribām. Pilsētas centrā atrodas T/C „Valleta” un Valmiera dailes teātris. Valmierā atrodas augstskola , vairākas ģimnāzijas, kurās tiek rīkoti pasākumi saistībā ar komandu. Uz komandas izbraukuma spēle no Valmieras pilsētas tiek sponsorēti vairāki autobusi ,tieši priekš mūsu labākajiem līdzjutējiem. Tāda ir šī Valmiera īsumā.

Sveiki, šovakar jums būs ekskluzīva iespēja palasīt, ko Talsu Lokomativ GM - Pakito domā par savu pilsētu - Talsiem.
Nu, Talsi, mana dzimtā pilsēta, pilsēta kur sāku vispār savas hokeja gaitas.
Pirmā profesionālā hokeja komanda Talsos - Talsu Lokomativ.
Visai noteikti Talsu fani ir uzskatāmi par vieniem no skaļākajiem LSHL! Fanu klubs ir labi izveidots un tajā ir ļoti daudz dalībnieku!
Ledus arēna ''Talsu arēna'' ir izveidota jauna arēna pirms 2 sezonām, speciāli priekš Lokomativ vienības. Arēnā ietilpst 9 000 skatītāju.
Talsu spēles parasti ir apmeklētas, ne vienmēr sanāk piepildīt halli, jo pilsētā ir apmēram tikai tik daudz iedzīvotāju, cik arēna varētu satilpt, taču spēles neapmeklē tikai Talsnieki, tuvākie kurzemnieki nāk vērot Loko spēles un halle gandrīz vai ir piepildīta LSHL spēlēs.
Talsinieki atbalsta savu klubu, pirms šīs - trešās sezonas Talsu Lokomativ bija izveidojusi 3 tipa logo, un formastērpus, pēc tam par tīkamāko varēja balsot Talsu iedzīvotāji, un tā arī noteica Loko jauno logo, un formastērpus.
Starpsezonās, pēc sezonas, pirmssezonas, Lokomativ rīkotie pasākumos arī iesaistās daudz cilvēku un piedalās šajos pasākumos.
Bet tikai kā skaļi arēnā, un aktīvi pasākumos Loko fanu klubs viens LSHL līgā neizceļas, vienā spēlē Spuņģēnu arēnā Lokomativ pārsita vietējos fanus, pēc spēles spēlētāji atzina, ka jutās ka spēlētu mājās.
Pati pilsēta nav pārāk liela, kā jau minēju pirmīt, pilsētā ir apmēram vienpadsmit tūkstoši iedzīvotāji, pilsēta pazīstama kā pakalnu pilsēta, tajā ir kopā 7 pakalni, kopā pilsētas platība ir ap 7,83 km².
Pievēršoties atpakaļ hokejam, Talsos trenējas mazie hokejisti, šosezon tikai U-10 grupa, un sagatavošanas grupa, kur apmāca mazos hokejistus bērnudārza vecumā, klubs pazīstams kā Talsu hokeja klubs (THK) - kurā agrāk arī spēlēju es, stāsta Alens.

No rīta pamostos. Pulkstenis ir 7 no rīta un zvana modinātājs. Man ir uzlikta īpaša melodija - gailis -, šo putnu nu es ienīstu. Izveļos no gultas, ausīs vēl joprojām dun pēc vakardienas spēles - tribīnes bija pilnas... Dodos uz vannasistabu sakopties un acīs vel joprojām pazib momenti - Kalebs Anderson pie manas zilās līnijas saņem ripu un dodas man pretī. Tīru zobus, bet atkal - redzu kā ripa lido man virsū un trāpa pa ķiveri - izspļauju ārā zobu pastu un izskaloju muti - dzirdu kā fani sauc manu vārdu - Emīl! Emīl! Emīl! - dodos uz istabu apģērbties - izjūtu tās sāpes, kas vakar bija galvā - paņemu mašīnas atslēgas un dodos uz Rīgas vecpilsētu pabrokastot. Beidzot šie momenti beidz zibēt. Braucu pa sev ierasto Brīvības ielu un aplūkoju pilsētu. Rīga šorīt ir klusa. Iebraucu VecRīgā un pie skaistās Rīgas Operas novietoju mašīnu. Tālāk iešu ar kājām. Man patīk šādas pastaigas, izvēdinu galvu un apkārtējais skaistums un klusums palīdz uzsākt dienu. Paeju garām Brīvības piemineklim un noskatos ar lepnumu uz to. Nogriežos pa kreisi un redzu Rīgas iecienītāko "McDonalds" ēstuvi. Paeju tai garām un ieeju kādā Rīgas restorānā. Man nav viena iecienītāka, vienkārši ieeju kādā. Pasūtu šķīvi ar pankūkām un ,skatoties ārā pa logu, tās notiesāju. Samaksāju un tālāk dodos uz Doma laukumu, izeju tam cauri un dodos pie Daugavas. Pie Daugavas ir skaisti, šī upe mani vienmēr nomierina. Galva mazlietiņ vel sāp, bet ūdens šalkoņa aizdzen sāpes prom un smaidam liek uzzagties. Izsniedzot dažus autogrāfus un nofotogrāfējoties ar smaidīgiem faniem, dodos atpakaļ pie sava Fordiņa un ar to dodos uz Arēnu Rīgu. Parasti mums treniņi notiek "Inbox" ledus hallē, bet šovakar ir spēle un tāpēc treniņš būs šeit. Novietoju mašīnu un dodos iekšā Arēnā, pirmais ko ieraugu ir plakāts ar nosaukumu "Rīgas Trieciens uzņem Valmieras Ērgļus". Pasmaidu un ieeju ģērbtuvē. Puiši pienāk, sasveicinās un pēc vakardienas uzvaras paslavē. Pienāk komandas ārsts un pajautā kā jūtos, saku, ka viss kārtībā un uzvelku ekipējumu. Visa diena ir pagājusi un pienācis vakars. Sēžam ģērbtuvē un visi klausās kā Ēriks Starodumovs ar ārzemnieku Oliver Pettyfer šauj ārā ātros jociņus. Daži ir smieklīgi un liek pasmaidīt, bet esmu pilnībā nokoncentrējies spēlei. Dzirdam kā sauc mūsu vārdus un pie katra vārda, tā īpašnieks pieceļas, paklanās un iesmejas. Mēs lielāmies kuram ir lielāki aplausi. Lieli ir Aigaram Unguram, bet šī saraksta galā noskan "Rīgas Trieciena vārtsargs - Emīls Skapis". Atskan liela aplausu vētra un visiem nav šaubu, kurš šodien ir uzvarējis šajā konkursā. Mūs pasauc un dodamies pie borta. Tiek izvilta un palaista liela dūmu mašīna, tā izpūš tik daudz dūmu, ka tik tikko var saredzēt kur ledus, kur jākāpj. Es skrienu un dzirdu ovācijas, cilvēki bļauj un aplaudē. Man pārskrien skudriņas pār muguru. Noskan Latvijas himna un es ieslidoju savos vārtos, piec reiz uzsitu pa vārtu stabiņiem (mana tradīcija) un esmu gatavs. Skatos kā visi laukuma vidū sastājas ap iemetienu, ieraugu tiesnesi ar mazo gumijas rituli. Melnā ritulis, kurš tiks dzenāts apkārt visu vakaru, kuru man būs jāķer, kurš iespējams kādu savainos, kādu sāpinās un kādu palutinās... Es paraugos uz lielajiem arēnas griestiem pēdējo reizi un ripa nokrīt...

Aizrāvos un 500 vārdi

Esmu piecēlies, eju uz toleti , izčurāt kārtējo heroinā devu un iztīrīt zobus. Esmu to izdarījis , eju uzvilkt savu ikdienas tērpu - Adidas treniņbikses ar trijām svītrām un Valmieras Ērgļu treniņjaku , tālāk dodos uz savu Lada 320 un braucu tradicionālajās brokastīs ar Vladu un Marselu uz Valmieras kafejnīcu "Rimants" paēst brokastis. Tur tās ir īpaši garšīgas , iesaku visiem. Esmu paēdis un izdzēris pāris aliņus , tālāk eju uz savu Ladu un dodos uz Vidzemes Olimpisko sporta centru uz kārtējo rīta treniņu. Sasveicinos ar komandas biedriem , apjautājos kā klājas Brownam , šis vakar esot bijis Aizputē , patusējies ar abiem Z-meniem un Broku , tālāk izsniedzu pāris faniem autogrāfus un eju ģērbties treniņam. Treniņš bija viegls , mazliet padzenājām ripu ar čaļiem , pasmējāmies, bet tagad braucu uz māju , lai pagulētu diendusu. Atpūta ir vajadzīga pirms svarīgās spēles pret Ledlaužiem. Vēliet Ērgļiem veiksmi , gaidām jūs Vidzemes olimpiskajā centrā , šodien plkst. 18:30. Par uzvaru!

Sveiki ! Šodien Aizputes Ledlaužu komandas spēlētājs Krists Zommers centīsies jūs iepazīstināt ar Aizputi, komandas dzīvi un citām lietām.
*Piebilde - Šis viss ir ņemts no K.Zommera dienasgrāmatas, kuru viņš raksta jau no pašas bērnības.

" Šorīt , 8. februārī , es piecēlos 6:30 no rīta ... Jau zināju , ka šodien plkst. 13:55 ir ieplānota spēle pret Spuņģēnu Kombainu. Viss notika kā jau katru rītu , piecēlos , paēdu , ģērbos un iegāju Twitter ... Ieraudzīju , ka man seko jau 10 000 cilvēku , es nesapratu kā tas varēja notikt ... Lai nu kā , es devos uz rīta treniņu , tā kā esmu sportists , man patīk pastaigas svaigā gaisā ... Nav jau daudz jāiet , tikai kādi nieka 800 m līdz Lejaskurzemes sporta hallei , kurā notiks šodienas spēle. Ieejot ģērbtuvē biju pārsteigts , jo visi jau bija ieradušies ... Pulkstenis bija tikai 7:30 , parasti es ierados pirmais , bet šorīt tā nebija. Es biju apmulsis. Kad beidzot biju uzmaucis kājās slidas , kuras es velku pēdējās , devos laukumā. Lai gan līdz spēlei laika bija daudz mēs bijām apņēmības pilni pārtraukt 6 spēļu zaudējumu sēriju ... Man kā parasti treniņos veocās labi , taču vienu brīdi treneris pieslidoja pie manis un teica , ka man būs jāspēlē 2 virknējumos , jo Daniel Cleary bija apslimis ... Tad es sapratu , ka liela nozīme šajā spēlē būs manam sniegumam , jo treneris man uzticējās ... Klāt bija arī ledus iesildīšanās pirms spēles ... Tajā kā parasti man neveicās un es vairākas reizes metu galīgi pāri vārtu rāmim ... Paslidojot ieraudzīju Kombaina zvaigznes - Dāvidu Koškinu , Ralfu Evertu Ozolu un Kurtu Ozoliņu ... Mani pārņēma nebijis drebulis tā it kā es debitētu ... Tribīnes bija pilnas un skaļi atbalstīja mūs , spēle bija ļoti laba , komandas sniegums izcils , pašam laikam maisam gals vaļā , jo šajā spēlē man 1+1 ... Tagad guļot siltā vannā un rakstot šo ierakstu dienasgrāmatā , varu tikai atcerēties skaļo atbalstu un savus 5. vārtus sezonā ... Bet protams tas šajā dienā nebija viss ... Ledlaužu komandai bija sarunāta maza ekskursija pa Aizputi. Šī ekskursija bija izdevusies , mēs apskatijām Tebras upi , daudzās baznīcas , kultūras namu , apmeklējām arī Misiņkalna kapus , kuros atdus Mārtiņš Freimanis .. Nolikām ziedus viņam , viņa dzimšanas dienai par godu , kas bija vakar 7. februārīiii ... Bet tagad , man laiks iet gulēt , ar labunakti ! "


Tādu savu pilsētu , , klubu un līdzjutējus redz Krists ...

Sveiki! Esmu no Valmieras „Ērgļiem.” Valmierā sāku spēlēt 3. Sezonas sākumā, kā pirmais vārtsargs. Visi treniņi mums notiek Vidzemes Olimpiskajā centrā ,kurš ir daudz funkcionāls sporta centrs. Mums ir ledus halle. Un universālā zāle, kur notiek florbols un citi sporta veidi.Ārā ziemā uzklāj slidošanas halli.Valmierā atrodas augstskola , vairākas ģimnāzijas, kurās tiek rīkoti pasākumi saistībā ar komandu. Uz komandas izbraukuma spēle no Valmieras pilsētas tiek sponsorēti vairāki autobusi ,tieši priekš mūsu labākajiem līdzjutējiem. Mēs kā vieni no labākajiem uzsaucam visiem viesiem gan ieejas biļetes,gan slidošanas halli.Ārā ir arī āra futbola laukums, kur arī mēs vasarā uzspēlējam. Blakus Vidzemes Olimpiskajam centram ir arī nakts mājas ,kur pārnakšņot mūsu pretiniekiem pēc smagajām spēlēm. Mūsu pilsētā atrodas ari Jāņa Daliņa sporta stadions, kur iegriežams uz treniņiem, ja ir aizņemta halle. Katru sestdienu un svētdienu mums ir atklātie treniņi,kuros mēs izlozējam piecus fanus, kuri kopā ar mums pavada treniņu.
Kopā mums ir fanu klubs, kurā pašbrīd ir 10000 biedri. Mūsu klubs ir tieši valmieras centrā. Šovakar musu GM izņēma 1M lai nopirktu jaunu busu. Katreiz kad mums spēle pilsētā brīvdiena un visi brauc uz mūsu spēlēm, lai fanotu kopā ar mums.
Pēdējā spēle bija pret Rīgas "Triecienu". Un spēli ieradās mūsu talismans Ērglis. Pirms spēles treneris ar ārstiem apjautājas kā klajas. Man iedod pēdējo masāžu. Nu ejam uz laukuma. Katru reizi uzejot mums uz laukuma mūsu fani blauj mūsu vārdus. Un sauc Mike!Mike!Mike! Starp tiem ir mana sieva ar 1 gadu veco dēlu.Tās ir tādas sajūtas. Tūlīt jāsākas spēlei. Vienīgais ko redzu ir ripa. Man tai jāseko, tam esmu radīts.
Ja mēs zaudējam fani kaujas, bet pēc laika viņi piedod.
Ja uzvaram tad tie ir prieki ko visi svinam. Tādi esam mēs un mūsu klubs valmiera.Paldies jums fani ka esat ar mums, bez jums mēs būtu nekas.

Paldies par uzmanību.!

Sveiki! Te Markuss Annens (Vartsargs no Aizputes ledlauziem.)
Katru ritu mani pamodina modinatajs, tad aizeju nolikt kluci,pamist un pabrokastot.
Brokastis man ir siers,kapostlapa,spauvusi maize Izeju ara no savas budinas (labi ta nav mana nosperu savam sunim! :d ) uzkapju uz kaiminpuikas 4ritena un braucu uz Aizputes Ledlauzu arenu.
Pa celam pakeru avizi un skatos Aizputes ledlauzi uzvar kartejo speli bet bez manis!!! ;( Pilsetas iemitnieku no manis pagabalu turas jo es smirdu ka vesala kaudze sudu! Viens mazs puika pienaca pie manis un vaicaja:" Onkul kapec tu ta smirdi un brauka ar manu riteni?" nu bija galigi dirsa. Bang! Crash! Smash! Bush! Un man bija zila acs,asinains deguns un izlausta roka! Tas puika man ir sivs sancensis vinam ir jau 7 gadi! .. Bet man tikai 44.
Pie stadiona jau ir daudz musu fanu tapec man vajadzeja gaidit kadas 4 stundas lai tiktu ieksa sava gerbtuve. Nu tada zina fani ir labi jo vini man nosponsoreja lamborgini un lielaku suna budu. :d Veco atdevu atpakal sunim! Fani ir dzives priecigi attapigi un pats labakais ir tas ka vini ir isti fani! Es vienam no viniem aiznesu zupu taja ieksa bija musa. Vins jauta
"Ko si musa dara saja zupa?"
"Izskatas ka vina peld uz muguras!" Teicu es.
"Tad nesiet to atpakal sevpavaram!"
"Pirmkart sevpavars esmu es un otrkart vins tapat to needis!"
Fans iedeva man pa muti un izsita man zobu. Teicu ka vini ir isti fani pat kad spele vel nav sakusies kautins tik un ta ir jaizveido.
Pilsetas skats ir vienkarsi whoa. Ja kads grib redzet skaistu zemi tad brauciet uz Aizputi. Protams es dzivoju uzrobezas jo Uvis ar Kristu mani gribeja izspert ara no Aizputes. Bet rotal laukumu tik un ta es redzu tik savigas krasas un spozas krasas loti elegants noformejums!
Atmosfera bez manis Aizpute ir ideala. Par vienu smirdonu mazak! Visi dzivoja laimigi lidz muza galam. Un vini atnema manu lamborgini un suna budu bet manam sunim atdeva pili un Ferarri!
P.S. Nav garumzimju lugums izlabot un centos ka parodiju cerams ka jums patika
! Uz redziti!

Oslo ir pilseeta Norveegijas dienvidaustrumos, osta pie Ziemeljuras Oslofjorda. Norveegijas galvaspilseeta un lielaakaa pilseeta. Oslo 2013. gadaa dzīvoja 623 966 iedziivotaaji. Lielaako pilseetas teritoriju jeb 2/3 no teritorijas veido mezzi un udenni.
Oslo ir Norveegijas ekonomiskais, tirdzniecibas, banku, ruupnieciibas un kugnieciibas centrs. Pilseeta ir noziimiigs jurnieciibas un juras tirdznieciibas centrs Eiropaa. Oslo atrodas daudzi lielie juurniecibas uzneemumi, no kuriem dazzi ir vieni no lielaakajiem kugnieciibas, kugu agentu un juuras apdrosinaasanas brokeru uzneemumiem pasaulee.
Iedziivotaaju skaits ar katru gadu pieaug arvien straujaak, padarot to par visaatraako iedzivotaaju skaitu pieaugumu Eiropaa. Tas galvenokaart ir saistiits ar augsto dzimstiibu un lielo imigrantu piepluudumu kaa arii vieteejo iedziivotaaju migraaciju. 2012. gada  janvaarii 23% no pilseetas iedziivotaajiem bija imigranti.
Jau daudzus gadus Oslo ir iekllauta pasaules daargaako pilseetu sarakstaa ar tadaam pilsetaam kaa Sidneja, Tokija, Ciirihe un citaam.  Oslo tika atdziita par pasaulee daargaako pilseetu. 2011. gadaa pilseeta ieneema otro vietu peec Tokijas,bet pilseta tika ierindota ceturtajaa vietaa kā pasaules daargaakaa pilseeta.
Areena oslo wild cats  saucaas Rautia .Ar diezgan plasu pieejamo ,piedavajumu sporta speelu klaastu  ,jo noslogota areena ir cauru gadu, bet oslo kaa galvenai ipasniecei vieta vienmeer ir laikaa un vietaa.Areena var uznemt lidz pat 24 890 tukstosi skatiitaaji .Pagasgad finala spelee tik uzstadids decibelu rekords  167,1 .Spelee  pret svarigo speeli pret WOLVES.
Speleetajiem oslo ir ideali  nav kur piesieties ,kluba vadiba atmaksaa brivaa laikaa loti daudz izklaides  ,5dienaas atlauts nemt pilnu kruuti lai relaxseejaas zeeni .Speleetaji izmitinaati pluss miinuss 10 minusu braucienaa no  areenas .
Oslo piedavaa elegantako viesnicu  ar 13 zvaigzneem ,kur pat seezamvieta pasam nav jatira peec toletes apmekleejuma.
Kur var ar veerienu ,skalli elsojot un stingru tveerienu ,saspringusi var nolaist podaa vakardienas agentu .Kas aggiteeja ,izsekoja,noveeroja un atklaaja,ka divreiz tam cauri neiet, prasot pascienu .

Ņemsim drusku no vēstures. Tātad, pirmā reize kad ierados Rīgā, pēc drafta. Es kā īsts laucinieks, pirms došanās uz dzīvi galvaspilsētā biju drusku uztraucies, jo laucinieks un pilsētnieks ir divas atšķirīgas lietas. Bet nu labi, es jauns puika devos uz Rīgu, lai sāktu savu karjeru hokejā. Tuvodamies Rīgai pāršalc tāds dīvains pārtraukums. Tu, cilvēks, kurš visu mūžu ir pavadījis mazā ciematā, kur apgrozās ļoti maz ļaudis, dodies uz lielo Rīgu, uz Rīgu, uz jaunu sākumu. Varētu pat teikt, ka tas bija patīkams satraukums, jo ļoti māca jautājumi. Kas būs, kā būs utt. Esmu ieradies savā jaunajā Rīgas dzīvoklī. Dodoties līdz dzīvoklim uz mani jau tika atstāts pirmais patīkamais rīdzinieku iespaids. Ceļā satiku dažus bērnu, kuri, man par brīnumu, mani atpazina, acīmredzami šie seko līdzi hokejam. Pajautādami, vai es esmu tas ''čalis'' kuru ''Trieciens'' izvēlējās šā gada draftā es ar smīnu atbildēju ''Jā, tas esmu es''. Bērni, protams, pajautāja autogrāfu, kuru ar lielāko prieku arī iedevu. Nu ko, devos uz dzīvokli, izkrāmēju mantas un nopūtos ''Jauns sākums''. Bija pienācis laiks doties uz pirmo treniņu, kā arī satikt jaunos komandas biedrus. Satraukuma pilns devos uz Inbox.lv ledus halli. Tur mani jau sagaida pats Emīls. Pasveicināja, pajautāja kā jutos un devāmies tālāk. Emīls man izrādija vietu, kur mums notiks patstāvīgi treniņi. Tad nu arī satiku komandas biedrus. Pirmais ar ko sanāca aprunāties bija Krišs Labsvārds. Iepazināmies, nedaudz parunājām. Pēc sarunas ar Krišu, es vairāk iedrošinājos un sajutu, ka šīs ir manas mājas. Ļoti labu iespaidu atstāja jautrais un atraktīvais Roberts Birkavs, kurš gan tagad vairs nepārstāv Rīgu. Nedaudz pajokojām un devāmies uz treniņu. Pēc treniņa mājas uzreiz nedevos, nedaudz pabraukāju pa Rīgu, iepazinu pilsētu. Tā bija ļoti skaista, un ļoti priecēja, ka savas hokejista gaitas sākšu tieši šeit. Dodoties uz 1.spēli, pats intriģējošākais bija, kā reaģēs fani un kādi viņi vispār ir. Uzslidojot uz Arēna Rīga ledus es biju šokā. Fani bija ļoti skaļi un ovācijās mani sveica. Un tad Emīls man pačukstēja... ''Esi sveicināts Rīgā!''

Kad es ierados Talsos no Amerikas, tās bija diezgan lielas pārmaiņas!
Pirmo reizi atrados Talsos, un tieši salīdzinājumā ar nodzīvoto pusgadu Amerikā, Talsi šķita mazi, un nelikās ka komanda būs augstā līmenī.
Kad mani pieveda pie arēnas, uzreiz radās cits uzskatas par Talsiem! Arēna lielāka kā Bostonā, halle likās jauna, un ieejot iekšā viss likās vēl labāk, viss šķita tik moderns, un es ļoti par to priecājos!
Pajautāju arēnas darbiniekam uz kurieni man jāiet - kur ir Talsu Lokomativ ģērbtuve, viņš bija tik laipns, ka pat aizveda mani uz turieni, es pēctam par to domāju, un ļoti priecājos, ja viņš to būtu pateicis ar vārdiem, tad es pēc laika būtu atgriezies pie viņa lai jautātu vēlreiz kur jāiet.
Ieejot ģērbtuvē uz pirmo skatienu viss man ļoti patika, liela, plaša, ar lieliem skapjiem, vidū liels galds kur tagad varu teikt ka parasti stāv dzērieni, ēdieni kurus parasti iesaka ēst pirms spēlēm. Katrā stūrī lielas tumbas, un uz grīdas Lokomativ logo.
Iekšā mani vispār sagaidīja jau daži puiši.
Tad es tikai gaidīju pirmo spēli! Uzejot uz laukuma varēju novērot kā katra sēdvieta ir aizpildīta, un varēju tiešām redzēt pilnu arēnu! Spēles laikā fani ir ļoti skaļi, un tas ļoti palīdz spēles laikā, pēc pirmās spēles kad vēl guvu vārtus, fani sagaidīja prasīja autogrāfus.
Tagad kad jau šeit esmu jau kādu laiku, pilsēta nešķiet maza, bet ''mājīga'' jau pārzinu ļoti labi pilsētu, kā arī arēnu...
Pilsētā arī ir otra ledus halle, intresanti ir tas, ka tā ir viena no senākajām Latvijā, un pirmā makslīgā ledus halle ārpus Rīgas. Mazais laukums, kur Lokomativ dažreiz iet trenēt spēka spēli un tehniku.

Neliels ieskats Rīgas Trieciena spēlētāja Olivera Pettyfera intervijā, kuru viņš sniedza vietējam Rīgas laikrakstam - Rīgas Balss.

Kā Tu jūties Rīgā, kas tev šeit patīk vislabāk?
Rīga ir lieliska pilsēta. Kā nekā tā ir Latvijas galvaspilsēta un savu statusu tā apliecina pilnībā. Šogad pat tā ir Eiropas galvaspilsēta, padzirdēju, ka komandas galvenais treneris to saka, jo steidza apmeklēt kādu no jaunajām Baleta izrādēm un Operas iestudējumiem. Vispār man ļoti patīk Rīga. Tai ir sava īpašā atmosfēra. Vienmēr var atrast ko darīt, ja, protams, nav jāatrodas izbraukumā vai arī jāapmeklē treniņi, kuros kārtīgi gatavojamies turpmākajiem mačiem un jau play-off izcīņai.

Kādas izklaides iespējas Jūs tieši izmantojat?
Patīk apmeklēt kino un paskatīties filmas sāvā dzimtajā valodā. Protams, treniņi un viss notiek angļu valodā kā arī jūsu valodā, bet tomēr. Ir nācies izbaudīt arī Rīgas naktsdzīvi par kuru tiešām neviens nevarētu sūdzēties. Klubs pēc kluba, bārs pēc bāra un visur tik laba atmosfēra.

Kā ar faniem? Kā patīk Rīgas arēna?
Fani ir vienkārši fenomenāli. Amerikā nekad nekas tāds nav. Fani tur šķiet kā aizmiguši salīdzinājumā ar Latvijas faniem, kuri atbalsta savu komandu līdz pēdējam un pat tad, kad viss šķiet jau bezcerīgi. Tiesa, fani arī ir ļoti prasīgi un ļoti daudz prasa no mums. Lielāko daļu no viņu vēlmēm mēs cenšamies īstenot un jau esam to izdarījuši ar to, ka esam kvalificējušies play-off spēlēm. Bet tas ir skaidrs, ka fani grib tikai to vienu - Kausu!
Arēna arī ir lieliska. Labas kvalitātes ledus, ripa praktiski vispār nelēkā un ir iespējams aizvadīt treniņus uz augstas kvalitātes ledus, kas tiešām ir liels plus komandai. Es vispār jau Rīgu sāku uzskatīt par savām mājām. Pie pilsētas var tiešām ātri pierast un man pat šķiet, ka es šeit varētu uzturēties vēl ilgak.

Šis bija ieskats daļā no intervijas ar Rīgas Trieciena uzbrucēju Oliveru Pettyferu.

Atjaunots !

Hah, ideālākais treniņuzdevums, ja jārunā par Rīgu!
Sāksim no sākta gala – esmu laucinieks un man pilsētas vide nepārāk nepatīk, tāpēc dzīvoju ārpus Rīgas. Katru rītu nākas darbināt savu Ford Mustangu GT500, taču tā kā tiekamies treniņos nedaudz vēlāk kā pārējie Rīgas „Darba Rūķi”, varu normāli pavizināties nevis sēdēt korķī! Ša tad jātiekas Arēnā Rīga, ša tad Piņķos, citreiz darba pienākumu vadīties dodos pasākumos un ziedojumu akcijās. Kad biju Ziemeļamerikā neko tādu neatminos…

Taču viens no iemesliem kāpēc nododos meklēt laime otrpus dīķim (atkal), ir vienreizējie fani! Citi saka, ka tas esot uzkrītoši, ka ejot pa ielu tev uzmācas cilvēki prasot autogrāfu, es par šo nesūdzos, jo tas notiek diezgan reti Jā, atpazīst, citreiz sačukstas aiz muguras, citreiz pat uzdrošinās pajautāt Par autogrāfiem runājot man liekas vairāk nomocīti ir Petty, Valdmanis (it īpaši pēc skaļā 5 sezonu līguma!), Ārčijs, par skapi vispār nerunāsim, taču viņš savus atbalstītājos ļoti mīl! Arēnā tā ir fantastiska sajūta, kad dzirdi viņus atbalstam Man kā aizsargam reti kad izdodas dzirdēt aplausus, gaviles par vārtu guvumu, kā tas parasti notiek otrpus „dīķim”. Rīgā es dzirdu fanus kliedzam visu laiku! Ļoti īpaša sajūta ir, ja dzirdi aplausus pēc kāda manis izdarīta spēka paņēmiena, vēl pacilātāka sajūta, ja pēc bloķēta metiena gavilē, tad par sāpēm pilnībā aizmirstu! Mani fani arī ir mani kritiķi, dažreiz nevar saprast vai skatītāji svilpj uz mani vai tiesnesi, bet jācenšas visu izdarīt 100% pareizi nevis 50/50, neesmu vēl tik augsta līmeņa speciālists, lai to spētu izdarīt, taču tad man ir 2 minūtes pārdomām Nu ja atsēžu 5 minūtes, tad fani parasti man nepārmet

Brīvajā laikā īpaši bieži necenšos uzturēties Rīgā, dodos mājas, tur daudz darāmā un ģimene gaida arī biežāk mājās. Ša tad jau var izklaidēties Rīgā, zinu, ka Arčijs regulāri apmeklē Rīgas naktsklubus, Emīls arī (brīnos kā viņš dažreiz spēj nākamajā dienā kastē nostāvēt! Pagaidām nav bijis līdzīgs atgadījums kā tam čehu vārtsargam, laikam Emīls ražots no kāda izturīgāka materiāla).
Rīgu nemainītu pret nevienu citu pilsētu, kurā spēlēt! Tas ir mans gods, prieks, darbs!

Šeit es jums pastāstīšu par Oslo. Oslo ir Norvēģijas galvaspilsēta, kura atrodas Norvēģijas dienvidaustrumos. Šī ir viena no dārgākajām valstīm, tas attaisno ar to ka šajā pilsētā ir daudz hokeja arēnu, bet Norvēģiem ar hokeju nepadodas ne drusku. Bet toties šajā pilsētā ir daudz un garas biatlona trases. Oslo dzīvo šādi sportisti kā: Ole Einārs Bjerndālens un  un daiļslidotāja Sonja Henī. Bjerndālenam pieder 7 olimpiskie zelti biatlona un Sonjai 3 olimpiskie zelti. Tagad tuvāk par hokeju. Tā kā Norvēģija nav nekāda hokeja labākā valsts tad te ir daudz un labi hokejisti: Patriks Tūrasens, Tomass Vaneks. Oslo ir pieteikusi komandu iekš KHL un tās nosaukums ir: ‘’Valerenga.’’ Un 2018. Gadā Norvēģija viedos pasaules čempionātu un viena no tās arēnām būs Oslo. Norvēģijā viss labākā un interesantākā atmosfēra ir pie biatlona trases.  Oslo vispār ir viena no hokeja tehniskākajām komandām. Bet ir viens liels, bet no Oslo NHLā spēlē tikai  spēlētāji,: Patriks Tūrasens.. Šis bija mans mazais stāsts par Oslo un dažas lietas par Norvēģiju.

Profesionāļa karjeru iesāku čempienvienība Tamperes Wolves!Jau savā pirmajā sezonā Intars Barsovs bija kļuvis par komandas pamatvārtsargu. "Wolf" sastāvā .Un pirmā un otrā sezona ieguvām triju zvaigžņu kausu kas preti vinīgi konkurenti bija Oslo wild cat un Rīgas trieciens!
vārtsargs aizvadīja 2 sezonas.Par kluba vēsturi un pastāvešanas vēsturi.esmu ļoti apmierinats .Izcila komanda  pirmaja un otrajā bija nepārspejami!Bet sezona trešja lika mus  kārtīgi pasvīst.netiekam līdzi top4 ..Un abas bīja veiksmīgas tikām,div reiz pēckārta LSHL čempiena titula!
Taču, tuvojoties s3 izslēgšanas kārtai, Barsovs.pat nav palīdzējis klubam tik playof kārtā!Dzirdamas baumas ka wolf rindā Barsovs ,neparksta līgumu ar klubu!
Prieks ka fanii nav pametusi klubu uzticamo vieīgu Tapara komandu kas turpina līdz beigām nospēlēt sezonu cienīgi.Aizvadīt visas splēs cienīgas,bet ja nu nesanāk visi ka gribās !
Komonda nekas liels nav manījies,visi tie paši splētāji spēlē daži jauni daži prom!Bte komandas gars ir palicis ka vienmēr.Pateicoties vairogam kas spēj  visu komanduu savliktu kopā.Gan pēc zaudējuma sērījam lielām,gan uzvarām sērījam kas sezona trešeja nebij cik garas! Bet vairogs prot atrst īstus vārdus kas spēj savaldīt trakos wolf  spēltājus!
Bijia prieks ar jums ,spēlt  visas trīs sezonas.Bet līmeni aug  klubi aug ,prasības arī aug!
ar cienu biijušais Tamper Wolf Vātasrgs Intars Barsovs!!!

Atjaunots!

Sveiki ! Es mazliet pastāstīšu par "mazo" pilsētu Aizputi..

Es no Rīgas atbraucot likās kas tā tāda par lauku sētu.
Aizgājis skolu apciemot ieraudzīju blakus kādu bleķu kasti. Iegāju iekšā un ieraudzīju savu brāli. Viņš man pastāstija kas un kā ap šo zāli. Tā nosaukta par Lejaskurzemes sporta zāle. Es arī sāku trenēties un apmeklēju skolas trenežiera zāli.
Iepazinos ar dažiem labiem cilvēkiem. Ieraudzīju arī savu klasesbiedru Marselu un biju priecīgs, jo tik sen nebija redzēts. Pēc treniņa apstaigāju visu Aizputi. Pagāju garām "šekuma" graustam. Pirms maniem 20 gadiem bija slavens bārs un kafejnīca. Protams tajā laikā es braucu ar zirgu nevis ar automašīnu.
Aizgāju līdz PMK kur bija liels stadions kur kādreiz bija tikai kaut kāda pļava un maza mājiņa.
Piegāju pie slavenās vecās sporta zāles kura tika nodedzināta manos 13 gadu vecumā. Pirms tam es tur gāju vingrot ar citiem bendārzniekiem.
Man bija liels sašutums par Ordeņa pili. Kādreiz pirms kādiem 20 gadiem bija varena māja kur citi dzīvoja un arī lika cietumos, jo tad jau karoja vēl. Tā bija mana ekskursija par Aizputi. Es ilgi nebiju Aizputē bijis un nezināju kas ir izmainījies .