Par godu Lūsim Sandijam Siliņam

by Skipper Sestdiena Novembris 02, 2013 12:29 am

Tātad, Emīls. Pamodies no rīta apmēram, precīzi nepateikšu, bet 11:37 un 13 sekundēs, gulējis vien 7 stundas, jo neredzēt kā Girgensons spēlē ir grēks pēc Emīla domām. Piegājis pie sava mīļotā datoriņa, iegājis savā mīļajā skypiņā un parunājis ar saviem īpašajiem skype draudziņiem, devās uz skolu, lai uzrakstītu kontroldarbu fizikā par izoparametriskiem procesiem, kas ir dievs vien zin kas. Tad atnācis mājās, atkal devās parunāties ar saviem īpašajiem draudziņiem no otras Latvijas puses, šoreiz viņš satika savu veco cīņu biedru un labo draugu Sandiju un nolēma mazlietiņ paduēlēties kā vecajos labajos laikos.

PS. Visa šī raksta iegūtā nauda tiek ziedota Sandija Siliņa fondam. Smile

Sandijs Siliņš

Viennozīmīgi neatņemama LSHL sastāvdaļa. Senajos laikos, kad viņš vel spēlēja Monreālas "Trieciens" klubā viņš bija komandas sirds un dvēsele un mums visiem bija ļoti žēl, kad viņš ar vel vienu lielisku cilvēku Alenu Pauru devās prom no Monreālas, lai izveidotu savus jaunpienācēj klubs līgā no Bauskas un Talsiem. Komanda toreiz zaudēja lieliskus cilvēkus, bet nu neko darīt, jādzīvo tālāk un Es personīgi par viņiem biju ļoti lepns!

Par godu Lūsim Sandijam Siliņam Zdeno+Chara+Honda+NHL+Superskills+6KQfcMD1UGKl

Bet tagad nedaudz par Sandija īpašajiem rituāliem pirms spēlēm. Nav noslēpums, ka liela daļa sportistu ir māņticīgi un mūsu Sandijs Siliņš nebija izņēmums, viņš šajā sakarā bija kā īpašs. Viņš pa savu īso karjeru bija paspējis izveidot loti daudz un dīvainus rituālus, daudzi vel aizvien saka, ka tie bija īstie iemesli, kāpēc "Trieciens" tika pie vispār kādas uzvaras.

Par godu Lūsim Sandijam Siliņam Nepienemami-rituali-6

Īpašs rituāls bija uz spēli vilkt vienas zeķes, it kā nekas īpašs, bet šīs zeķes viņš nemazgāja, tuvākie skatītāji pie rezervistu soliņiem parasti devās sēdēt kur citur un jau pavisam drīz aiz mūsu soliņa neviens vairs nesēdēja. It kā skumji ap sirdi, ka skatītāji bēg, bet Sandijs to kompensēja ar spēli uz laukuma un ja šīs zeķes deva viņam pārliecību, kas bija nepieciešama, tad mums pret to nekas nebija iebilstdams.

Par godu Lūsim Sandijam Siliņam Images?q=tbn:ANd9GcS9g-VDeJETurPsmPzlVx3CkOTK1Uy_meJhcoRQc6W1bpLY3e2m3Q

Vel viens dīvains rituāls bija izbraukuma spēlēs, kas ļoti daudziem bieži nepatika un tas bija iemesls skandāliem ģērbtuvēs. Sandijs ģērbtuvēs ierādās vienmēr pirmais un ticēdams, ka tas ir uz labu laimi, paņēma visu tualetes papīru, kas bija tualetē un iemeta poda (bieži bija jāsauc arēnas vadošais personāls, jo tualete pludoja un ūdens jau gāja pa visu ģērbtuvi). Tā kā daudzi spēlētāji parasti bija brokastojoši kādā McDonald vai Hesburger, vai sazin kur vel, bija sagādājuši sev problēmas un viņiem bija jādodas uz tualeti, lai atvieglotos, tātad pakakātu, bet pēc pamatīgas kakāšanas pamanījuši, ka nav tualetes papīra sāka bļaut pilnā balsī (Vienreiz ģērbtuvē ienāca pretinieku komandas treneris jautādams, kas te tā bļauj... vēlāk smiedamies devās prom) un tā nu sākās dibena slaucīšana ar Laura Prikuļa dvieli, Lauris paldies dievam ko tādu nepamanīja un mēs nedabūjām atrauties. Pēc šī rituāla visbiežākais cietējs bija pats Sandijs Silinš, jo bieži vien pats aizmirsa, ka vairs nav tualetes papīra...

Par godu Lūsim Sandijam Siliņam A-whole-roll-of-toilet-paper-in-the-toilet-12-07-07-resized

Bet tomēr pats interesantākais Sandija rituāls bija skraidīšana pa ģērbtuvi plikam pirms spēles. Viņš sagaidīja, kad visi spēlētāji ieradās, salika 11 ripas ģērbtuvē, tā lai no ripām veidotos aplis un pliks skraidīja tām apkārt bļaudams "TRIECIENS!". Sākumā tas visiem likās dīvaini, bet pēc pāris reizēm visi pierada un diezgan bieži ar viņu kopā skrēja komandas rezultatīvākais spēlētājs Ēriks Starodumovs un komandas kapteinis Archibald Aberchrombie, pēc svarīgām uzvarām skrēja arī visa komanda. Pats esmu skrējis 2 reizes.