Kad likās, ka viss jau zaudēts...

by **kikish18** Sestdiena Oktobris 26, 2013 4:02 pm

Sveicināti dārgie LSHL lietotāji! Jau iepriekšējā rakstā uzzinājāt viena NPC dzīvesstāstu. Mārtiņš Stopnieks piedzīvojis dažādus dzīves pavērsienus, kaut gan citu izpratnē bija „Non Player Character”. NPC var izdzīvot savu dzīvi, un stāsti turpinās. Nākamais uz autobiogrāfisko darbu svītras ir īpašs NPC, varētu teikt tā – savdabīgo LSHL rekordu īpašnieks.

Pirmais NPC, kas ir vārtsargs.

S1 čempions, (kaut arī nebija nevienas spēļu prakses).

Pirmais spēlētājs ar izpirktu līgumu.

Sliktākās vārtsargu debijas autors.

Tas ir skotu izcelsmes angļu vārtsargs John „Soap” MacTavish!

Džons savu bērnību pavadīja attālajā skotu ciematā, Braveheartsheere. Ciemats bija pazīstams tikai ar vienīgo produktīvi darbojošos uzņēmumu „BHS Soap factory”, kas bija ienākumu avots visiem vietējiem iedzīvotājiem. Kas bija attiecināms uz Džonu MakTavišu, viņa māte bija viena no ziepju fabrikas darbiniecēm, bet tēvs dienēja armijā, savukārt pats nodevās futbolam, kas bija ciemata populārākais sporta veids. Kad Džonam bija 8 gadi, pienāca ļoti smaga, sirdiplosoša ziņa no Irākas, kur tēvs dienēja ...

Simon MacTavish tika saņemts gūstā. 2 gadus Al Queda turēja viņu gūstā, tika spīdzināts, mocīts, viņu mēģināja iemainīt pret citiem gūstekņiem, draudēja ar nogalināšanu dzīvajā televīzijā. Šie notikumi smagi ietekmēja jaunā Džona psihi, negulēt naktis, uztraukums, domas par tēva mocībām, apziņa, ka pats nespēj neko ietekmēt, taču viņš ticēja, viņš ticēja, ka tēvs atgriezīsies. 10 gadu vecumā Džons atkal satika savu tēvu, pēc veiksmīgas glābšanas operācijas tika izglābts. Daudzi no ciemata bija zaudējuši cerības, samierinājušies, bet, kad Saimons atgriezās mājās, visi saprata, ka viņu izglāba mazā Džona ticība tēvam. Tieši šīs ticības dēļ, ka viss vēl var iet uz labo pusi, pēc tam, kad ir pārdzīvota īsta elle, Džonā MakTavišā parādījās cita mentalitāte, domāšana. Garīgās noturības dēļ viņš sāka trenēties futbolā kā vārtsargs. Ilgi treniņi, labi rezultāti pavadīja viņu šajā vecumā. Īpatnēji viņš trenējās pie mammas, ziepju fabrikā. Tur bija aparāts, kas burtiski šāva ziepju brāķētos, bojātos ziepju gabalus. Viņš nostājās starp konteineru un aparātu un centās uztrenēt savus refleksus. Ļoti bieži sakrājās daudz gabali pie viņa kājām un tad, kad beigās nācās sakopt telpu, neskaitāmas reizes paslīdēja, tādējādi radās špagatu veidojoši refleksi, ideāli nostiepti kāju muskuļi.

Idille beidzās. Fabrika tika slēgta. Cieto ziepju ražošanas noiets un pieprasījums samazinājās, visi pāriet uz šķidrajām ziepēm. Ciematā vairs nebija citu vietu, kur sameklēt citu darbu. Daudzi ciemata iedzīvotāji pameta to, tajā skaitā MakTavišu ģimene. Laimi ģimene izvēlējās meklēt lielajā Londonas pilsētā. Māte sameklēja darbu kā programmētāja, bet tēvs kļuva par datorspēļu speciālistu kara spēlēs kā konsultants. Skolā, kurā mācījās talantīgais vārtsargs, nebija augsta līmeņa futbola komandas, bet hokejā bija. MakTaviš mēģināja pārbaudīt savus spēkus hokejā, varbūt tas bija viņa aicinājums. Kad treneri prasīja, vai ir bijusi kāda prakse hokejā kā vārtsargam. Džons atbildēja, ka nav, ja nu vienīgi neskaita nodarbības ar ziepju šaujamo aparātu. Ilgi nebija jāgaida iesauka – „Soap” (no angļu valodas „ziepe”). Treneri novērtēja vārtsarga fiziskās spējas, viņiem bija cerība, ka viņš varētu nokļūt Apvienotās Karalistes Elites hokeja līgā. Tā arī notika. Nokļūstot Apvienotās Karalistes augstākajā hokeja līgā, viņš bija izteikts līgas spēcīgākais vārtsargs. Nospēlējot 45 no 50 sezonas spēlēm, vidēji ielaida tikai 0.3895 ripas, atvairot vidēji 98.71% visu metienu.

Tas bija neizbēgami, ka viņu ieraudzīs pat Ziemeļamerikas hokeja apskatnieki. Sezonas beigās viņu uzrunāja vairāki Nacionālās Hokeja Līgas klubu skauti, puisim jau bija 18 un katrs klubs cīnījās par nākamās sezonas 1. drafta izvēli. Dažas komandas bija gatavas aizmainīt savus pirmos numurus vārtsargus. Sharks vēlējās iemainīt Niemi, Pitsburga Fluery, Capitals toreiz Varlomovu, Wild Teodori. Tomēr New York Rangers saglabāja 1. drafta izvēli, jo viņu interesēs bija iegūt arī vēl vienu stabilu vārtsargu. Kas zin varbūt pat atbrīvoties no Lundkvista?! Daudzi zināja jau to, kurš būs pirmais numurs, arī MaTavišs to zināja. Viņa vērtību pēc skata jau palielināja garais augums, kur nu vēl neticamā statistika un spēles stils, un vēl neticamāk izdarītie seivi. Apskatnieki viņu dēvēja par jauno Dominik Hasek! Vārtiem jābūt drošībā!

Jau 18 gados Džons debitēja Nacionālajā Hokeja Līgā. Pirmā spēle, debija bija vislabākā, kāda varēja būt. Sausā spēle, 48 atvairīti metieni, uzvara pēcspēles metienos, neviena ielaista ripa pēcspēles metienos. Labāk nevarēja būt!!! Pēc tam līgums tika pagarināts uz 20 sezonām, ar kopējo līguma vērtību 160 miljoni ASV dolāri. Noteikti šis varēja ietekmēt Džona psihi, viss it kā izdarīts, līgums rokā, var atslābt! Džons diemžēl ....... Turpināja spridzināt! Sausās spēles, ripoja viena pēc otras, nevienu reizi ripu nenācās „ķeksēt” no saviem vārtiem. Uzbrucēji jau sāka mentāli sabrukt ieraugot divmetrīgo Džonu ieņemam savu „Butterfly” pozu.

Reiz pienāca spēle pret Otavas Senators. Uzbrukums „Reindžeriem” bija „bezzobains” un spēli nācās noslēgt ar pēcspēles metienu palīdzību. „Soaps”, kā viņu turpināja saukt komandas biedri, spēlēja godam un tikpat stabili. Septītā iespēja Otoviešiem pārspēt MakTavišu, uz laukuma uznāca latvietis Kaspars Daugaviņš....

Negaidīti, bet tomēr Kaspars pārspēja Džonu ... Visi bija pārsteigti! Džons arī nesaprata, kas noticis. Spēle tika zaudēta pēcspēles metienos. Viņš to ļoti sev pārmeta. Pēc spēles reportieri viņam prašņāja jautājumu pēc jautājuma. Viņš atteicās komentēt, taču apdomājās un saprata, ka tam jātiek pāri :

„I was ready for everything, Daugavins is only Latvian forward in this leage, like I’m only one goalkeeper from United Kingdom. I knew it will be something special. Last meter I read his idea, just fake movent and getting puck in to the my right side. I was already putting my leg to cover net but...... I just don’t know what happend ...”
(Es biju gatavs visam, Daugaviņš ir vienīgais latviešu uzbrucējs šajā līgā, gluži kā es esmu vienīgais vārtsargs no Apvienotās Karalistes)

[reportieris] „It was your first fail ...” (Tā bija jūsu pirmā kļūda....)

„Shut the f*ck up! It wasn’t fu*kin fail!! I did my all f*cking best you son of b*tch!!”

(Aizver pāks*i! Tā nebija nol*dēta kļūda!! Es darīju visu e*lē ratā to labāko, tu k*cesdēls!!)

Tālāk turpinājās liela jezga.....

Džonu apcietināja par uzbrukumu reportierim, saņēma 20 spēļu disciplināro sodu, nosūtījumu uz psihiatrisko klīniku, dusmu savaldīšanas nodarbībās. Nodarbībās vairākkārt atkārtoja, ka viss viņam ir kārtībā, ka neko nevajag, bet ārsti izrakstīja viņam medikamentus, nomierinošus līdzekļus. Pēc disciplinārā soda Soaps atsāka spēlēt, rādīja labu sniegumu, bet komanda zaudēja, pirmās ripas pamatlaikā tika ielaistas. Tāpat nākamajās spēlēs. Viņš salūza un nespēja vairāk paspēlēt. Kluba vadība beigās nolēma atbrīvoties no MakTaviša, jo nāca izdevība iegūt Rick Nash no Columbus Blue Jackets. Depresija, alkohols, narkotikas, viegla uzdzīve, stundām ilga ballēšanās bojāja viņa ķermeni aizvien vairāk. Gandrīz nomirstot, no pārdozēšanas, reiz izcilais vārtsargs saprata, ka dzīve ir jāmaina, ir jāgūst krāsas dzīvē.

Paša spēkiem izdevās atmest draņķu lietošanu, lēnām atsāka treniņus, atlētiskais ķermenis atgriezās, taču bija ievērojami vājāks nekā nieka gadu atpakaļ. Pieteicies Dāņu hokeja līgā, viņš atsāka spēļu praksi. Tiesa līmenis bija zems, viņa rādītāji nebija pat izcilākie no tās līgas vārtsargiem. Nākamajā sezonā mēģināja spēkus citur, nedaudz augstākā līmenī, Norvēģu hokeja līgā. Progresa sajūta atsākās, lēnām Soaps kļuva par līgas labāko līderi un pirms atgriešanās labāko hokejistu līgā, tas ir NHL. Viņš centās atrast pietiekami ideālu starpposmu. Uzzinot par jaunizveidotu klubu Somijā, ar nosaukumu „Tamperes Wolves”, no jauna atdzimušais Džons MakTaviš, izrādīja vēlmi nokļūt LSHL līgā, Tampere tiesa draftē’ja viņu ar 4. , pēdējo numuru.

Pārliecinošā Intara Barsowa snieguma dēļ, ne sezonas, ne, protams, Play Off laikā, netika pie spēļu prakses. Kaut arī Wolves noslēdza līgumu arī uz nākamo sezonu, tomēr starpsezonas laikā kļuva par pirmo izpirkto Latvijas Simulētās Hokeja Līgas spēlētāju, kam jāizmaksā kompensācija. Baidīdamies, ka uznāks nākamais depresijas vilnis tik jaunā vecumā, bija doma pamest LSHL un doties uz zemāka līmeņa hokeja līgu, taču viņš nepadevās un pagaidīja. Tomēr no brīvo aģentu saraksta viņu izvēlējās Aizputes Ledlauži, kam laba līmeņa vārtsarga jautājums bija problēma. Atceroties, bērnības smago pārdzīvojumu, viņš to salīdzināja kā izkļūšanu no elles. Tāpēc pasūtīja masku, kura būtu vienās liesmās, simbolizējot viņa izkļūšanu no jebkura bezdibeņa. Viņam priekšā bija pieredzējušais Mikko, visādā ziņā viņš pazina LSHL hokeju labāk un, sākoties sezonai, dabūja lielāku spēļu praksi. Pienāca arī Soapa debija ....

Šim pārdzīvojumam jau tika pāri, to pierādīja nākamie mači, virs 95% atvairītu metienu „garša” bija fantastiska, atgriešanās vecajās sliedēs
Diemžēl Džonam jāgatavojas nākamajai sezonai, bet viņš jau to dara. Nav ko remdēties atmiņās visu laiku, ir jādzīvo uz priekšu, šim brīdim.

Never vaļā tie, kas nav spēlējuši Modern Warfare3

Spoiler Alert!!!:

by **Kristz** Sestdiena Oktobris 26, 2013 4:25 pm

Brīnišķīgi Smile

Aizkustināja kā vienmēr......

Kad likās, ka viss jau zaudēts...

Kad likās, ka viss jau zaudēts...

Re: Kad likās, ka viss jau zaudēts...