Top Prospect
Lapa 1 no 1 • Share
Top Prospect
by kikish18 Ceturtdiena Oktobris 24, 2013 3:12 pm
Turpinās mana rakstu sērija par spēlētāju autobiogrāfijām. Nākamais, par kuru jums būs tapts uzzināt vairāk ir man ļoti tuvs cilvēks. Tuvākais šajā līgā. Tas ir mans mīļais, mazais brālītis Jānītis :DDroši varu teikt, ka manas ietekmes rezultātā viņam arī patīk hokejs un ka manas ietekmes dēļ arī ir pieteicies šajā līgā. Tāpēc apskatīsies, kā Jānis Krūmiņš ir kļuvis par vienu no labākajiem līgas spēlētājiem un kā ir vispār nonācis šeit!
Kā jau zināms, Jānis Krūmiņš ir Kriša Dāvida Labsvārda jaunākais brālis. Daudzi nesaprot, kāpēc uzvārdi ir atšķirīgi. Lieta tāda, ka Krišam ir cits tēvs, kurš viņu pameta 3 gadu vecumā, 4 gadus vēlāk viņa mamma pārvācās pie nu jau jaunā Kriša tēva un neilgi pēc tam pasaulē nāca jaunais Jānītis.
Kaut arī ģimenē bija jūtama lielāka uzmanības pievēršana jaunākajam, Krišs to neņēma ļaunā un zināja, ka viņam jāattiecas arī labi un saprotoši. Viņš centās iesaistīt Jāni savās aktivitātēs un padarīt par aktīvu un darbu mīlošu cilvēku….
Jānis tomēr auga savādāk nekā Krišs. Ja Krišam nācās vairāk laika palīdzot vecākiem darbos saimniecībā, tad Jančuks (kā draugi viņu dēvē) vairāk laika pavadīja izklaidēm. Dažas no tām bija pozitīvi ietekmējošas, citas nepārāk. Pozitīvās bija aktivitātes ārā, spēles ar bumbu, vārdu sakot labās sportiskās aktivitātes, kuru rezultātā Jānis ieguva ļoti atlētisku un sportisku ķermeni. 7 gadu vecumā, Kriša un tēva mudināts viņš pieņēma izaicinājumu Ziemassvētkos piepumpēties 100 reizes un par to saņemt atlīdzību …. 100 latu mērā!!!! Vecākais brālis, protams, redzēja brāļa potenciālu, tāpēc „vaktēja” mazo brāli, vai viņš veic regulāri pumpēšanās treniņus un pumpējoties nekrāpjas. Laika bija maz, un Jančuks tik pirms tam varēja atspiesties kādas 20 reizes ar smagu piepūli…
Ziemassvētkos Jānis bija gatavs. Visa ģimene bija sanākusi un skaitīja Jānīša atspiedienu reizes… Diemžēl pie 86 reizes Jānis galu galā padevās, pietrūka nieka 14 reizes. Taču pat pēc „neveiksmes” visi bija pārsteigti un izbrīnīti par viņa rezultātiem, mazajā bija liels potenciāls. Vēlāk arī piedalījās skolas sacensībās, bija viens no vadošajiem posmiem komandā. Smags pārdzīvojums bija zaudējums tautasbumbas turnīrā, kad mazākā lauku skolas komanda nonāca pusfinālā pret vietējiem pilsētās skolēniem. Viņiem bija visas izredzes uzvarēt, taču pēc visai muļķīga pārpratuma komanda „salūza”. Bija iespēja izslēgt pēdējo pretinieku skolēnu, taču zālē atskanēja svilpiens un Jānīša komandas biedrs atdeva bumbu tiesnesim ….. Tiesnesis nesvilpa, tas bija kāds no zāles skatītājiem…. Pēc tam komanda zaudēja iniciatīvu un beigās kapitulēja.
Neilgi pēc tam notika smags pagrieziens Jāņa dzīvē. Jānis salauza savu roku. Visai muļķīgā veidā Jānis nepareizi izleca no šūpolēm un traumēja kreiso roku. Sākumā neviens nevarēja pateikt, vai ir lauzts, vai nekas nopietns. Tikai braucot mājās ar autobusu, apkārtējie pievēroja, ka viņš sāk strauji nobālēt. Vēlāk apstiprinājās tas, ka kāds no mazajiem rokas kauliem ir lauzts. Pēc šā visa Jānītis mazāk attīstīja sevi, un vairāk laika pavadīja pie datora, pat pēc tam, kad kauls bija sadzijis. Ar vien mazāk sāka interesēt aktivitātes mājās, un aizvien vairāk datorspēles. Neskaitāmas stundas pie Minecraft, Call Of Duty: Modern Warfare 2 un 3 .. Pamazām nevarēja atpazīt vairs agrāk saules iedegušo Jānīti…
Pusotru gadu vēlāk Jānīti piemeklēja vēl viena traģēdija … Atkal lauzta tā pati roka. Pat nebija nekas īpaš, tikai vienkārši dauzoties. Pēc šī atgadījuma ārsti konstatēja, ka Jāņa Krūmiņa asinīs ir neticami maz D3 vitamīna, kam pēc vasaras jābūt ļoti augstam! Jānis saprata, ka viņam jāmaina savs dzīvesveids. Kamēr vecākais brālis aizvien intensīvāk nodarbojas ar hokeja individuālajiem treniņiem, Jānis dziedēja atkal savu roku. Vēlāk, kad viņš varēja pievienoties treniņiem, Krišs deva ko vien varēja brālim, mācīja visu ko vien zina un prot par hokeju. Pēc kāda laika bija novērojams izcils progress…
Ļoti izcēlās viņš ar savu entuazismu un cīņas sparu! Diemžēl pienāca brīdis, kad Krišam nācās doties uz junioru hokeja klubiem, lai vēl vairāk attīstītu savas prasmes. Tikmēr Jāni pieņēma vietējā Tukuma 12 gadīgo spēlētāju komanda. Jānim bija grūti iespēlēties, slidošanas tehnika nebija tā labākā un tāpat kā plaukstas metiens. Bija jūtams, ka komandā viņš sēdēs uz rezervistiem. Jānis atkal sāka sēdēt pie datora, neapmeklēja pēdējos hokeja treniņus. Uzzinot to, no Dinamo/Juniors atsteidzās Krišs, kārtīgi nopeļot brālim to, ka atkal izsēs savu sasniegto un atgādinot, ka viņam viņa vecumā nebija tādas iespējas ….. „Nepalaid to vējā!!”
Jānis atsāka treniņus un spēlēs centās izmantot savas stiprās puses. Garu augumu, lielo ātrumu pēc ieskriešanās, spēcīgo škīlienu (ļoti precīzs tas ir šaujot no laukuma centra, pretī vārtiem (Kā saka – savs spots!), īpatnēja apspēlēšanas tehnika ). Kaut arī spēlēt sāka savā neērtajā kreisajā malā, kur vairāk par piespēļu došanu nevarēja izdarīt, viņš izcīnīja jauno spēlētāju komandas 1. maiņas centra lomu. Atceroties Kriša mācīto gadus atpakaļ, viņš zināja pozicionāli pareizās vietas (izmantoja savu spotu). Ar laiku trenējoties, uzlaboja savas vājās vietas un kļuva par ļoti vispusīgu hokejistu. Interesanti, ka viņam raksturīgi gūt ļoti daudz vārtus vienā spēlē (On fire!) vai pilnībā salūzt … Šīs izteiktās spēles, kur izcēlās Jāņa īpatnējais raksturs ātri ieguva apskatnieku uzmanību, sākumā Latvijas, pēc tam Eiropas, Krievijas un pat beigās pat profesionālākie un acīgākie skauti no Ziemeļamerikas.
Kā mēdiji ziņoja, tad Jānis varētu kļūt par vienu no interesantākajiem prospektiem, kas nācis no otrpus okeāna. Daudzi pielīdzina īpašības, kas bija mitušas daudziem krievu 1. drafta numuriem kā Kovaļčuks, Ovečkins, Malkins. Visai iespējams, ka tā var notikt ….. ka Jānis var kļūt par 1. drafta numura, kas ir latvietis. Taču šķērslis tam ir viņa vecums. NHL viņš nav tiesīgs tapt draftēts, kamēr nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Jāpiemin, ka Jānis spēlēja arī Kriša vecajā Dinamo/Juniors klubā, kur nospēlēja gadu.
Taču juzdams, ka hokeja līmenis ir zemāks, nekā viņš varētu spēlēt, meklēja alternatīvas. Vispiemērotākais bija piedāvājums bija spēlēt LSHL. Līgā ar visvaļīgākajiem noteikumiem, tāpēc pirmajā sezonā bija ļoti viegli iekļūt kādas komandas sastāvā. Jocīgi, ka šajā līgā viņu draftēja ar 2. kārtas numuru, aiz sava paša miesīga brāļa Kriša. Fiziski bija ļoti grūtāk, Jāņa rādītāji nebija tie izcilākie, taču pateicoties savai neatlaidībai turpināja attīstīt sevi. Viņš sevi uzskatīja par 1. maiņas spēlētāju, tāpēc bija ļoti neapmierināts ar tolaik esošo Pitsburgas Dimantu komandu. Savukārt treneru korpuss norādīja, ka Jānis esot par jaunu un pārāk maz aktīvs, lai kļūtu par komandas 1. numuru centra pozīcijā. Sezonā spēlējis ar mazu spēles laiku un tikai pāris pēdējām sezonas spēlēm ar punktiem neatzīmējās, bet …
Play Off sniegums parādīja kaut ko citu. Vienā no izslēgšanas spēļu mačiem atzīmējās ar uzvaras vārtiem papildlaikā atrodoties skaitliskajā mazākumā!
Kaut arī komanda zaudēja finālā, Jānis atstāja iespaidu uz treneru korpusu, neapdomīgi Jānis Krūmiņš noslēdza līgumu uz vēl vienu sezonu, kaut gan vēlējās komandu pamest un atrast citu, kas viņu novērtētu par visvērtīgāko komandas spēlētāju, tās līderi. Ziemeļamerikas apskatnieki pat Jāni nosauca par ĻOTI, ĻOTI ambiciozu spēlētāju ar augstām prasībām arī pret citiem, pat maiņas partneriem.
Tomēr Jānis palikās komandā, kas nomainīja mājas uz Oslo un nosaukumu uz mežonīgajiem kaķiem (Wild Cats). Par spīti izrādītajai nepatikai, Oslo komandā Jānis ir viens no līderiem, izceļoties ar savu raksturīgo - daudzajiem vārtu guvumiem. 15 spēlēs 10 vārtu guvumi un 7 piespēles.
Jānis ir īpašs spēlētājs, kas nospēlē svarīgi tad, kad to visvairāk vajag!
Veseļojies Brāl!!!
Kā jau zināms, Jānis Krūmiņš ir Kriša Dāvida Labsvārda jaunākais brālis. Daudzi nesaprot, kāpēc uzvārdi ir atšķirīgi. Lieta tāda, ka Krišam ir cits tēvs, kurš viņu pameta 3 gadu vecumā, 4 gadus vēlāk viņa mamma pārvācās pie nu jau jaunā Kriša tēva un neilgi pēc tam pasaulē nāca jaunais Jānītis.
Kaut arī ģimenē bija jūtama lielāka uzmanības pievēršana jaunākajam, Krišs to neņēma ļaunā un zināja, ka viņam jāattiecas arī labi un saprotoši. Viņš centās iesaistīt Jāni savās aktivitātēs un padarīt par aktīvu un darbu mīlošu cilvēku….
Jānis tomēr auga savādāk nekā Krišs. Ja Krišam nācās vairāk laika palīdzot vecākiem darbos saimniecībā, tad Jančuks (kā draugi viņu dēvē) vairāk laika pavadīja izklaidēm. Dažas no tām bija pozitīvi ietekmējošas, citas nepārāk. Pozitīvās bija aktivitātes ārā, spēles ar bumbu, vārdu sakot labās sportiskās aktivitātes, kuru rezultātā Jānis ieguva ļoti atlētisku un sportisku ķermeni. 7 gadu vecumā, Kriša un tēva mudināts viņš pieņēma izaicinājumu Ziemassvētkos piepumpēties 100 reizes un par to saņemt atlīdzību …. 100 latu mērā!!!! Vecākais brālis, protams, redzēja brāļa potenciālu, tāpēc „vaktēja” mazo brāli, vai viņš veic regulāri pumpēšanās treniņus un pumpējoties nekrāpjas. Laika bija maz, un Jančuks tik pirms tam varēja atspiesties kādas 20 reizes ar smagu piepūli…
Ziemassvētkos Jānis bija gatavs. Visa ģimene bija sanākusi un skaitīja Jānīša atspiedienu reizes… Diemžēl pie 86 reizes Jānis galu galā padevās, pietrūka nieka 14 reizes. Taču pat pēc „neveiksmes” visi bija pārsteigti un izbrīnīti par viņa rezultātiem, mazajā bija liels potenciāls. Vēlāk arī piedalījās skolas sacensībās, bija viens no vadošajiem posmiem komandā. Smags pārdzīvojums bija zaudējums tautasbumbas turnīrā, kad mazākā lauku skolas komanda nonāca pusfinālā pret vietējiem pilsētās skolēniem. Viņiem bija visas izredzes uzvarēt, taču pēc visai muļķīga pārpratuma komanda „salūza”. Bija iespēja izslēgt pēdējo pretinieku skolēnu, taču zālē atskanēja svilpiens un Jānīša komandas biedrs atdeva bumbu tiesnesim ….. Tiesnesis nesvilpa, tas bija kāds no zāles skatītājiem…. Pēc tam komanda zaudēja iniciatīvu un beigās kapitulēja.
Neilgi pēc tam notika smags pagrieziens Jāņa dzīvē. Jānis salauza savu roku. Visai muļķīgā veidā Jānis nepareizi izleca no šūpolēm un traumēja kreiso roku. Sākumā neviens nevarēja pateikt, vai ir lauzts, vai nekas nopietns. Tikai braucot mājās ar autobusu, apkārtējie pievēroja, ka viņš sāk strauji nobālēt. Vēlāk apstiprinājās tas, ka kāds no mazajiem rokas kauliem ir lauzts. Pēc šā visa Jānītis mazāk attīstīja sevi, un vairāk laika pavadīja pie datora, pat pēc tam, kad kauls bija sadzijis. Ar vien mazāk sāka interesēt aktivitātes mājās, un aizvien vairāk datorspēles. Neskaitāmas stundas pie Minecraft, Call Of Duty: Modern Warfare 2 un 3 .. Pamazām nevarēja atpazīt vairs agrāk saules iedegušo Jānīti…
Pusotru gadu vēlāk Jānīti piemeklēja vēl viena traģēdija … Atkal lauzta tā pati roka. Pat nebija nekas īpaš, tikai vienkārši dauzoties. Pēc šī atgadījuma ārsti konstatēja, ka Jāņa Krūmiņa asinīs ir neticami maz D3 vitamīna, kam pēc vasaras jābūt ļoti augstam! Jānis saprata, ka viņam jāmaina savs dzīvesveids. Kamēr vecākais brālis aizvien intensīvāk nodarbojas ar hokeja individuālajiem treniņiem, Jānis dziedēja atkal savu roku. Vēlāk, kad viņš varēja pievienoties treniņiem, Krišs deva ko vien varēja brālim, mācīja visu ko vien zina un prot par hokeju. Pēc kāda laika bija novērojams izcils progress…
Ļoti izcēlās viņš ar savu entuazismu un cīņas sparu! Diemžēl pienāca brīdis, kad Krišam nācās doties uz junioru hokeja klubiem, lai vēl vairāk attīstītu savas prasmes. Tikmēr Jāni pieņēma vietējā Tukuma 12 gadīgo spēlētāju komanda. Jānim bija grūti iespēlēties, slidošanas tehnika nebija tā labākā un tāpat kā plaukstas metiens. Bija jūtams, ka komandā viņš sēdēs uz rezervistiem. Jānis atkal sāka sēdēt pie datora, neapmeklēja pēdējos hokeja treniņus. Uzzinot to, no Dinamo/Juniors atsteidzās Krišs, kārtīgi nopeļot brālim to, ka atkal izsēs savu sasniegto un atgādinot, ka viņam viņa vecumā nebija tādas iespējas ….. „Nepalaid to vējā!!”
Jānis atsāka treniņus un spēlēs centās izmantot savas stiprās puses. Garu augumu, lielo ātrumu pēc ieskriešanās, spēcīgo škīlienu (ļoti precīzs tas ir šaujot no laukuma centra, pretī vārtiem (Kā saka – savs spots!), īpatnēja apspēlēšanas tehnika ). Kaut arī spēlēt sāka savā neērtajā kreisajā malā, kur vairāk par piespēļu došanu nevarēja izdarīt, viņš izcīnīja jauno spēlētāju komandas 1. maiņas centra lomu. Atceroties Kriša mācīto gadus atpakaļ, viņš zināja pozicionāli pareizās vietas (izmantoja savu spotu). Ar laiku trenējoties, uzlaboja savas vājās vietas un kļuva par ļoti vispusīgu hokejistu. Interesanti, ka viņam raksturīgi gūt ļoti daudz vārtus vienā spēlē (On fire!) vai pilnībā salūzt … Šīs izteiktās spēles, kur izcēlās Jāņa īpatnējais raksturs ātri ieguva apskatnieku uzmanību, sākumā Latvijas, pēc tam Eiropas, Krievijas un pat beigās pat profesionālākie un acīgākie skauti no Ziemeļamerikas.
Kā mēdiji ziņoja, tad Jānis varētu kļūt par vienu no interesantākajiem prospektiem, kas nācis no otrpus okeāna. Daudzi pielīdzina īpašības, kas bija mitušas daudziem krievu 1. drafta numuriem kā Kovaļčuks, Ovečkins, Malkins. Visai iespējams, ka tā var notikt ….. ka Jānis var kļūt par 1. drafta numura, kas ir latvietis. Taču šķērslis tam ir viņa vecums. NHL viņš nav tiesīgs tapt draftēts, kamēr nav sasniedzis 18 gadu vecumu. Jāpiemin, ka Jānis spēlēja arī Kriša vecajā Dinamo/Juniors klubā, kur nospēlēja gadu.
Taču juzdams, ka hokeja līmenis ir zemāks, nekā viņš varētu spēlēt, meklēja alternatīvas. Vispiemērotākais bija piedāvājums bija spēlēt LSHL. Līgā ar visvaļīgākajiem noteikumiem, tāpēc pirmajā sezonā bija ļoti viegli iekļūt kādas komandas sastāvā. Jocīgi, ka šajā līgā viņu draftēja ar 2. kārtas numuru, aiz sava paša miesīga brāļa Kriša. Fiziski bija ļoti grūtāk, Jāņa rādītāji nebija tie izcilākie, taču pateicoties savai neatlaidībai turpināja attīstīt sevi. Viņš sevi uzskatīja par 1. maiņas spēlētāju, tāpēc bija ļoti neapmierināts ar tolaik esošo Pitsburgas Dimantu komandu. Savukārt treneru korpuss norādīja, ka Jānis esot par jaunu un pārāk maz aktīvs, lai kļūtu par komandas 1. numuru centra pozīcijā. Sezonā spēlējis ar mazu spēles laiku un tikai pāris pēdējām sezonas spēlēm ar punktiem neatzīmējās, bet …
Play Off sniegums parādīja kaut ko citu. Vienā no izslēgšanas spēļu mačiem atzīmējās ar uzvaras vārtiem papildlaikā atrodoties skaitliskajā mazākumā!
Kaut arī komanda zaudēja finālā, Jānis atstāja iespaidu uz treneru korpusu, neapdomīgi Jānis Krūmiņš noslēdza līgumu uz vēl vienu sezonu, kaut gan vēlējās komandu pamest un atrast citu, kas viņu novērtētu par visvērtīgāko komandas spēlētāju, tās līderi. Ziemeļamerikas apskatnieki pat Jāni nosauca par ĻOTI, ĻOTI ambiciozu spēlētāju ar augstām prasībām arī pret citiem, pat maiņas partneriem.
Tomēr Jānis palikās komandā, kas nomainīja mājas uz Oslo un nosaukumu uz mežonīgajiem kaķiem (Wild Cats). Par spīti izrādītajai nepatikai, Oslo komandā Jānis ir viens no līderiem, izceļoties ar savu raksturīgo - daudzajiem vārtu guvumiem. 15 spēlēs 10 vārtu guvumi un 7 piespēles.
Jānis ir īpašs spēlētājs, kas nospēlē svarīgi tad, kad to visvairāk vajag!
Veseļojies Brāl!!!
kikish18- Krišs Labsvārds (D) #34 /ĢM/
- Postu skaits : 2238
Join date : 23.07.13
Vecums : 28
Dzīvesvieta : Jaunpils
Siliņš- Artemis Fowl #13 (D) /Coach/
- Postu skaits : 2020
Join date : 10.06.13
Vecums : 26
Dzīvesvieta : zemgale
Re: Top Prospect
by dymo Piektdiena Oktobris 25, 2013 11:53 pm
nu vechuk cepuri nonemu tavaa prieksaa 
dymo- Mark Dymo #12 (RW)
- Postu skaits : 936
Join date : 15.09.13 -
Lapa 1 no 1
Permissions in this forum:
Jūs nevarat atbildēt tematos šajā forumā