sportalīkums.com atklāta un patiesa saruna ar Saņu Kreipānu

Ir pagājuši jau vairāki gadi kopš pēdējā sportalīkums.com izlaiduma, līdz šim brīdim ir notikuši vairāki pavērsieni šī ,varētu pat teikt izcilā ,hokeja aizsarga karjerā, bet diemžēl vairāki no tiem uz slikto pusi. Šajā sarunā centīsimies noskaidrot, kā Saņa no tautā mīlēta spēlējoša Valmieras Ērgļu trenera kļuva par nevienam nevajadzīgu diskvalificētu spēlētāju.



Sveiks, nevilksim šo garumā, varētu sākt ar to, kas īsti noveda pie tā ka pameti Valmieras Ērgļu galvenā trenera amatu?

Sveiks, Pirms sākam interviju vēlos jau tagad atvainoties, ja šīs sarunas laikā tieši vai netieši kādu aizskaršu. Runājot par laiku, kad izlēmu pamest Ērgļu trenera pozīcijas, galvenokārt bija saistīts ar sportiskajiem rezultātiem, jo divas sezonas pēc kārtas neiekļūt izslēgšanas spēlē un papildus tam nedabūt pirmo izvēli draftā , tādiem karstasinīgiem faniem, kādi ir Valmierā bija par daudz, man viņiem skatoties acīs bija kauns ,ka novedu komandu no diviem fināliem līdz divām pēdējām vietām, kaut arī biju savācis ,manuprāt, spēcīgu kodolu, kas sastāvēja no LielaZ, Sitēja, Prestigio , Chikoritas, Krūmiņa un manis ,protams, bija arī Vlaters , kurš pēc punktiem bija līderis, bet bija pirmais, kurš nāca pie manis un izteica neapmierinātību ar manu darbu solot pieprasīt maiņu, ja situācija nemainās. Neliela atkāpe ieteiktu arī citām, komandām mainīt savus vadītājus, ja netiek rādīts rezultāts, kā , piemēram, Triecienu , kas jau vairākas sezonas ir pamatīgi iesūnojuši līgas lejas galā, kaut arī nelielas maiņas kluba vadībā notiek, tās nekādu redzamu uzlabojumu nedod. Atgriežamies pie manis šajā brīdī man bija izvēle vai nu piekāpties Vlateram vai turpināt manu vīziju, kā būtu jāspēlē komandai un par nelaimi es piekāpos tad arī sapratu, ka man tajā brīdī pietrūka mugurkauls, lai komandas intereses stādītu augstāk par atsevišķu indivīdu. Protams, arī bija privātās dzīves iemesli, jo spēlēt ir viens tomēr ir laiks atpūtai starpsezona un bīdīt savas nākotnes ieceres, bet ja esi vēl treneris vienā personā, laika citam lietām īsti neatliek.

Šajā pašā sezona, kad paziņoji par aiziešanu no komandas trenera amata tiki izīrēts uz "FatSharks" pirmo reizi un izcīnīji kausu, bet ,laikam, nešķīrāties ar komandas ĢM Viedo, kā draugi?

Tas bija ļoti interesants periods manā karjerā, tās bija pārmaiņas un atskārsmes laiks, jo redzēju no iekšienes, kā strādā patiešām labi funkcionējoša organizācija un saprotot, kādēļ ,iespējams, manis vadītie Ērgļi bija tur, kur tie bija un FatSharks finālā. Komandā atmosfēra   bija ļoti patīkama, lai neteiktu vairāk. Laukumā, gan valdīja cita aina, visu šo sezonu Ērgļu rindās mazās konkurences dēļ spēlēju vidēji  50 minūtes spēlē, bet nonākot Ventspili spēlēs laiks bieži vien nebija pat 20 minūtes, kaut arī citi aizsargi, kuri treniņos bija tik neaktīvi, ka likās viņu vispār tur nav, tomēr šiem spēlētājiem treneris uzticējās vairāk nekā man, tas sāka radīt nelielu saspīlējumu starp mani un treneri, jo Viedā kungs solīja, ka spēles laiks tiks palielināts , tomēr tā nenotika. Neilgi pēc kausa iegūšanas saņēmu varētu tā teikt , ka dunci mugurā no Fatshark puses, ierodoties treniņā pie ģērbtuves durvīm saskāros ar ĢM, kurš man teica: "Paldies par izcīnīto kausu! Lai Tev veicās turpmākajā karjerā!" un uzreiz pēc tam tiku izmests no arēnas ārā ar apsargu palīdzību, kaut arī vēlējos atvadīties no komandas, šādu iespēju man netika dota. Šis notikums arī bija iemesls manām negācījām pret tālākajām Fatshark rīcībām.


Tad nāca pāreja uz Strēlniekiem, kurā varētu teikt tava karjera sāka stagnēt, kas īsti notika?

Jāsāk, jau ar to, ka nebiju liels fan, lai neteiktu vairāk par pāreju uz franšīzi "Strēlnieki", jo tas likās pats stulbākais komandas nosaukumus, kādu vien var uzlikt profesionālai hokeja komanda, protams vēlāk parādījās Meteori un nemaz nesāku par JHL jaunpienācējiem Briežiem, kuri paši būdami tik lieli briežu fani, ka ielikuši komandas logo Alni , bet tas jau ir cits stāsts, kuru nevēlos iejaukt šajā intervijā. Uzreiz pēc jaunā komandas ĢM pienākšanu pie  komandas stūres bija skaidrs, ka nebūšu viņa mīlulis, jo tiku atstās bez jebkāda amata komandā un viņš centās mani aizmainīt projām pēc baumām  esot bijuši divi kandidāti Liepāja un Ventspils, cik nopratu Liepāja nebija gatava atdot neko vērtīgu pret mani, bet Ventspils bija ļoti tuvi maiņas noslēgumam, tomēr nesenie notikumi, kuru dēļ man bija neliels zobs uz Resnajām haizivīm un arī nepietiekami atbilstošais piedāvājums noveda pie tā, kad palieku Jēkapilī. Uzreiz bija redzams, ka jaunā trenera uzskats, kā jāveido komandu atšķīrās no manējā, mana prioritāte bija intelekts, lojalitāte un gados pieredzējušākiem  spēlētāji, kuri nebūtu kā nagla pakaļā, tomēr tagad komanda manās acīs tika veidota ,kā bērnudārzs ar visādiem Krauzēm, Kraučiem utt , tomēr ĢM uz jautājumu vai viņš ir gatavs ar viņiem ņemties un apmierināt, katru viņu vajadzību saņēmu atbildi, ka viņam tas pat patīk.  Šajā brīdi jau sākās mana neapmierinātība ar notiekošo, jo sapratu, ka agru vai vēlu notiks interešu konflikts un šie bērndārznieki apvainosies un sagraus komandu no iekšienes, jo uz viņiem tika balstīts, jaunais modelis. Apzinājos, ka esmu noslēdzis ilgtermiņa līgumu, kas mani tagad tur važās , tomēr izmantoju līguma nepilnības un jau trešo sezonu neapmeklēju treniņus ierodoties tikai uz spēlēm, tērējot gan savu laiku, gan enerģiju lietderīgāk.

Drīz vien paziņoji par karjeras beigām, kam tas bija par iemeslu?

Šis lēmums bija ilgi brieda, cik atceros pēdējais salmiņš bija otrā individuālā balva, kuru man atkal nocēla līgas vadība, pirmā ja atmiņa neviļ bija par lielāko iegūldījumu no jaunajiem spēlētājiem, tajā sezonā rāvos vaigi sviedros , bet balvu nocēļa Liniņš, kuru man patīk saukt par Tirliņu, nekas personīgs, bet tagad tā bija labāka uzbrūkošā aizsarga balva , kuru ticiet vai nē ieguva uzbrucējs un es atkal paliku otrā vietā, tad es arī sapratu, ka aizsargi šai līgai nav vajadzīgi, biju sasniedzis visus nozīmīgākos mērķus kurus biju uzstādījis sev. Tie ir: Novadu kausa, JHL tituls un LSHL tituls, sapratu, ka man vairs nav ko pierādīt. Tad arī nolēmu beigt karjeru, jo interese par hokeju bija zudusi . Nedaudz vēlāk, radās iespēja uzspēlēt kopa ar līgas vienu no top 2 aizsargiem K.Labsvārds šis notikums man nedaudz atgrieza šīs sajūtas, kad gribās atgriezties uz ledus , tomēr tas ātri beidzās, pēc zaudējuma pusfinālā.


No tavas puses sekoja ilgāks, klusums līdz šosezon notika otrā īre uz Ventspili. No tevis šajā brīdī sāka nākt liels negatīvisms, kādēļ tā?

Šis notikums bija ļoti negaidīt priekš manis, jo par to uzzināju tikai no mēdijiem, tajā pašā dienā devos uz treniņu pie Strēlniekiem, lai noskaidrotu notiekošo, bet mana skapīša tur vairs nebija un neviens ar mani nebija gatavs par notikušo runāt, izejot no arēnas mani sagaidīja lopu vilciens, kurš mani nogādāja Ventspilī, kur mani sagaidīja Krūts Crofords,kurš jau  vairāk ,ka 17 gadu nav spējis precīzi noteikt savu ādas krāsu, kā arī Ivo Subban, kurš savu tuvību ar Krauzi pat neapzinās, un atkal priekšā tas pašas sejas tikai savādākiem vārdiem, kuras pāris sezonas atpakaļ smaidot sejā mani izmeta. Cerēju, ka biju nopelnījis, kaut nelielu cieņu no Strēlnieku puse, ka ar mani sazinātos pirms tik nozīmīga darījuma, tā vietā pāris dienas vēlāk saņēmu neapgāžamus pierādījumus, ka komandas treneris Sandis ir gatavs mani atdod līdz līguma beigām, jo es vairs komandai neesmu vajadzīgs, kārtējais duncis mugurā, komanda kuru es veidoju tagad pagriezusi muguru. Tā laikam  notiek lielajā sportā, esmu kā prece, kuru sviež, kur katram pagadās.

Drīz vien saņēmi sodu, par ko īsti tas bija?

Pēc visiem notikumiem biju diezgan sagrauts un neliegšos lietoju apreibinošas vielas un šo vielu iespaidā veicu pāris zvanus citu komandu spēlētājiem, kurus īsti neatceros, jau pēc neilga ,laika saņēmu sodu par kontaktēšanos ar citu komandu spēlētājiem savu vainu atzinu, jo sods bija 5 spēļu diskvalifikācija , kas mani šajā brīdi apmierināja, jo nevēlējos spēlēt Ventspilī, kuru vēl pirms soda mani atsēdināja uz soliņa un nelaida laukumā, atrunājoties ar to ka neesot nokārtotas visas juridiskās formalitātes, bet man tā pat bija skaidrs, ka tas ir kāds cits iemesls.

Kas Tevi sagaida nākotnē?

Mana nākotne ir viena cilvēka rokās un tikai viņš izlems vai tupināt mani īrēt vai tomēr atbrīvot. Zinu, ka jaunākais brālis Toļiks Kreipāns vēlējās pievienoties šai sistēmai, bet viņa pievienošanās te izskatās niecīga, sakarā ar visiem notikumiem.

deem , viena no labākajām intervijām LSHL vēsturē.. 

Intervija laba , tikai daudz nepatiesības par . Tuvojas tiesu darbi, paldies par uzmanību.

Ak, Saņa, Saņa...

Par šo TP vai naudu?

brisingr21 rakstīja:Par šo TP vai naudu?

Kā Viedais teica: ''ja nav norādes uz naudu un nav sasniegts media limits, tad jādod TP.''

aumicc83 rakstīja:

brisingr21 rakstīja:Par šo TP vai naudu?

Kā Viedais teica: ''ja nav norādes uz naudu un nav sasniegts media limits, tad jādod TP.''

Viņš kāds admins, ka te kautko nosaka ? Klausiet vēl viņu...

Ļoti labs raksts

krisis06 rakstīja:

aumicc83 rakstīja:

brisingr21 rakstīja:Par šo TP vai naudu?

Kā Viedais teica: ''ja nav norādes uz naudu un nav sasniegts media limits, tad jādod TP.''

Viņš kāds admins, ka te kautko nosaka ? Klausiet vēl viņu...

Kad viņš bija admins, tad viņš daudz ko sakārtoja, respektīvi, izdarīja ļoti daudz, lai līga attīstītos.. domāju, ka nevajadzētu viņam neko pārmest.

krisis06 rakstīja:

aumicc83 rakstīja:

brisingr21 rakstīja:Par šo TP vai naudu?

Kā Viedais teica: ''ja nav norādes uz naudu un nav sasniegts media limits, tad jādod TP.''

Viņš kāds admins, ka te kautko nosaka ? Klausiet vēl viņu...

Jā, undercover.