S8 TPU #3

Šo var pildīt LSHL spēlētāji, vai JHL spēlētāji kuri ir nosūtīti uz leju no kādas LSHL komandas!
TP skaits, ko var iegūt no TPU vienas sezonas laikā ir 30!

Katrs spēlētājs var izvēlēties pildīt vienu no abiem uzdevumiem!


Rakstiskais uzdevums

Tava komanda regulārajā sezonā ierindojās 4.vietā savā konferencē, par vienu punktu atpaliekot no Playoff pozīcijas. Ko tu darīsi starpsezonā kamēr pārējās komandas cīnās par prestižāko trofeju pasaulē? Tavs uzdevums ir aprakstīt ko tu darīsi Playoff laikā, vienalga vai tā būs fanošana par citām komandām, golfa spēlēšana vai kas cits. 

Vērtēšana

150 - 350 vārdi -- 3 TP
350 - 500 vārdi -- 6 TP
500+ vārdi -- 9 TP 

0-2 TP par orģinalitāti un interesi 

1 TP labākajam darbam

Kopā līdz pat 12 TP

Grafiskais uzdevums

Tava komanda piedalīsies LSHL S8 Playoff izcīņā. Tavs uzdevums ir uztaisīt savas komandas Playoff plaktātu. (Arī tie kas netika PO drīkst taisīt priekš savas komandas) 

Vērtēšana

1-11 TP par darba kvalitāti

1 TP par labāko darbu

Kopā līdz pat 12 TP

Saņēmēji

Skipper - 11 TP
eda2233 - 11 TP
Slinkais Čubis - 11 TP + 1 TP par labāko = 12 TP.
nickname33 - 11 TP
FromHell - 11 TP
Thomas Miller - 11 TP
Kristz - 10 TP
eggsyD - 10 TP
Valtspav - 11 TP + 1 TP par labāko = 12 TP.

What is a 'team Playoff plaktātu' ????


like a playoff BRACKET?? Such as this: https://i.imgur.com/Zy0ydjk.jpg ??

I noticed this PT only now

No it's more like a poster or an advertisement about your team in the play-offs

Ehh... Bijām tik tuvu un tomēr tik tālu. Knapi neiekļuvām tai kausa izcīņā. Uz play-off laiku solījās atgriezties komandas līderi un mēs tieši uzņēmām apgriezienus. Es zinu, ja sezonas sākumā pus komanda nebūtu iekļuvusi uz mēnesi cietumā par kazas izvarošanu, tad mēs būtu iekļuvuši un mēs būtu uzrīkojuši tur tādu pekli, ka neviens mūs bez asinīm no play-off neizdzītu.. Bet nu neko darīt. Jāgatavojas nākamai sezonai!
Neesmu radis pie tik agrām brīvdienām.. Ko darīt? Atceros, kad biju bērns, tad skrēju kaimiņiem pie durvīm zvanīties. Pamēģināju to vakar.. Nebija tik interesanti kā agrāk. Tante Vaņa gandrīz ar sirdi aizgāja! Tīrās šausmas! Nākamreiz labāk klauvēšu.
Bet jādomā tālāk.. Varbūt golfs?
Nē, pēdējo reizi, kad spēlēju golfu, tad pēc sīvas cīņas es nometu cimdus un izkāvos ar pretinieku. Nabadziņš. Vēl joprojām sēž cietumā par manis piekaušanu.. Skumjākais ir tas, ka tas bija mans 17 gadus vecais māsas dēls. Vēl joprojām cenšos viņai iestāstīt, ka viņu apēda resna haizivs tur pat pie ezera, bet viņa kā netic, tā netic!
Nu nauda man ir. Vesels 21 tūkstotis! Esmu rich bitch! Varētu doties ceļojumā! Bet ak, nē.. Pagājušo reiz biju Vācijā. Izrādās, ka dreckige Schlampe nenozīmē sveicināts godājamais prezidenta kungs un nu es esmu tās valsts melnajā sarakstā. Labi, ka mani vēl paspēja no valsts izvest. Nebūtu Vins Dīzels pagadījies tuvumā, tad nekādīgi nebūtu aizmucis.. Tās bija tādas ķerenes! Mums dzinās pakaļ cauri visai valstij! Man vajadzēja turēties visas tās stundas līdz Latvijai, jo pat uz tualeti nevarējām aiziet! Es pat nezinu kā tā mašīna visu laiku brauca. Man parasti pēc pāris 100km sāk beigties benzīns, bet viņš tik mauc un mauc. Laikam kādas jaunas tehneloģijas. Būs sev arī tādas jādabū!
Varētu uzrīkot komandai pirti! Pagājušo gad to rīkoju un tā bija vienreizēja! Mums bija tik jautri! Netrūka ne meitenes, ne alkohola, ne vietas! Mums pat bija savi krutie dīdžeji! Aaa.. Bet pareizi.. Tur arī notika tā kazas izvarošana.. Nebūtu bijusi tā pirts, tad mēs tagad spēlētu play-off.. Nu negribas man riskēt ar nākamo sezonu. Labāk tomēr pacīnīties par to kausu!
Bet ja mēs netikām play-off, tad varbūt es esmu vainīgs? Varbūt mans nestabilais sniegums vārtos iegāza komandu un patiesībā es esmu pie vainas? Varbūt jābeidz karjera un jāiet dzert šņabi kopā ar veco pretinieku Barsowu? Visi tie jaunie nāk līgā. Man vairs drīz nebūs vietas! Esmu šokā ko viņi tver! Viņu vecumā man tomēr patika ar meitenēm padzīvoties, nevis tikai trenēties un būt labākajam. Bet laikam jauni laiki un jaunas prioritātes.. Iešu volejbolu spēlēt! Spēlēju jau es šausmīgi, bet varbūt iemācīšos, bet varbūt kādai komandai kauslis vajadzīgs? Biju piemirsu.. Tur tak nevar kauties.. Labi, palikšu hokejā! Varbūt vēl sanāks kādu sezonu godam nokapāt!
Nu tad es laikam tomēr sākšu trenēties. Visu esmu mēģinājis un viss vienmēr beidzas slikti. Nekas cits kā hokeja spēlētājs es nebūšu.. Bet mani tas neapbēdina! Uz ledus slidot ar diviem asiem asmeņiem? Spēlēt ar koka nūju rokās? Kauties līdz asinīm ar milzīgiem tēviņiem un ķert ripas ar 150km/h ātrumu? Jā! Tā tik ir dzīve! Galu galā.. Kurš tad to visu negribētu!?

500 vārds

Sveicināti. Pirms pāris dienām kļuva skaidrs tas, ka mana komanda, diemžēl, neiekļuva play-off zonā, tāpēc man sezona ir noslēgusies agrāk nekā citiem. Pirmās pāris dienas pavadīju mājās, gultā. Mēģināju samierināties ar domu, ka šosezon, neskatoties uz izlietajiem sviedriem un asinīm, neizdosies baudīt šampānieti no visprestižākās trofejas hokeja pasaulē. Tālākās dienas bija kā miglā tītas – “atpūtos” no visas sirds un dvēseles visos iespējamajos klubos un bāros. Neatteicu sev nekādā jautājumā. Treniņu taču pagaidām vairs nav, tāpēc var atļautes pavadīt laiku, kā pašam tīk, bez sekām un iespējas nākamajā spēlē palikt uz soliņa. Turpāk es plānoju ceļojumu uz siltajām zemēm. Domāju, ka ir jāizmanto iespēja atpūsties kā nākas un paraudzīties uz pasauli, kā arī visu gadu tikai ledus, ledus, vajag taču beidzot izbaudīt saulītes starus! Visvairāk man sirdī iekrita Brazīlijas variants. Cits kontinents, cita kultūra, viss tik svešs un tāls. Tāpēc domāju, ka braukšu uz Riodežaneiro un izbaudīšu turienes piecu zvaigžņu viesnīcas labumus. Plānoju kādas nedēļas divas vai trīs vāļāties pa Brazīlijas zeltainajām pludmalēm, malkot “Sex on the beach” un vērot skaistā dzimuma pārstāves. Un tur viņas ir baigi labās, bet protams ne tik labas kā pie mums – Latvijā. Vienā vārdā sakot atpūtīšos uz visiem 100% un uzkrāšu spēkus nākamajai sezonai. Tur, jūtoties kā paradīzē, laiks, gan jau, paskries nemanāmi ātri un neizbēgami pienāks laiks, kad man vajadzēs atgriesties atpakaļ uz Rīgu un sākt gatavošanos sezonai. Bet pirms došanās atpakaļ uz mūsu galvaspilsētu, domāju, ka vajadzētu apciemot arī savu dzimto pilsētu un ģimeni. Vecāki visu sezonu, redzot mani tikai pa TV un turot īkšķus par mani un manu komandu, gan jau būs noilgojušies. Arī visa pārējā pilsēta visdrīzāk būs ekstāzē ieraugot pilsētas lepnumu un mazo hokejistu elku savā priekšā. Gan jau dome palūgs mani piedalīties kādā akcijā, ko labprāt arī darīšu, jo sports un sportisks dzīvesveids ir jāpopularizē un mūsdienu jaunatnei ir jāparāda, kā un kur viņi var ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai tas viss nav vienkārši vējā izmests laiks. Kādu neilgu laiciņu varētu arī patrenēt vietējos bērneļus. Iemācīt dažādus trikus un viltības, parādīt, kā notiek profesionāļu treniņi, lai arī viņi zin uz ko ir jātiecas un kas ir jāpilnveido. Un reizē ar bērniem arī es uzņemšu pa mazam savu formu, kas ir tikai pluss priekš manis. Un nepaies nemaz tik daudz laika, kā vajadzēs doties uz Rīgu, jo komandas treniņi būs atsākušies. Šajā starpsezonā esmu ieplānojis strādāt vēl vairāk, cītīgāk un smagāk, jo atbildība pret komandas biedriem un faniem ir vēl lielāka. Šis gads bija mans pirmais jaunajā komandā, tāpēc tas bija tāds kā pa viļņiem, bet vairāk tā nevar! Jārāda savs līmenis un jāpriecē līdzjutēji. Kā arī šīs sezonas neveiksme – viena punkta deficīts līdz play-off zonai gan jau motivēs arī pārējos komandas biedrus un šoreiz mēs sagatavosimies vēl labāk un kauss būs mūsu. Runājot par hokeju un līgu, domāju, ka par play-off’iem neaizmirsīšu un sekošu līdzi spēlēm un rezultātiem. Par ko fanošu īsti vēl nezinu un tādu kā favorītu man nav, jo sezonas laikā visi taču man ir bijuši pretinieki. Vienīgais, ko ceru redzēt un sagaidīt izslēgšanas spēlēs ir ātrs, skaists, ar spēka paņēmieniem un vārtiem bagāts hokejs.

509 vārdi

 
Nekad īsti neesmu domājis, ko es tagad darītu, ja Lūši pēkšņi atkal iekristu vecajā bedrē. Tā kā mana pirmā glābšanas operācija bija pārsteidzoši veiksmīga, es, visticamāk, izmantotu vecos, labos paņēmienus. Kaut gan, puiši, jau tikuši pie viena kausa, noteikti pretī man teiktu – kāda jēga cīnīties, ja mēs pašu augstāko sasniegumu esam panākuši? Tieši tāpēc šoreiz runa būtu par daudz niknākiem, slimākiem, sadistiskākiem paņēmieniem, par kuriem, pēc pāris gadiem, noteikti uztaisītu filmu, kur galveno lomu tēlotu Leonardo Di Kaprio, kurš beidzot tiktu pie savas Oskara balvas.


Ko tad es darītu, ja Lūši paliktu ceturtajā vietā? Pirmkārt, es ticu savu čaļu spējām. Ja viņi nerāda labu sniegumu, tad kaut kas novērš viņu uzmanību no laukuma. Ja es jau tā nebūtu policijas uzskaitē, tad es visticamāk nolaupītu viņu ģimenes un palaistu brīvībā tikai tad, kad būtu izcīnīti vēl pāris kausi. Ticiet man, tas ļoti palīdz koncentrēties uz spēli. Bet tā kā tas nav pārāk likumīgi, tad pietiktu ar nolaupītu suni vai kaķi, sliktākajā gadījumā – ar zivteli no akvārija. Otrkārt, jābeidz dzert un pīpēt. Uzdzīvei jānāk tikai pēc smaga, labi padarīta darba. Tātad plāns šāds – ja spēlē ir zaudējums, tad alus un cigaretes nost uz nedēļu, ja ir uzvara, tad pēc spēles var kaut vai aizdzerties līdz slimnīcai, tikai jāpaspēj atkačāt kuņģis līdz nākamajai spēlei. Treškārt, nost ar grūtniecības pabalstu! Nav ne jausmas kādēļ BIG BOSS čaļiem šo piešķīra, bet no šī vajag tikt vaļā pavisam noteikti. Ceturtkārt, jāzvetē slaisti. Redzēšu kādu daiļslidotāju treniņā, aiztriekšu uz savu kartupeļu lauku, lai iemācās kārtīgu darba tikumu. Kā slaistās uz tupeņu lauka, tā ar sūdainām dakšām mugurā. Piektkārt, jāizmanto katra izdevība fiziskās sagatavotības trenēšanai. Noplīst autiņš – hujakš, lai stumj uz arēnu. Arēna sabrukusi? Hujakš, lai ceļ augšā jaunu. Kāds darba gaitā salauž kāju? Hujakš, lai pats ar rokām aizvelkas līdz slimnīcai. Sestkārt, nost ar vegāniem! Jāēd gaļa, lai ir spēks sadot pretiniekiem. Ja redzēšu kādu zālēdāju, tad tā ievilkšu ar steiku pa zobiem, ka nekad mūžā vairs salātus negribēsies ēst. Kaut gan man derētu mauriņu nopļaut, vispirms lai nokošļā to. Septītkārt, jānoņem visas ērtības. Atpūsties varēsi pensijā, kapā, vai tad, kad kļūsi par sasodītu GM. Jā, es savu džakuzi esmu nopelnījis, bet žūpām un slaistiem tas nepienākas.


Tātad, visas iepriekš minētās darbības sabrucina cilvēkus gan fiziski, gan garīgi. Kā tas palīdzēs komandai izkļūt no bedres? Pavisam vienkārši. Smadzeņu skalošana ir atbilde. Kas var būt labāks, par asinskāriem, bezsmadzeņu hokejistiem? Nekas (vienīgi pupi un alus, bet tas jau ir cits stāsts). Viss, kas jādara – jāpieaicina profesionāļi. Visas liekās domas jāmet sūdu čupā, kur jau mētājas tie, kas manus smagos pārbaudījumus neizturēja, bet cīņassparu, bezbailīgumu un iemeslu cīnīties vajag iestūķēt iekšā. Vēl stingri jāieurbj Lindbergam galvā, ka savos vārtos labāk nevajag mest. Tā būs labāk gan mums, gan viņam, gan viņa kāmītim. Rezultātā nomocītie spēlētāji, pateicoties cīņassparam un iemeslam cīnīties, ātri atgūsies no sabrukuma, sāks spēlēt, kā viņiem tas bija jau sen jādara, kā arī, pēc pāris kausu izcīnīšanas, manā skapītī nejauši uzies alus pudeli un atkal paliks par slaistiem, kā vecajos labajos laikos.


Tā, lūk, Lūši izcīnīja S7 čempionti... tfu, tā Lūši tiktu ārā no līgas pastarīšu bedres, ja gadītos tur nokļūt. 

Ir beigusies LSHL 8. regulārā sezona. Visas 28 spēles darīju visu, kas bija manos spēkos - fotografējos ar līdzjutējiem, tinu kāsi priekš Millera, Crawford un manis, un tērēju kārtējo ''Jack Daniels'' pudeli priekš mana vēdera...tikai ne stāvēju vārtos kā tas bija vajadzīgs. ''Nafig man jācenšās, Grosbergs visu izdarīs'' - domāju es. Sezona ir beigusies un izrādās, ka Oslo ierindojās pēdējā vietā, atpaliekot no Plēsoņām par 1 punktu. Un es vēl nesapratu, kāpēc mani komandas biedri skatās uz mani ar šādu seju:




Tātad, Wild Cats komanda netika tālāk par konferenci...jādomā, ko tālāk darīt. Par žurnālistiem viss ir skaidrs: uz jautājumu ''Kāpēc Nick Name spēlēja tik slikti?'' mana atbilde būs ''Curtis ir vainīgs'', vai ''Desa (Tokila) nemāk trāpīt tukšos vārtos''. Bet kas pēc tam? Visu laiku dzert un smēķēt? Pārāk garlaicīgi. Beigt karjeru? Diez vai, pārāk īsa karjera priekš šāda lēmuma. Es varu pārgulēt ar tām 2 dīvainām meitenēm, kuriem patīk lūzeri un kuri neko nejēdz no hokeja. Es deru uz visu savu naudu, ka 87,26% atsisto ripu priekš viņām būs Dieva cienīgs rezultāts...stulbās blondīnes. Un es vēl esmu dzirdējis, ka viņi piekrīt seksam tikai tad, ja fona skanēs šī dziesma:





Nē, laikam, es ar viņiem negulēšu, viņas ir pārāk dīvainas.

Varbūt man ir jēga uztaisīt kādu pasākumu Oslo cirkā...nē, nevajag! Es nevēlos vēlreiz staigāt ar saskrāpēto seju, pie tam Sniķeris izmantos šos mežonīgos kaķus kā sodu par švaku spēli. Varbūt jāiet pafanot par Wolves dēļ Barsova? Ai nē, tas būs pārāk garlaicīgi. Es pat spēles laikā mēdzu aizmigt, kas tad notiks, ka es skatīšos spēli, kurā es nepiedalos? Nevienam taču negribās klausīties uz manu krākšanu. Varbūt man beidzot jāsakārto sava māja, jo šobrīd mana māja izskatās, ka cūkkū....nē, tur ir kas sliktāks. Bet es šaubos, ka man sanāks sakārtot savu māju līdz sezonas sākumam un es negribu visu savu brīvo laiku tērēt šādā veidā. Varbūt man beidzot ir jāaiziet uz narkoloģijas centru, lai beigtu smēķēt un dzert? Tad jau es spēlēšu labāk...pff. Nē, paldies. Tad vēl Curtis ar Milleru pievilksies aiz manis un pēc rehabilitācijas Oslo kļūs par pārāk garlaicīgu komandu. Lai jau tā ''Millerism'' kustība paliek, neskatoties uz to, ka es neesmu pat pieņemts Millerismā. Laikam tad man nāksies tīties uz Pērtu, uz savu dzimto pilsētu. Tikai es baidos, ka es tur palikšu uz savu mūžu, parakstīšu kontraktu ar Perth Thunder komandu un aizmirsīšu par LSHL. Es vēl paspēšu paspēlēt Austrālijā vecumdienās, bet tagad es vēlos papriecāties Norvēģijā.

Nekas vairs nenāk prātā. Tad ko man vispār darīt? O! Izdomāju! Es darīšu....neko! Es taču nezinu, ko man darīt, tāpēc es vienkārši sēdēšu dīvānā un lamāšu Curtis par to, ka sezonas laikā viņš neizglāba manu pakaļu. Pēc tam varbūt es paņemšu kādu viskija pudeli...pēc tām uztīšu kāsi. Pēc tam tik tiešām varbūt es aicināšu ''lūzer meitenes'' priekš jūs paši ziniet kā. Pēc tam, kad meičas atteiksies pārgulēt ar mani, jo mana māja izskatās sliktāk par cūkkūti, es sakārtošu savu māju...pēc tam es sapratīšu, ka es esmu alkoholiķis un narkomāns un aiziešu uz narkoloģijas centru un beidzot sākšu trenēties. Ak dievs, manas smadzenes tūlīt uzsprāgs! ....







.......

un te es pamodos.

tas bija tikai naktsmurgs....iešu sakārtot savu māju.

Sezona beigusies, deguns nokārts un sākās depresija. Kāpēc tad tā? Sezonas laikā neguvām pietiekami daudz punktu ar komandu, lai varētu iekļūt izslēgšanas spēlēs un cīnīties par prestižo LSHL kausu. Spēlētaju nolaidība? Treneru vienaldzība vai kas cits bija par traucēkli šim bēdīgajam notikumam? Tas viss varēja būt par traucēkli, lai īstenotu katra spēlētaja sapni - cīnīties par LSHL kausu. Tomēr kādam arī nākās zaudēt un šoreiz tie bijām mēs. Varam atskatīties atpkaļ sezonā un meklēt savas kļūdas spēlēs, analizēt trenera darbu vai arī saskaitīt cik litrus alkohola katrs bija iztriecis. Bet tomēr tas viens nieka punkts, kas liedza mums dalību izslēgšanas spēlēs grauzīs katru spēlētāju un treneru sirdis vēl ilgu laiku. Tik tuvu, bet tomēr tik tālu un viss ir beidzies. Divas no astoņām komandām jau ir norakstītas. Ērgļi tā arī nepacēlās spārnos, bet tagad ir jaskatās uz priekšu. Ko es tālāk iesākšu un kur es likšos es nezinu, bet hokejam tagad kāds laiks būs jamet miers. Redzēju, ka jau vairāki komandas biedri ķērās klāt pie pudeles, lai remdetu bēdas, bet tam vēl visam būs laiks un viņiem kompānīju nesastādīšu. Tā kā esmu nopelnījis smuku naudas summiņu, tad šoreiz plānoju laiku veltīt sev un izklaidei ar savām fanēm. Padomā ir kārtīga izklaide ar čikitām un kāds skandāliņš vecrīgā ar netiklām izdarībam. Bet varbūt tas viss būtu pārāk vienkārši un bieži redzēts? Tieši tāpēc ir japamet šī valsts uz kādu laiku un jabrauc izklaidēties, kur citur, lai aizmirstos par sezonu. Rīgā jau biju ieradies un atlika vien izdomāt kur doties. Tad ejot garām jauniešu bariņam saodu zināmu smaržu un tas nebija nekas cits kā zaļai brīnums marihuāna. Vairs nebija jadomā, kur doties, jo bija skaidrs, ka ta būs Nīderlande un tajā pašā dienā jau devos ceļā uz turieni. Beidzot izlēmu atpūsties kā savādāk un savilkties kārtīgu zālīti un relaksēties. Sarkano lukturu ielas, kāsis, alkohols un daudz ēdieni, tāda veida atpūta man tik tiešām tīk. Meitenes daudzas un dažādas un izklaide rit no rīta līdz nākamajam rītam un tā visu laiku. Tā divas nedēļas no vietas un beidzot izlīdu āra no alas, lai izietu ielās un apskatītu beidzot vidi kurā es atrodos. Brīnumainā kārtā pat kāds mani no ielas atpazina un dabūju bildēties ar šiem ļāudīm. Tad pēkšņi zvana mans telefons. Paceļu un otrā galā ir neviens cits kā Ziggy un prieka pilnas sarunas rit pozitīvā noskaņojumā. Vārds pa vardam un ātri vien nonācām pie tā, ka ir jasatiekās visai komandai. Nākošajā dienā jau biju Latvijā un Rīga lielākā daļa no komandas arī tikās, jo dažu labu rokā vēl nevarēja dabūt. Izskatījās, ka visi šajā laikā jau savu ballīšu limitu ir izsmēluši un vakaru pat brīnumainā kārtā izlēmām pavadot hokeja arenā, kur norisināsies LSHL spēle. Nevienam nebija iebildumi un to arī apmeklējām. Bija interesanti paklausīties, ko katrs par šo laiku iz sadarījis. Tad arī nolēmām apmeklēt visas atlikušās LSHL spēles. Pēc izslegšanas spēlēm man vēl būs kāds brīvs brīdis pirms mesties atpakaļ hokejā, tieši tāpēc pārējo laiku pavadīšu kopā ar savu ģimeni. Ceru, ka viss būs mierīgā garā, jo lēnām jāatkopjas un tad jau pēc kāda laika atkal būs jadodās prom. Ceru ka būs saulains laiks.

Visļaunākais ir noticis – neesam tikuši PO un ko tagad? ĢM dusmīgs, spēlētāji nodzērušies no bēdām un tur esmu es.. apvēmies un kails ar jautājumiem galvā.

Kāpēc mēs nespējām uzvarēt? Kāpēc man vajadzēja iesist savos vārtos? Kāpēc Crawfordam un Name vajadzēja nozagt Grosberga kaķi? Ko es daru ar savu dzīvi?
Varētu mūžīgi meklēt atbildes citos, bet, ja tā padomā, tad es esmu atbilde, kas meklē īsto jautājumu. Es esmu vainīgs, kāpēc neesam PO, jo teicu komandai, ka būtu forši, ja zaudētu daudzas spēles un, tad atspēlētos ķip. Bet nē, tas bija pārāk iedomīgi un tagad esam 4.vietā savā konferencē.  Es biju tas provocētājs, kurš Crawfordam un Name ieteica nozagt Grosberga kaķi, jo tas taču būtu forši – izspēlēt joku uz komandas galveno uzbrucēju un ĢM.. It kā joks izdevās, bet Grosbergam kopš tās reizes joprojām kaut kas nav kārtībā.
Un ko es daru ar savu dzīvi? – NEKO.

Kamēr citas komandas cīnās par kausu – es sēžu un dzeru aliņu pie tv, skatoties seriālus, jo tas man palīdz nomierināt nervus.  Es skatos telefonā uz maziņo numuriem un jau aicinu dažas ciemos, bet kas notiek? Mani pasūta dirst, jo esmu zaudētājs. Puse aizlīdusi pie Berķa uz mājām svinēt sezonas beigas un PO sākumu. Pēc laiciņa izdomāju, ka vajadzētu hokejam uzspļaut un aizšaut uz arēnu paskatīties basketbola spēli. Sarunāju Nick Name, Grosbergu un Crawfordu. Visi beidzot sajūtamies līdzīgi, jo maziņās, taču atteica. Brauksim laimi meklēt – es viņiem teicu. Būs jautri – es viņiem teicu. Bet aizbraucām uz basketbola spēli un tur jau priekšā dusmīgi Oslo fani mūs ar tomātiem nomētā. Netīri gājām uz bāru atkal dzert. Paveicās, jo bārā sēž tikai futbola fani. Pēc pirmajiem diviem aliņiem izdomājām pakoļīties bārmenei, bet tā jau pēc pirmā pick up line aplēja mūs visus ar aliņu, jo mēs esam zaudētāji... Uzreiz apsargi klāt un met mūs ārā. Vismaz Curtis paspēja vienam pārlauzt degunu, bet pretī saņēma sitienu pa nierēm. Ok, bārs arī nebija laba ideja. Kā bomži staigājam pa Oslo pilsētu un satiekam dažus fanus, kuri mūs sāk mierināt. Palika silti ap sirdi un uzlūdzām šos uz Grosberga hatu patusēt. (Tur tomēr neviena lohatrona nebūs, kas grib mūs nosist vai nomētāt ar pretīgiem tomātiem.) Saaicinājām visu komandu ciemos un mistiskā veidā dabūjām arī dažas maziņās. Curtis atveda savus marihuānas krājumus un es, protams, savējos. Ieslēdzām TV, kur tieši translēja Indiāņu spēli pret Wolves. Tajā brīdī tieši Andersons iemeta savus ceturtos vārtus spēlē (7:1, Indiāņi tiek drāzti visos caurumos.) Visi atkal saskumām, jo ļoti gribējās tagad izkauties ar kādu no Wolves.. Ļoti gribējās Barsovam noraut ķiveri un nozagt cimdus (tās mūsu tradīcijas pret Wolves.) un visvairāk tieši man gribējās izkauties ar Daņilovu.. Bet nu skumjas aizdzinām ātrāk kā Sundina fake profilus līgā, jo Name beidzot saņēmās un beidza būt liels „pimpausis egoists”. Tas iekliedzās – „veči, kaut kā pie dirsas šīs sezonas kauss – notusējam šodien, rītdien un vēl četras dienas... tad 2 dienas noguļam un tad sākam trenēties kā vēl nekad.. ko sakat? „ Es uzreiz piecēlos un vienkārši pacēlu alus pudeli gaisā. Man pievienojās maziņās, visa komanda un arī no gultas izlīdušais gopņiks, kuram mēs iztraucējām Grosberga mājas apzagšanas priekus.

NEBŪŠU VAIRS ZAUDĒTĀJS – KAUSS BŪS MANĀS ROKĀS!

Neviens par šo neaizmirsa?

Nu lūdzu, izvērtējam

Kas ir ar šo?

Skipper rakstīja:Nu lūdzu, izvērtējam

Organizātora kungs, kuru sarunāji, lai izvertē tavu pasākumu? Ar Lauri bija vienošanās, vai kā savādāk?

Man ar Lauri bija vienošanās par PČ. Gar sezonas PT man nav nekāda daļa.

Lūdzu, izlabojiet ?

Vēl var pildīt? Termiņu nekur neredzu!

Skipper rakstīja:Man ar Lauri bija vienošanās par PČ. Gar sezonas PT man nav nekāda daļa.

O jopt, atvainojos. Pēdējā laikā ar pus aci sanāk visur ieskatīties.

matiss.kokins rakstīja:Vēl var pildīt? Termiņu nekur neredzu!

Jā, ja nav aizslēgts un nav rakstīts termiņš, tad pildi!

8. sezona tomēr ir cauri. Nedomāju, ka vēl var pildīt.

A kuram vispār ir jāvērtē šito? Laurim?

Šeit kaut kas bīdās uz priekšu?

Laikam jāgaida līdz tiks pieņemts kāds darbā. Šim lauciņam noteikti noderētu kāds, kas ir atbildīgs.