Nepublicēta intervija ar Ediju Budreviču (13.12.2014)

Edijs Budrevičs par bailēm, iemetieniem un komandu.
(Edijs Budrevičs – tekstā EB, Intervētājs – tekstā I)



I: Sveiks Edij!

EB: Labdien.

I: No Latvijas esi pārcēlies uz ASV un spēlē JHL līgā. Kādi ir tavi iespaidi par šo līgu?

EB: Jā, iespaidi ir tie labākie. Līga ir ļoti labs starts hokejista karjerā, jo, ja labi spēlēsi JHL ir visas iespējas nokļūt arī augstākajā (LSHL) līgā. Tā, ka jāstrādā, jātrenējas katru dienu, lai var izsisties un turpināt karjeru vēl augstākā līmenī.

I: Vai esi piedalījies arī citos čempionātos?

EB: Jā, esmu. Piedalījos čempionātos Latvijā. Biju diezgan labs centra spēlētājs, pēc kā treneris, kurš trenēja mani jau no pašas bērnības, ieteica izmēģināt spēkus JHL, un lūk es esmu šeit!

I: Sezonu iesāki Wizards komandā, bet tad tiki aizmainīts uz Los Andželosu. Kāpēc? Kas notika?

EB: Nu jā, bija tā, ka manas lidmašīnas reisu atcēla un tās visas laika joslas, saputroja man pavisam galvu, kā rezultātā es nokavēju JHL 3 sezonas draftu. Bet tas nebija nekāds šķērslis, jo mani uzreiz pamanīja Vankūveras komanda. Kas notika komanda? Īsti nezinu. Viss itkā bija kārtībā, treneris bija apmierināts, arī no kluba valdes nekādus aizrādījumus nebiju saņēmis. Varbūt vaina bija manī, bet varbūt  Wizards bosiem šis darījums bija izdevīgs.

I: Lai nu kā, tev nācās pārvākties, mantas esi jau izpakojis?

EB: Jā protams, diezgan liels laiks jau ir pagājis (smejas).  Bet, ja nopietni, tad liels paldies Knights kluba vadībai. Viņi man palīdzēja ar visu. Kad biju atbraucis, mani uzreiz aizveda uz dzīvokli vienā no augstceltnēm un pateica, ka dzīvoklis ir domāts man. Dzīvoklis ir ideāls – liels, mājīgs, no loga paveras lielisks skats uz LA debesskrāpjiem. Viss ir fantastiski.

I: Vai gribētu labāk dzīvot kādā no tiem debsskrāpjiem?

EB: Visdrīzāk, ka nē. Paraugoties no 20 stāva loga uz leju kājas paliek ļenganas, kur nu vēl no debesskrāpja, man ir bail no augstuma! Esmu apmierināts ar šo dzīvokli.

I: Un kā iet ar pilsētas iepazīšanu?

EB: LA nav nekāda mazā pilsēta, lai to tik ātri iepazītu (smejas), bet nav tik traki, galvenais, ka zinu kā nokļūt līdz arēnai, lielveikalam un klusākam bāram.

I: Varbūt tieši bārs ir iemesls tam, ka tev pagaidām ir tik maz punktu?

EB: Tā nevarētu teikt, jo bārā pasēžu un atpūšos no visa dienas saspringuma un problēmu ar alkoholu man nav. Bet par punktiem runājot – tie pamazām krājas. Kaut kādu labumu, tomēr komandai dodu. Vienmēr jau var labāk, tāpēc jāsvīst un jātrenējas vēl vairāk.

I: Un kā ir ar iemetienu treniņiem, jo tev tajos ir ļoti slikta statistika?

EB: Jā, tā ir. Iemetieni ir mans klupšanas akmens. Zinu, ka ļoti slikta statistika, tāpēc arī treniņos pastiprināti koncentrējos un atstrādāju šo spēles komponentu vairāk nekā ko citu.

I: Kā tu vērtē komandas sniegumu un kādi ir jūsu mērķi?

EB: Komandas sniegums ir ļoti labs. Sastāvs ir stiprs, vārtsargi arī pārliecinoši sargā vārtus, par to arī liecina tabula – esam galvgalī. Bet visa sezona vēl priekšā, tāpēc nevar apstāties un atslābināties, jāturpina tādā pašā garā. Jācīnās un jāuzvar visas iespējamās spēles. Mērķis, protams, ir čempionu tituls, uz to arī tiecamies, un darām visu, lai iegūtu Lāčplēša kausu.

I: Skaidrs. Veiksi treniņos un čempionātā. Paldies.

EB: Paldies. Visu labu!