Intervija ar Emīlu Skapi!!

Sveiks!
Sveiks!
Kā Jūs sākāt nodarboties ar hokeju?
Sēdēju mājās apmēram līdz 10 gadiem, biju pilnīgs zubris, tā varētu teikt, skolā apsmēja un draugu nebija. Tad ziemā, pēc stundām ejot mājās redzēju kā puikas spēlē hokeju, viens metiens trāpīja laikam kādam pa nūju un ripa trāpīja man tieši šeit pa galvu (parāda pieri un rētu), es atslēdzos, pēc tam pamodos slimnīcā, mamma blakus, raud, tētis pārskaities, bet es jutos labi. Dakteris teica, ka dzīvošu, bet varētu būt, ka atmiņa vairs nebūs tik laba. Tā nu arī bija, vairāk nelasīju grāmatas, jo pēc pāris mēnešiem vairāk tās neatcerējos un tad vairs nezināju, kur griezties. Tad pēc gada, ejot mājās no skolas, atkal pa to pašu ceļu, uzdūros tiem pašiem puišiem, kuri spēlēja hokeju, viens mani atpazina un pieslidoja atvainoties, pateicu nekas un gāju tālāk, bet viņš nelikās mierā, slidoja klāt, gribēja parunāties un tā tālāk, līdz man priekšā piegāja bars ar apmēram desmit puišiem no skolas, viņi regulāri mani apbižoja un aizskāra, viņiem bija ap piecpadsmit gadiem, viens sagrāba mani aiz piedurknes, pievilka sev klāt un teica:"Mēs viņu tagad paņemsim". Tas puika, kas man visu laiku slidoja blakus, bija arī apmēram viņu vecuma un laikam juzdams, ka ir man parādā, paņēma mani aiz otras piedurknes un pavilka uz savu pusi, tā nu es biju pa vidu pāris minūtes kamēr viņi strīdējās. Viens no skolas zēnu bara mēģināja puikam iesist pa seju, viņš pieliecās un deva pretī tā, ka asinis tik pašķīdēja uz visām pusēm, iebāza pirkstus mutē un uzsvilpa pārējiem un tie bija klāt jau pāris sekundēs. Sākās kautiņš, kas turpinājās apmēram psustundu. Viņi laikam tur bija 20 purni, kas toreiz kāvās. Pēc pusstundas kaušanās viss norima un skolas puikas metās bēgt, daži palika guļam bezsamaņa un vienam bija lauzta kāja, kaulu varēja redzēt (sašķiebjas), bet beigās tomēr vairs to zēnu nevarēju uzdrīkstēties atšūt, jo viņš tikko mainīja manu dzīvi. Parunājāmies, iepazināmies, izrādījās, ka viņu sauc Reinis Prikulis, tieši tā Monreālas Trieciena uzbrucēja Laura Prikuļa vecākais brālis, tad pēc dažām dienām iepazinos arī ar Lauri, viņam arī bija desmit gadi un esam draugi kopš tā brīža.

Protams, ka ar viņiem sāku spēlēt hokeju un uzzinot, ka viņi visi ir Rīgas Bliezēju U16 komandas spēlētāji sāku vel vairāk interesēties par hokeju, pieteicos arī komandā, pagāja brīdis līdz iemācījos slidot, mest pa vārtiem un vadīt ripu, bet kad man bija divpadsmit gadi, mūsu U12 komandas vārtsargs devās dzīvot uz Zviedriju, milzīgs talants un ir spēlējis arī NHL, bet šobrīd vel sitas pa Ziemeļameriku, mēs vel uzturam sakarus. Tā nu sākās atlase vārtsargam, bija mazs varianti, principā nekādu, katru spēli kāds cits stājās vārtos līdz pienāca mana kārta. Uzvilku ekipējumu un devos laukuma,  priekšā nostājās Lauris un meta, pirmais metiens - vārti, otrais metiens - vārti, trešais metiens - vārti. Tā tas turpinājās, bet man tas tā patika, ka nolēmu katru nākamo treniņu un spēli doties vārtos un tā kā manu ģimene bija diezgan turīga, es pierunāju vecākus man iegādāties vārtsarga ekipējumu un tā tas sākas. Maniem vecākiem ļoti nepatika mana izvēle, manai mammai kā ārstei un tētim kā juristam bija citas domas manai karjerai, ka es varu darīt ko labāku kā ķert kaučuka gabalu no ielidošanas vārtos, bet es paliku pie sava. Tagad abi mani aktīvi atbalsta un ar tādu tēti, kurš ir jurists ir diezgan viegli tikt galā ar komandas vadīšanu, mamma arī ātri izārstē ievainojumus (smejas).
Kā Jums liekas, kuru vietu Jūsu komanda iegūs?
Pirmo, vienkārši bez komentāriem.
Kāds ir pirmais iespaids par līgu?
Līga ir ļoti jauna, bet ar milzīgu potenciālu, ja komandas būs aktīvas, spēlēs no sirds viena pret otru un palīdzēs otrai komandai, kad tai ir grūtāks brīdis, tad šī līga kļūs par spēcīgāko līgu Latvija un ar laiku sitīsies par augstām vietām Eiropā! Par pasauli gan vel labāk nerunāsim, līdz NHL līmenim vel apmēram simts gadi.
Vai esi jau iepazinies ar savu komandu un šo līgu?
Pats komandu izveidoju un padarīju to tādu kāda tā tagad ir, komanda ir ļoti talantīga, ik viens spēlētājs ir ar milzīgu atdevi un domāju, ka ar komandu man ir lieliskas attiecības, jo galu galā, visi grib būt draugos ar to, kas maksā algas (smejas), bet nu godīgi, mums ir draudzīgas attiecības.

Ar līgas vadību man ir labas attiecības, komanda tika ātri apstiprināta un daži labojumi pēc maniem ieskatiem arī tiek pieņemti, tā kā līgas vadība uzklausa ik vienu un pagaidām dara savu darbu ļoti labi. Un tā pat man būtu labas attiecības, Lauris te visu vada (smejas).
Pastāstiet par savām stiprajām un vājajām pusēm vārtos!
To es neatklāšu, lai pretinieks neko nezin (smejas).
Vai pirms pārbaudes spēlēm Jums bija satraukums?
Neliels, bet bija, pirms katras spēles ir jābūt zināmam satraukumam, lai spētu labi nospēlēt, protams nedrīkst rokas un ceļi trīcēt, bet ir mazlietiņ jābūt arī uztraukumam.
Vai Jums komandā ir jau kāds labs draugs?

Visi, nevienu neizcelšu.

Domāju, ka jā, komandas līderis ir tas kas komandu spēj pavilkt un ja es to nespēšu izdarīt, tad pēc sezonas ar sevi neparakstīšu līgumu (smejas), bet nu ir jāprot arī komanda sapurināt ģērbtuvē un domāju, ka to varam izdarīt mēs katrs, ir tikai jāatrod pareizi vārdi.

Nevienu, nepiedalījos un aicināju pārējos menedžerus arī nepiedalīties.

Paldies, atā