JHL FRANK HELLMANDIO

by Kanzanio Sestdiena Februāris 07, 2015 10:51 pm

Izbrīnijos ka neparādas mans vārds S4 drafta prognozēs, laikam ar vārdiem nepietiek, tādēļ ķeršos pie darbiem un īsi iepazīstināšu ar sevi. Nu tad aiziet.

Sveiki, sveicināti, labvakar, labrīt, tas atkarīgs no tā, kā jums labāk patīk, mani sauc Frank Hellmandio. Jā iespējams esmu vienīgais Frank šajā līgā, šo vārdu es dabūju no lieliskā Itāļu vārtu sarga Frank Del Casto, kas bija mans tēvs. Viņu Itālijā vēl joprojām atceras un viņs bija viens no galvenajiem iemesliem, kas ļāva izcīnīt neizšķirtu pret tā laika spēcīgo PSRS izlasi.
Par Itāliju man ir labas atmiņas, nodzīvoju mazā bungalo mājiņā pašā sicīlijas sirdī. Jau no bērna kājas man patika iekulties nepatikšanās un 9. gadu vecumā jau nonācu policijas uzskaitē par aizdzītu mašīnu. Vecākiem protams tas bija šoks, bet bērna prāts darīja savu, tēvs ar to nebija mierā un lika izvēlēties man vainu iet dienēt armijā, vai doties uz hokeja meku. Ilgi nedomādams izvēlējos armiju Very Happy

, bet māte kategoriski iebilda ( mana māte bija Poļu ebrejiete Josfina Hellmandio) tādēļ tiku pieņemts hokeja skolā. Pag pag ne tik strauji, pirmos gadus pie spēlēšanas mani nelaida, bet es nesēdēju rokas kabatā salicis, kamēr sildīju soliņus vakaros piestaigāju pie daiļslidošanas treniņiem, lielākoties dēļ skaistajām meitenēm, bet smags darbs atmaksājās un 11. gados es tiku pirmo reizi komandas sastāvā, pietam pamatsastāvā! Tēvs toreiz dabūja no kaimiņiem kameru, lai uzņemtu mani spēlē. Šo spēli es atcerēšos mūžīgi, spēlējam pret Parīzes Kaltnikiem, kas bija 2 vietas augstāk kā mēs, mūsu komandas līderis, aizsargs (Eduardo Espanjol) bija dabūjis traumu, tādēļ viņa vietā spēlēju es! Jā zinu, teiksiet, ka es tak esmu labās malas spēlētājs, bet toreiz trenerim es izskatījos savādāka tipa spēlētājs un viņs nekļūdijās, spēle beidzās 2:1 un es tiku pie rezultatīvas piespēles ko gan ieskaitīja velāk. Kādēļ vēlāk? Jo es guvu arī uzvaras vārtus, tur arī es tiku pie savas pirmās slavas auras. Tur man iedeva arī iesauku Ērgļa acs, jo biju slavens ar savu mešanu tukšumos. Likās ka viss iet no rokas biju izpelnījies vietu sastāvā, uz ielas daži mani pat pazina ( lielākoties draugi) bet tad nāca pēkšņs pavērsiens, tēvam piedāvāja spēlēt Amerikā, Leģionāru komandā, un viņš kā jau augstprātīgs itālis, nespēja tam pretoties, tādēļ mēs pārvācāmies uz melnbalto Detroitu. Tēvs spelēja hokeju, māte kā jau izcila ebreju daktere arī bez darba ilgi nepalika.. Bet es,ehh man gan viss bija kā diena pret nakti, ne draugu, ne spēļu, ne uzvaru garša. Šobrīd esmu bez spēlēšanas jau 6. gadus. Tieši tā šobrīd man ir jau 17. gadi, mācos ebreju/amerikāņu skolā un ceru kļūt dienās par ārstu, bet nē, vēl labāk par Hokejistu, tādu, kas pēc gadiem 20 spētu atgriezties mājās - Itālijā un ar izlasi izcīnīt kausu! Arī Ērgļa acs nav nekur vēl nodzisusi un pāris treniņu spētu pat atgriezt 20% no tā, kas varētu būt. Tādēļ es šogad arī esmu pieteicis savu dalību JHL ar cerību ka spēšu atgriezties hokejā un pierādīt tēvam, ka Itālis arī Amerikā paliek, tas pats vienkāršais, spītīgais Itālis. Paldies Jums ka lasījāt.

Lūdzu pirms JHL drafta uzdodiet jautājumus, centīšos atbildēt uz visiem un pēc iespējas plašāk!

Šeit izsakiet savas prognozes = > http://www.lshl.lv/t5071-jhl-s4-drafta-prognozes#77425